Labākā draudzene

Jā, man tādas ir. Ja godīgi, nevaru iedomāties citādi, jo tad sanāktu, ka tik tuvs, lai stāstītu visu, ir tikai mans vīrietis...

Draudzenes ir (ir divas), bet nevienam nestāstu pilnīgi visu.
Nevienam nav jāzin, piemēram, manu attiecību virtuve, tāda stāstīšana, manuprāt, ir kā mīļotā cilvēka nodošana.

Jā, man ir labākā, tuvākā draudzene, bet es viņai nestāstu pilnīgi visu. Ir lietas, kuras paturu pie sevis un vispār nevienam nestāstu. Piemēram, savu attiecību intīmos sīkumus neklačoju tālāk.

Jā, man ir tāda draudzene!Savu draugu nemaz negribētu apgrūtināt ar visām mūsu sieviešu padarīšanām, un turklāt viņš mani nesaprastu tā kā draudzene:)

Man nav tādas draudzenes. Cilvēks, kam es visu stāstu, ir mans vīrietis. Bet attiecību lietas man nemaz nav bijusi vēlme apspriest ar kādu citu, kas nav šajās attiecībās.

Nav.

Bija viena draudzene ar kuru bijām kopā kopš zīdaiņu vecuma, viena par otru zinājām pilnīgi visu.Bet viss mainījās un kontaktus ar viņu vairs neuzturu.
Ir draudzene ar kuru 3 gadu laikā esam kļuvušas tuvākas un tagad varam klačoties par puišiem un zinām,ka nekas tālāk stāstīts netiks,bet tomēr nedaudz piesardzīga esmu,jo tomēr ir nācies vilties.
Pēdējā laikā ar savu varētu teikt-pusmāsu, esam kļuvušas par labām draudzenēm.Viņai uzticos pilnībā,jo tomēr tas ģimenes aspekts uzliek lielākus ''nocietinājumus'' mūsu draudzībai.
Un, jā.Man vajag ar kādu dalīties.Izteikt visu,kā jūtos vai arī vienkārši uzsist klaču.
Arī tepat, cosmo, man ir viena brīnišķīga vēstuļu draudzene, kura ir pat kā psihologs.
:)

Nav. Labprāt gribētu sev tādu draudzeni, bet dzīve ir tāda, kāda tā ir. Ļoti daudz ko stāstu mammai, viņa tad arī ir uzskatāma par manu labāko draudzeni.

Ir labākā draudzene. Stāstu viņai daudz, jo zinu, ka varu uzticēties. Negribētu, lai mana vienīgā uzticības persona būtu mans vīrietis. Šķiršanās gadījumā būtu drausmīgi attapties pilnīgi vienai, bez draudzenes, ar kuru aprunāties.

Man tādas ir 3 draudzenes. Divas no tām māsīcas, viņām varu uzticēt visu par savu ģimeni. Bet trešajai draudzenei nevaru tik ļoti izstāstīt ģimenes problēmas, laikam tāpēc, ka esam pazīstamas tikai 1,5 gadu, toties vieglāk runāt par manu privāto dzīvi un tā :)

Tiesam tada kurai varu uzticeties,ir tada viena,bet ari es vinai vinai nestastu visu:)

Ir draudzene, īsta tikai 1!
bet tāpat nestāstu viņai par savām attiecībām, visus akmeņus un lietas, kas notiek starp mums!un nejūtu pēc tā vajadzību, jo manas attiecības ir tikai mana un mana cilvēka darīšana un par to neviens neko nezina, ne mamma, ne draudzene, ne kāds cits cilvēks!!!

Ir pāris, kam stāstu daudz, katrai par to tēmu, kuru "labāk pārzina", bet nevienai/am visu.

ir!! (l) Tādas Sex & The City tipa draudzenes man arī ir. :D Par attiecībām es pati īpaši neiespringstu un neprātoju, kur nu vēl draudzenēm ar to tēmu bāzties virsū, bet, ja man pēkšņi kaut kas uznāktu, ir draudzenes, ar kurām es arī tādas lietas varētu pārrunāt, protams, pafiltrējot, lai tas, ko saku, nav apspriestajam cilvēkam aizvainojoši, ka kāds cits vēl par to zina :D Ja man stāsta, tad gan man ir 0 iebildumu, man patīk klausīties :D :D

Man ir viena labākā draudzene un mamma, bet nestāstu visu viņām, jo esmu no tiem cilvēkiem kam ir trust issues
Laikam dzīvoju pēc šī principa :D
http://www.youtube.com/watch?v=o5p-uspcgRY

Ir 3 bvistuvākās draudzenes, kuras mīlu kā māsas :) tikai viņas man stāsta 4x vairāk un tiešām lietas, kuras vienkārši draudzenei vai paziņai neteiktu.

Jā, jau no 1.klases! :D

Nē un nevēlos. Protu paturēt pie sevis. Dzīve un mamma iemācīja, ka draudzība ir forša lieta, bet nekad nevienam nevajag stāstīt visu. Gudri jādzīvo. Un, lai gūtu patīkamas emocijas no draudzības, nav obligāti jāstāsta viss, muļķības.

Nav, bet zinu, ka pati nekad nestāstītu pilnīgi visu :)

Nē.