Atsākt strādāt pēc bērna piedzimšanas.

Vabolēn - tu šādu attieksmi nesaproti, jo visa priekšā liec "Bēbīš". :D Bēbīš-skoliņa, bēbīš-jaciņa, bēbīš-sedziņa un tā tālāk. Neapvainojies, bet tu esi ieciklējusies uz savu bērnu. Kas protams, nav slikti.

Lavanda, varbūt mammmai tas nav pasaules gals, bet viss atkarīgs no bērna vecuma un attiecībām. Jo citam bēbim tas iespējams ir pasaules gals. Zinu tādu meitenīti, kurai vajadzēja 3 mēnešus, lai pierastu, ka jāiet dārziņā un mamma strādā, lai gan mamma aizgāja strādāt tikai pēc 1.8 gadiem. Bērns pat dzēra nomierinošu tēju un mamma arī, lai tiktu tam pāri. Tā ka tas ir svarīgi.

Drauga māsa, man liekas, jau pēc 4mēn devās uz darbu, mazo atstāja omei. Mana māsa pēc 6mēn atsāka strādāt, mazo pieskatīju es un mamma. Es arī domāju salīdzinoši ātri atgriesties darbā, mazo atstāšu omei vai mana mamma brauks un vēl sarunāju ar priekšnieci, ka siltākās un mierīgākās dienās mazo ņemšu līdz uz darbu. :) Es arī kucēnu ņēmu uz darbu, priekšniece tikai priecājās, jo viņš piesaistīja pircējus. :D

Stellaglmr tā nav, bēbīš skoliņa ir vieta,kur mammas ar bērniem tiekas, notiek nodarbības, bērni savā starpā darbojas. Nekur netiku pieminējuši pārējos nosauktos bēbīš...

Kad mazajai paliks gads, atsākšu strādāt un studēt neklātienē. Vispār mana mamma aizgāja strādāt, kad man bija tikai divi mēneši!!, jo viņai lika izvēlēties vai nu sēž mājās vai nu zaudē darbu un tādu pabalstu tolaik vispār nebija

Noteikti atsākšu strādāt pēc 1,5 gada, varbūt uz pusslodzi ātrāk, tas atkarīgs no tā, kādā vecumā mazais spēs iejusties dārziņā. Bērnudārzs pienāksies bez rindas, par to nesatraucos.

Mūsu vecāki dzīvo ļooooti tālu no mums, nebūtu omītes, kas pieskata.

Bet to laiku, ko pavadīšu mājās, vēlos izmantot lietderīgi - beidzot saņemšos autovadītāja tiesības nokārtot, plānoju iestāties arī maģistros, apmeklēt kursus.. jau tagad otra puse atbalsta mani un saprot, ka viņam būs krietni jāiesaistās audzināšanā :D

Tenderness, piekrītu protams. Manam dēlam grupā arī ir tādi sīči, kuriem katrs rīts dārziņā sākas ar histēriju. Nesaprotu, kāpēc tā????

Varbūt arī tas 1,5 gads ir par maz, a možk par daudz.. Nemāku spriest. Man bija savādāk :)

zīdaiņu skoliņa, mazuļu skoliņa, nodarbības jaundzimušajiem - ir lieliska alternatīva. Daudzas jaunās māmiņas izvēlas "bēbīš - viss". Un nevēlas strādāt, jo ir apsēstas ar mazuli. Tas, protams, nav slikti.

Lasot šo diskusiju esmu kļuvusi rāmāka, jo saprotu, ka daudzām mammām ir līdzīgas problēmas, kuras mani netālā ākotnē sagaida. Vismaz, tagad zinu - būs jēga pacīnīties par savām tiesībām uz brīvību. :D

She*, kādiem nosacījumiem jābūt, lai bērnudārzs pienāktos bez rindas?

Es nevaru sagaidīt, kad varēšu nestrādāt, audzināt bērnu un iet uz kursiem, kuriem man tagad nav laika. Varbūt runāšu savādāk, kad tas būs, bet šobrīd tāds ir mans uzskats :)

Kolēģe nupat piedzemdēja un jau strādā.. man tas neliekas normāli.

Anne, es esmu pedagogs un darba vieta man nodrošina bērnudārzu bez rindas :)

O, forši :)

Manam bērnam šobrīd ir gadiņš un mēnesis, bet es jau kādus 4-5 mēnešus esmu noilgojusies pēc darba. Tāpat kā Tev, gājiens uz veikalu pēc pārtikas ir vesels notikums, kā arī ja tieku vēl kaut kur bez tā veikala, ir laime bezgalīga. :D Vienu sestdienu vīrs bija ar mieru mani palaist uz Rīgu uz visu dienu, bet sīcis saslima un es nekur netiku. Kauns atzīties, bet man asaras bira par to, ka izjuka iespēja izbraukt un satikt cilvēkus.

