Emocionālās problēmas

Paldies visām/iem.
Neteiktu, ka iet diži labāk, bet labais kas ir noticis - esmu atradusi mājvietu un mācos dzīvot. Vienkārši mācos..

Man patik sis teiciens-viss kas mus nenoglina,padara mus stiprakus,cilvekam vienmer ir uzlikts tik daudz problemu,cik vins var paveikt un ari problemas ir plusi,izstradajas organisma adrenalins un galva sak savadak domat,isteniba visu var atrisinat,nav nekad tadas bezizejas,vienmer ir izeja,par to esmu parliecinajusies,esmu sapratusi ka vislabakais ir nevis sevi zelot un cikstet,bet tai kritiskaja situacija rikoties,skriet ,risinat,darit,tad nav laika pinksket un viss kas notiek notiek uz labi,esmu sava dzive piedzivojusi tadus arpratus ,situacijas,neveiksmes,ka 80procenti no si portala raudatu par manu dzives stastu,bet ir plusi ,tas viss kas ir noticis ir padarijis mani stipraku,cilveks ir pats savas laimes kalejs,taka turies Jasmin,viss bus labi!!!

Neprātīgā komentārs, dažu dienu pavecs, bet kad man gāja grūti, tiešām smagi, man arī teica lai smaidu par to kas ir, nevis kas vēl nav, bet tas nepalīdz, ir vnk jāvērte kas ir, un jāsakarto domās
par to ko vēlies, domā par to ko gribi redzēt savā dzīvē, sev apkārs, kas vēlies būt, kādus cilvēkus vēlies sev apkārt. par to kas tev liktu justies veiksmīgai. Jo vairāk domāsi par, uzdrīkstēšos teikt skaisto nākotni, jo ātrāk tā sāks realizēties. Tas ir mans piedzīvotais redzējums.
Mani garīgi savulaik pacēla moto: "Tas uz ko tu šodien koncentrējies, piedzīvo attīstību .. ". Tad jau labak koncentrēties uz to ko vēlies savā dzīvē un ikdienā.

Kā Tev šobrīd klājas?

Visgrūtākais dzīvē ir krist.

Ne velti ir teiciens, kaut pussoli uz priekšu, ne soli atpakaļ.
Bet dzīvē gadās visādi - un viss, kas ir licies pašsaprotams pazūd.
Ieteiktu šādu domāšu, kuru es piekopju katru rītu un pat lielākajos sūdos smaidu.
Katru rītu velti kaut 30 sekundes tam, lai galvā pārskaitītu visu kas ir nevis to kā vēl nav ;)
Un tad tu saproti, cik daudz tev ir un pateicies katru rītu par to kas ir. un pie pārēja tu vienkārši strādā lai būtu.

Tas ir vienkāršs princips - redzēt dzīvē mēslus vai tomēr iespējams pat niecīgākas lietas, kas ir skaistas ;)

Jasmīns Ja gribi parunāties,uzraksti. Šķiet,ka mums abām daudz kā kopīga & vienas bēdas.

Tava dzīve ir tavas apziņas atspulgs. Ja tev nepatīk tas, ko tu redzi, tad vari iedomāties, kāda ir tava apziņa un kas tajā par bardaku... Nekādi ārējās vides faktori nepalīdzēs, ir jāsāk mainīt sava apziņa. Tad arī mainīsies lietas, notikumi un viss, kas ar tevi notiek un kā jūties. Bet tam vajag nobriest... Veiksmi un izturību!

Es negribu, iespējams, nepamatoti apvainot vai uz ko norādīt, bet Jasmīns rakstīšanas un izsacīšanās stils atbilst kādai man zināmai meitenei, kas slimo ar smagu psihisku saslimšanu.

Jo vairāk tiek rakstīts, jo vairāk tā izskatās.

Jasmīn, Tu ar savām problēmām cīnies viena pati? Tev nav sasniedzamā attālumā tuvinieki?

Nāc, padzīvo pie manis uz kādu laiku, ja ir pavisam slikti! Sakontaktē mani vēstulē :-)

Aizmigu, tikai nesen pamodos un joprojām dzīve liekas pilnīgs sūds, protams, taču emocijas liekas kā otrajā plānā, ir nedaudz skaidrāks skats uz dzīvi.

Paldies, drusku pasmaidīju par to dzīve - sūds. (Es ļoti labprāt tā justos, bet man ir trauksme, tāpēc dzīve nav tikai sūds, visi kam ir trauksme - zina kā es jūtos)
Šobrīd es nespēšu aizmigt, ja aizmigšu tad naktī modīšos un to es vismazāk gribu. Nespēju apjēgt, kā šobrīd lai nomierinos. Nav risinājuma un tas dzen izmisumā. Ar prātu saprotu, bet lai dabūtu laukā satraukumu vajag spēku.

