Kā sākt dzīvot "pieaugušo" dzīvi?

Liliii, o, jā! Man tagad ir bauda aizbraukt pie mammas un izbaudīt to, kā ir, kad kāds man uztaisa ēst, ar draugu dzīvojot nekas tāds nespīd :D

Es arī noteikti nevēlējos sākt 16 gados savu pieaugušo dzīvi. :D Bet apstākļi piespieda, vecāki aizbrauca uz ārzemēm un tā nu tas viss sanāca un vairāk, diemžēl, nespēju iedomāties dzīvojot sevi ar vecākiem. Jau aizbraucot paciemoties uz divām nedēļām nav viegli sadzīvot, jo esmu iemācījusies, ka viss jādara pašai un nepatīk, ja kāds kaut ko aizrāda vai saka kas jādara. Tā nu tas ir, negribīgi sanācis, kaut pati vēlētos lai tik ātri nebūtu bijis jāpieaug, jo bērnība taču bija tik forša, tik maz rūpju un atbildības. Eh...

Es arī vairs negribētu ar vecākiem dzīvot kopā, jo man dzīvojot tieši ar draugu ir mierīgāka dzīve, jo ar visi mājas darbi man aizņem mazāk laika tagad, nekā tad ja dzīvotu kopā ar kādu ģimenes locekli, jo tad justos kā kalpone - esmu pieradusi, ka man viss mājās jādara, nu vienīgī ēst parasti netaisu, lai gan pēdējā laikā arī to daru, jo tomēr manī tik daudz ieguldīta nauda, ka kaut kā jādod atpakaļ. :)

Patstāvīgi sāku dzīvot tiklīdz pabeidzu vidusskolu. Bija jāsāk studijas,tāpēc abi ar draugu atradām dzīvoklīti un sākām dzīvot kopā. Draugs ir neatkarīgs,jo jau strādā un no vecākiem naudu neprasa,bet es tā +/-,saņemu apgādnieka zaudējuma pensiju,no kā arī maksāju savus maksājumus,komunālos,bet ja galīgi ūdens smeļas mutē,tad palūdzu naudu mammai,tāpēc sevi neuzskatu par pilnībā neatkarīgu.

Dzīvoju patstāvīgi no 18, kad sāku studēt, bet nekad neesmu jutusies vēl neatkarīga. Ok, tagad jūtos neatkarīga, kad neesmu LV jau 7 mēnešus. Bet pirms tam lai arī bija darbs, pilnīgi uzturēt sevi nevarēju. Vienmēr kaut nedaudz, bet mamma iedeva naudiņu. Šobrīd ir tā neatkarības sajūta, jo mamma naudu nedod un man viņu vienkārši nevajag. Un šobrīd man ir 23. Katrā ziņā vasarā taisos atgriezties un gribu būt neatkarīga, bet cik ļoti tas LV man uzreiz izdosies rādīs laiks. Katrā ziņā, meitenes, kas vēl dzīvo ar vecākiem - izbaudiet laiku. Man uznāk, kad gribās vienkārši būt savā mīļajā istabā un mammītes aprūpēta,īpaši tad, kad nav garīgā :D :)