Man plānots atgriezties darbā rudenī, kad sīcis sāks iet dārziņā, un man, protams, beigsies BKA. Ja būtu iespēja algot aukli, es, protams, gribētu atsākt strādāt ātrāk. Protams, apzinos, ka bērnam es šobrīd esmu vairāk nepieciešama nekā man strādāšana, tāpēc pagaidām samierinos ar savu stāvokli un cenšos īsināt laiku, kā vien sanāk. :)

Jā, protams, var atsākt strādāt (arī saprotama tā gribēšana būt sabiedrībā). Tikai es vienmēr iedomājos, ka bērniem līdz 5 gadu vecumam veidojas raksturs, dzīves uztvere, vērtības. Līdz tam vecumam viņi ir tādi tā kā informācijas sūklīši :) Un tad man vienmēr liekas, ka vecākiem jābūt ar bērnu, cik vien iespējams ilgāk :)

galvenais ir nevis tas, cik ilgi esi ar bērnu, bet cik kvalitatīvi pavadi šo laiku. ja būsi 24/7 ar bērnu, bet nejutīsies īsti savā ādā, nekas labs no tā nesanāks.

pati uz pus slodzi sāku strādāt, kad bērnam bija pus gads. bet 1,5 mēnešus pēc viņa piedzimšanas katru dienu uz pāris h gāju uz lekcijām.

bērns šajā laikā bija ar maniem vecvecākiem - man tieši liekas labi, ka jau kopš dzimšanas viņš iemācās komunicēt ar citiem cilvēkiem

arī tagad ne tik daudz laika pavadam kopā, bet attiecības mums ir ļoti tuvas un mīlestība ļoti liela :)

manam mazajam pec nedelas 2 gadinji, vel sezu majas, itka ir pierakstits bernudarza uz tiem 2 gadiem, bet netiks tik atri, tik uz rudeni, es par to neskumstu, tiesi otradi visu vasaru vel vares atpusties, braukt uz juru, uz upi sauloties, apcelot latviju un tad bernudarzs :)
man gan nav nekads lielais notikums, ka tieku uz veikalu, uz veikalu ejam katru dienu un nav problemu, nu iznemot tagat kad gripa, tad gan atturamies!
ari atpusties nav problemu, turpinu nodarboties ar savu hobiju-jasanu, un nevaru sagaidit, kad varesu mazo sedinat uz ponija :D

Lancaster galvenais ir nevis tas, cik ilgi esi ar bērnu, bet cik kvalitatīvi pavadi šo laiku šim piekrītu 100%. Ir svarīgi lai arī mamma justos labi un apmierināta ar dzīvi, bet ne vienmēr to palīdz uzlabot atgriezšanās darbā. Kursi, hobiji utt var palīdzēt un laiks tiek veltīts sev.

Nu man mazajam vēl tik 2 mēneši. Strādāt negribu. Sēžu ar mazo un kad sanāk brīvs mācos vācu un spānu valodu.
Piedzimstot bērnam,daudz kas izmainījās. Vismaz beidzot sapratu ko es gribu tālāk darīt, ir dēļ kā pūlēties un vairs nesēžu caurām dienām pie kompja.
Par krāsošanos man nav problem,es īpaši nekrāsojos :D

Par privāto bērnudārzu ir laba doma,bet tikai tad,ja tu pelnīsi labi,lai nebūtu tā,ka nauda aiziet bērnudārzam un ceļām vai citiem izdevumiem un pati tik kkādus grašus saņem.
Nesen delfos lasīju rakstu par privātajiem,ka tur mēnesī kkāda summa esot jāmaksā un ļoti daudzi prasa vecākiem vēl uz rokas,lai piemaksājot. Nu kkā tā.

A man mazais ir 867. rindā uz dārziņu. Tad saprotu,ka tiksim tur tad,kad jau mazais uz skolu sāks iet?:D

Mi Amor,
par to rindu : man bija līdzīgi, bet bērns tika bērnu dārzā, kad viņam bija 3 gadi. Man liekas, ka tas milzīgais rindas cipars ir tāpēc, ka daudzi vecāki savu bērnu pieraksta uz kādiem 10-20 dārziņiem ;) snāk, ka kad tas bērns, kur dauidz kur pierakstīts, tiks dārziņā, tad tavējais nevis par vienu vietu uz priekšu pabīdīsies, bet uz tām 10-20 ;)