Sakiet kaut ko ne labu ne sliktu. Sakiet kaut ko patiesu, īstu kas spēj gan nomierināt, gan likt turēties. Vidusceļu šajās nežēlīgajās emociju gradācijās.

Un ko tad Tu citu gribēji? Mēs tāpat tev nevaram reāli palīdzēt, tikai sniegt padomu. Jo vairāk čikstēsi, jo sliktāk būs. Nav neiespējami atrast sev dzīvesvietu. Pat sētmalas bomzis var iet lūgt patvērumu patversmē vai gulēt kādā neapdzīvotā daudzstāvenē.
Un tikai nesāc vēl filozofēt. :D

Meditēt ir ārkārtīgi grūti, ja pirms tam tas nekad nav darīts, tas ir īpašs apziņas stāvoklis, ne katram lemts to prast, pat ilgi mēģinot.

Jasmīn, būs baltā strīpa! Izturēt!

Man ir absolūti vienalga vai šī ir traģēdija vai nav. Saproti? Man par to nospļauties, jo mana iekšējā pasaule ir salauzta un man ir tiesības pažēloties kādam! Tas, ka cilvēki nesaprot, mani nepārsteidz. Bet tas, ka viņi neredz - tas gan pārsteidz.

Izklausās, ka tev tagad ir ļoti sakāpinātas emocijas un es arī ieteiktu iet izgulēties. Man vakar arī tā bija, pilnīgi trīcēju un nevarēju neko sakarīgi noformulēt. Aizmigu, tikai nesen pamodos un joprojām dzīve liekas pilnīgs sūds, protams, taču emocijas liekas kā otrajā plānā, ir nedaudz skaidrāks skats uz dzīvi.

Man ir absolūti vienalga vai šī ir traģēdija vai nav. Saproti? Man par to nospļauties, jo mana iekšējā pasaule ir salauzta un man ir tiesības pažēloties kādam! Tas, ka cilvēki nesaprot, mani nepārsteidz. Bet tas, ka viņi neredz - tas gan pārsteidz.

Pie vecākiem nav iespēja palikt? Nečīksti un meklē risinājumu, šī nav nekāda dzīves traģēdija.

Draugi tādos brīžos vairs nav draugi.. visi nobīstas.

Paldies par atbildēm. Protams, ka uzspīd saule arī manā dārzā, bet saule nerisina problēmas. Jūtos neiedomājami. Zinu, ka ir cilvēki kuriem IET smagāk, grūtāk. Bet es nevaru iedomāties cilvēku, kurš visu UZTVER tik smagi kā es...
Galu galā situācija tomēr nav viegla un man kā pārjūtīgam cilvēkam visas sajūtas ir uz 200%.
Gulēt es varu tikai tad, ja esmu visu dienu kaut ko baigi aktīvi darījusi, skrējusi kā neprātīga.

Nu ko jūs iesāktu, ja pēkšņi atmostos un apjēgtu, ka jūs esiet veselu gadu sista? Un visas sāpes nāktu jums pāri kā biedējoša agonija.
Tas, ka situācija realitātē nav tik traģiska, nenozīmē, ka priekš manas subjektīvās pasaules tā tāda nav. Un ko tad? Atbilžu nav daudz.

nu es nezinu, bet, ja pašlaik tev ir kur dzīvot, tad nav tik traki. varbūt dodies pie vecākiem vai radiniekiem. ir gadījumi, kad valsts piešķir dzīvokli. skaties sludinājumus savā un blakus pilsētiņā. risinājumam kādam ir jābūt.

pastāsti vismaz kko sīkāk, lai varam tev ko ieteikt. vnm esmu domājusi, ka rīts ir labāks nekā vakars. kad es jūtos slikti, es eju vnk gulēt. kad esmu pamodusies, tad noteikti nāk galvā kāds risinājums vai vismaz labākas domas. nav tā, ka visu laiku ir tikai slikti. mēģini saskatīt labās lietas un padomā, cik citiem cilvēkiem ir slikti. daudzi nemaz nevar un nespēj uzrakstīt savu problēmu te un daudz neviens īpaši nespēj palīdzēt kā tikai paši sev.

Jasmīns, Tev darbs ir? Kāda nodarbošanās? Draugi, radi?

Ja jā, tad palūdz palīdzību tur...vai tiešām kāds kolēģis, draugs, rads nevar izlīdzēt uz kādu īsu periodu? Kamēr atradīsi sev pienācīgu dzīves vietu?

Un galvenais nenomoki sevi ar visādām dumām domām.

Es saprotu kā tu jūties, jo arī pati šobrīd esmu nonākusi problēmās, kas nemitīgi mani skar, liek justies bezspēcīgai...izraudos, pasmaidu, izraudos, pasmaidu. Gribētos kādu atbalstu, bet tai pat laikā tas nelīdz :) Palīdz tikai darbs, skola, darbs....brīži, kad jādomā par ko citu, nevis savu problēmu ;)