Kāpēc mēs krāsojamies vai nekrāsojamies?

Es krāsojos, jo izbaudu pašu procesu kā uzklāju meikapu un kosmētika vienkārši man ir tāda kā aizraušanās :) Krāsojos, lai izceltu to, kas man patīk... ja ir iespēja sevī kaut ko mazliet uzlabot, kāpēc gan to neizmantot? Protams ar noteikumu, ja viss ir normas robežās un neizskatās samāksloti :)

Man patiik lietot kosmeetiku normas robezaas. Tas ir veids, kaa nosleept nelielas nepilniibas un izcelt to, kas ir skaists.

krāsojos, jo , kā jau Anetta minēja, es dievinu to procesu, man tiešām patīk kosmētika! Varu arī iziet bez kosmētikas, protams, bet priekšroku dodu ar :)

Es ikdienā uzkrāsoju tikai skropstas. Ja neuzkrāsoju tās, tad izskatos tāda aizmigusi :D Ā, un ja paskatoties spogulī šķiet, ka vajag, tad lietoju arī tonālo - tas gan nav bieži.

Kāpēc sievietes nekrāsojas? Dažas neuzskata to par vajadzīgu, jo šķiet, ka tāpat labi izskatās (tātad drīzāk augsta pašapziņa nevis zema), dažas negrib no rīta tam tērēt laiku utt.
Esmu gājusi uz agrajām lekcijām nekrāsojusies, jo tā nāk miegs, ka labāk gulēšu līdz pēdējam, nekā krāsošos :D

Varbūt viņas jūtas labi bez kosmētikas? :) Man , piemēram, pašsajūta arī uzreiz labāka!!!

Pff, iespējams, ka meitenēm, kas nekrāsojas, ir nevis zema pašapziņa, bet augsta, jo ir skaistas tāpat.
Es kosmētiku lietoju minimāli - ikdienā tonējošo fluīdu un skropstu tušu, jo citādāk liekas, ka āda par bālu un skropstas par gaišu. Bet ja man būtu nosauļota āda un dabīgi tumšas skropstas, varbūt nemaz nekrāsotos ikdienā ;)

Nu manuprāt tieši ikdienā lielie make up kalni uz sejas parāda zemo pašvērtējumu!
Šobrīd ejot uz darbu krāsoju tikai lūpas. Man ir ar permanentu uztaisītas līnijas acīm un uzacis! +pieaudzētas skropstas, domāju papildus vairs arî nekas nemaz neprasās, līdz ar to jūtos labi tā!
Bet ejot uz pasākumiem lietoju vēl pūderi, bronzeri un nedaudz acu ēnas!
Skolas laikos gan katru rītu cītīgi krāsojos, likās bez kosmētikas izskatos slikti, bet tās ir pilnīgas muļķības. Toreiz laikam nebija īsti tāda pašvērtējuma.

Nu manuprāt tieši ikdienā lielie make up kalni uz sejas parāda zemo pašvērtējumu!

Cik daudz ir domāts tie "lielie make up kalni" ?

Katru rītu tonālais, pūderi, ēnas, tušas, bronzeri, nu viss iespējamais!

Cik esmu novērojusi pietiek, ja no rīta uzkrāso skropstas un lūpas! Meitenēm ar gaišām uzacīm varbūt vēl uzacis, lai izskatītos svaigi un skaisti!

Ikdienā nelietoju ne bronzerus,ne acu ēnas.
Uzacu zīmulis, ''korektors'' un nedaudz tonālā krema, higēniskā lūpkrāsa un dienas krems.Dažreiz arī acu zīmulis.Skropstu tušu retāk,pašai ir garas, tumšas skropstas.

Zema pašapziņa?-ne vienmēr.

a Tev neienāc prātā. ka tieši Tev ir zema pašapziņa, ka domā, ka jākrāsojas, lai labi izskatītos? Varbūt tās Tavas kolēģes tieši labāk par sevi jūtas, ja ir apmierinātas ar savu ārieni arī bez kosmētikas?

