Es vienkārši negribu palikt ienaidniekos.Gribētos mierīgi,bet laikam nesanāks,drīz brauks tētis runāt.
Es jau mierīgi skaidroju ka jūtu nav, nav ko te vairs darīt, palaid mani un sevi, būs labāk, bet nē, viņš saka ka nav kur iet,l ai pagaidu līdz pavasarim. Un vispār es visu izdomāju,pabesīšos un pāries. Bet es zinu ka nē.