Kino neaizrauj, bet biju novembrī, jo draugs pielauza aiziet kopā ar viņu.
Teātrī, biju vasarā, jo man nepārāk patīk teātri valstī, kur dzīvoju. Reizi pa reizei gan aizeju jaunās izrādes paskatīties, bet neaizraujos.
Izstādes apmeklēju tikai tad, kad ceļoju. Pēdējās tātad bija oktobrī un decembrī.
Kafejnīcas, man ļoooti nepatīk, bet pēdējo reizi biju pirms divām nedēļām. Esmu dīvaina savos ēšanas ieradumos un neuzticos, ka manu veģetāro ēdienu negatavo dzīvnieku taukos un tamlīdzīgi. Bet valstīs, kur veģetārisms ir normāla parādība un uz mani neskatās kā uz frīku, ārpus mājas ēdu pat ļoti labprāt.
Koncerti, klubiņi, bāri katru nedēļu, vairākas reizes nedēļā tiekos ar draugiem bāros, nedēļas nogalēs apmeklējam koncertus, ballītes, klubus. Šodienas plānā arī koncerts. Rīt klubs.
Vēl regulāra izklaide ir vietējās komandas hokeja spēles, kuras apmeklēju gandrīz katru nedēļu, šodnedēļ gan, diemžēl, laika nav.
Un viena no manām mīļākajām 'izklaidēm' ir darbošanās kā brīvprātīgajai zupas virtuvē, neko nemaksā, var satikt kolosālus, līdzīgi domājošus cilvēkus, kopā padarboties, tad aiziet paēst kopā un pozitīvas emocijas pāris dienām par labo darbu, kas padarīts.
Bet to visu daru, jo varu atļauties naudu tērēt savām izklaidēm. Ir bijis arī citāds laiks - uz muzejiem, izstādēm gāju, kad bija bezmaksas dienas, kas ir reizi mēnesī svētdienās (vismaz Rietumeiropā), vienmēr atradu iespēju atrast lētas biļetes un kino un teātra izrādēm, pasēdēšanas bija draugu lokā pie kāda mājās, kur katrs atnesa kādas uzkodas, dzērienus, jo visi bijām līdzīgā situācijā. Iespējas ir vienmēr, ir tikai jāgrib tās saskatīt!