Es ikdienā lietoju tonālo krēmu un pūderi. Acis, lūpas utt ikdienā nekrāsoju, jo tad jāseko līdzi, vai lūpu krāsa neizsmērējas un skropstu tuš nenobirst, kad acis berzē (jā, un acis no tušas nogurst). Kad uznāk tāds garastāvoklis, tad arī varu sakrāsoties visādi.

Man patīk Al Qaeda komentārs :D Es nekrāsojos, nē, tikai viss ir pernamentēts un pieaudzēts :D
Bet, ja nēnūtu, tad taču Tu krāsotos, vai nē?

P.s. - nekrāsojos vispār, tikai svētkos vai īpašākās dienās :)

*nebūtu

Jā, es arī nekrāsojos, tikai mazliet izlīdzinu sejas toni, mazliet pagarinu skropstas, uzklāju lūpu spīdumu, lai nav sausas lūpas. Nē, es nemaz nekrāsojos. :D
Bet, ja nopietni, tad krāsošanos vai nekrāsošanos nesaistu ar pašapziņas trūkumu vai pārlieku lielu esamību. Man ir diezgan daudz kolēģes, kuras nekrāsojas un jūtas ļoti labi. labi jūtas arī tās, kas krāsojas, bet reizēm tomēr var manīt, ja sieviete kaut nedaudz izceltu acis vai nomaskētu sejas pleķīšus, tad izskatītos daudz labāk.

mimis - rakstīju, ka nekrāsojos?! teicu, ka krāsoju tikai lūpas!
vienīgi izskatā pamanāmais ir pieaudzētās skropstas, pārējais viss ir uztaisīts pietiekoši dabiski, nav uzkrītošu uzacu, ne acu līniju. daudzi nemaz nenojauš, ka tas tetovēts!

bet pārspīlēti sakrātosies man liekas nevajadzīgi ikdienai. bet katrs tak dara pa savam. ja ir vajadzība, lai ar melnām smokey acīm staigā ikdienā!

Nu es, piemēram, zinu sievieti, kas joprojām 21. gadsimtā seju ar parastām ziepēm mazgā, mēs te kaut kā aizrunājāmies, viņai nav ne jausmas, ne kas tas tāds toniks, ne speciāla želeja utt., viņai tas vienkārši neinteresē, un es nebūt neteikšu, ka viņa ir nekopta vai kāda tur neglīta, viņa ir vienkārši citas prioritātes.

Es krāsojos, jo es to uztveru kā rūpes par sevi, es to neuztveru par rīku pašapziņas kačāšanai, es vienkārši to daru. Iespējams, ja nebūtu bērnībā skatījusies, kā krāsojas mamma, tas man nebūtu tā.

Turklāt, ņemot vērā manus kosmētikas krājumus, johaidī, jā es varu nekrāsoties? :D

Tāpēc, ka atkrāsoju jēgu gados 15. Likās, ka nenormāli skaisti bija rozā acu ēnas, un bieza melna līnija... Un vel citas "make-up" izvirtības... Tikai tagad saprotu, ka patiesībā izskatījos pēc ļoti slima truša :D

Pašlaik ikdienā aprobežojos ar pieaudzētajām skropstām un varbūt, retu reizi lūpu spīdumu vai acu zīmuli. Bet tas ļoti reti. Pašai liekas, ka izskatos gana skaisti tāpat. :)

Nu, uz svētkiem/pasākumiem gan ēnas, pūderi, konsīleri, utt. :)

un daļa negrib izskatīties pēc 50 gadīgas 30 gados!

Tieši otrādāk, mana pašapziņa ir tik augsta, ka man nevajaga kaut ko mākslīgu uz sejas, lai justos skaista!

Nightberri, un kur tāds uzskats, ka nekrāsojoties saglabāsies jaunāks? Nāk no tām dienām, kad kosmētikā izmantoja svinu un citus smagos metālus?