Pirms ilgāka laika man bija ļoti grūts dzīves periods kam līdzi nāca arī ēšanas traucējumi. Respektīvi - kārtīga pārtēšanās un vemšanas izsaukšana pēc tam. Drīz vien sākās veselības problēmas un centos no tā visa izkulties, kas arī izdevās. Pievērsos veselīgam dzīvesveidam - sports un 5 ēdienreizes dienā(palīdzēja ar to, ka visu laiku jutos paēdusi un nejutu izsalkumu). Pieradu, samērā reti lietoju junk food, jo nemaz neprasījās, jutos lieliski un zaudēju arī pāris liekos kg. Bet tad man uzradās puisis. Katrs dzīvojam atsevišķi, līdz ar to dienās, kad palieku pie viņa, viņš rūpējas par ēdināšanu. Viss jau būtu jauki, bet viņš parasti ēd 2 - 3 reizes dienā. Esmu teikusi, ka esmu sevi pieradinājusi pie 5 ēdienreizēm dienā, jo tas ir veselīgi, kā arī to, ka man tā dēļ ir arī grūti pieskaņoties viņa ritmam, bet to savu tumšo pagātnes daļu atklājusi neesmu, jo baidos tikt nesaprasta.
Tātad, par problēmu... dzīvojot pēc viņa dienas ritma ir tā, ka diena paiet šādi : brokastis, pēc kādām 2 stundām jau rodas pirmās izsalkuma pazīmes, jo nemēdzu piestūķēt pilnu vēderu, pusdienas kaut kad vēlāk, atkal tas pats, kas iepriekš un vakariņas. Tātad, paēšanas sajūta visu laiku mijas ar izsalkumu. Sākumā kaut kā centos pieskaņoties, bet pēdējās reizes ir tā, ka pārrodos mājās un apēdu vairāk nekā vajadzētu, kas noved pie ļoti sliktas pašsajūtas, un, neregulāro ēdienreižu dēļ, atkal esmu sākusi pieņemties svarā.
Saprotu, ka pienācis laiks beidzot savam puisim atklāt kāpēc man ir vajadzīgas tās 5 ēdienreizes dienā, bet kā, lai to pareizāk izdara? Vai varbūt labāk neko tādu neteikt? Es jūtos apjukusi un nezinu, ko iesākt, bet tā turpināt vairs nevēlos :(
1051
