Liels kauns!

Tad vēl bērnībā, apmēram astoņos gados, labākais draugs iedeva man parūpēties par viņa jūrascūciņu.
Atnāca pie manis draudzene un izdomājām, ja jau jūras cūciņa, tad jau dikti labi peld un likām vannā viņu peldēties...

Mjāāā... jūras cūciņas nepeld un tā viņa nokļuva labākos medību laukos.

Tad man draugam nebija kauns, to atklāt, bet īstenībā bailes, neļāvu vairs pie manis nākt un satikties negribēju. Mamma to atklāja viņa mammai (viņas ir draudzenes) un tad jau patiesība nāca gaismā.

Vēl jo projām tusiņos tas tiek bieži pieminēts - kā noslīcināju viņu jūras cūciņu.

Tikko biju sākusi jaunas attiecības, es protams randiņam iegādājos jaunas drēbes, dzeltenus svārkus un koši rozā maiciņu, violētas kurpes... bijām restorānā un tad uz klubu. Naktī mājās ,tur viss notiekās čiki čiki, no rīta skatos - manas drēbes pa zemi. Un mani svārciņi nomesti, un tāda pamatīga kartona birka, apmēram 10cmx5cm lielumā, ar oranžu virsū SALE. super, par to gan man bija kauns.

Ar to pašu džeku pēc pāris mēnešiem mājas ballītē.. viņš ar draugu savu abi sēž atpūtas krēsos pretī gultai, es gultā sēžu lotosa pozā, šūpojas, un pēkšņi KLIKŠ un esmu uz grīdas, šie abi šokā prasa vai man viss ok, ka es ar galvu pa priekšu izvēlusies, bāāāc, es kad iedomājos to skatu :D

Ak jā, un man no tā kritiena ir palikusi rēta, jo kāja aizķērās aiz kamīna asās malas, līdz kaulam iegriezās..

Es peec Dabas esmu cilveeks kursh nedriikst lietot alkoholu. Vel nav gadiijusies taada reize, kad butu Piedzerusies un Nebutu kauns :D

Pedejaa trakakaaka laikam bija, ka klubaa satiku savu bijusho - nezinu, Ka viss sanaca ,bet vakara jau Atradamies Pie vinja majaas, kur notika "afterparty's" . Man pekshnji, sak Sapet Galva, iedzeru ibumetinu un Pa Virsu uzdzeru jack daniels. Taa arii isti neko Neatceros vairs :D . Staastija man , ka esot shljuukusi uz Dirsas pa trepem, dejojusi uz Galda, Runajusi par Dzives jegu, pabuchojusies Ar bijusho un vel ar citu chali :D tikai tas Nekas, ka citaa istabaa guleja bijushaa jaunaa meitene. :D vel pa Vidam bija paris interesantas vardu apmainjas Ar Bijusho. Tadas riktigi Perversaas, ka es Joprojam Ceru, Ka neviens cits vinjas nedzirdeja. Un Ja vakars Beidzas Taa, ka pamodos savas majas, vel Galiigaa lupataa , sveshas dzeku dreebes ( pilniigi sveshaas :D nav ne bijushaa, ne Arii Kada Cita , Ar ko dzeru tajaa vakaraa :D )

un Vel ir Kauns par tam daudzajam Reizem, Kad esmu skaista jo skaista klubinjaa, Bet uzvesties nemaku - piemeram Mesties visiem Ap Kaklu Un teikt cik Visi forshi Un veel Pavaartiities pa zemi, Man gadas Biezhi :D


atvainojos par lielajiem burtiem nevieta - rakstu no telefona un Vins acimredzami gljuko kaut Ko

Kad iedzeru, man liekas, ka es protu dziedāt. Un vienā fakultātes pasākumā dzēru vīnu, bet laikam jau arī kaut ko nedaudz piejaucu klāt, jo it kā viss bija kārtībā, bet to brīdi, kā mēs ar kursabiedriem nonācām pie mikrofona un dziedājām visādas dziesmas, neatceros. It kā jau nekas traks, bet tomēr! :D

Nu vēl tāds klasisks - skolas ballē puisis, kurš man patika, sēdēja malā, es netālu dejoju bariņā. Biju izgājusi ārā, nācu atpakaļ, un tā aizskatījos uz viņu, ka nokritu - kājas uz priekšu plati, pati uz dibena. Tik noskatījos, kā viņš mēģina valdīt smieklus, bet skaļi nesmējās.

Kādreiz licies, ka ir baigais kauns, bet kaut kā viss ir aizmirsies. Tātad nav bijis tik liels kauns.

Jā, daži interesanti stāsti. Bet man ir tāda feila sajūta, ka esmu burkšķene. Jo man, piedodiet, radās iespaids, ka te vienas vieglprātīgas dzērājas, kurām jumts aizbrauc pie pirmās glāzes.
:D

Meitenes, jūs esiet tik smieklīgas :D
Uz sitienu nevaru vairāk atcerēties, bet zinu, ka bērnībā bija čurāšanas problēma :D Diez gan bieži naktī sapņoju, ka ir tik labi pačurāt, tad nu turpat gultu arī pielaidu :D Kad kļuvu nedaudz vecāka, tad jau apzinājos, ka tas nav pa īstam, bet tikai sapnī, tad nu cēlos augšā, klumpačoju uz tualeti un pārējais vairs neinteresēja.. No miega pamodos tad, kad jutu, ka slapjš pie kājām paliek - jā, biju aizmirsusi pacelt vāku. Tā arī ne vienu reizi vien gadījās :D

Bērnībā ar draudzeni uz maiņām turējām pelīti. Katra vienu nedēļu. Bijām mazas, slēpām no vecākiem, turējām neredzamā vietā.. To vienu nedēļu es aizmirsu, ka viņa ir pie manis, domāju, ka pie draudzenes.. Tas bija tāds fail, jo viņai tā pele bija mīļa. Tad nu man nācās skaidrot, ka viņa no vecuma atdeva galus :D Ar to pašu meiteni arī nospiedām akmeņos divas zivtiņas, jo gribējam akvārijam nomainīt ūdeni, un akmeņus ar visām zivīm pārbērām no viena trauka otrā. :D

Ui, ar dzeršanu arī labi stāsti. Atmiņā gan tikai pa īstam tā viens palicis, kad pirmo reizi piedzēros. Tad mani klasesbiedri mani pirmo reizi redzēja dzeram un visiem, protams, vajadzēja sadzert, jo nevar jau zināt, kad vēl tāda izdevība būs. Nākamajā dienā pamostos - uz kājas zilums dūres lielumā, kleita izskatās kā miskaste (tāpat kā mana seja), kurpēm ielūzis papēdis. Nezinu, ko es darīju, bet man stāstīja, ka miljons reizes kritu pa trepēm, vārtījos pa asfaltu un aizmigu uz vairāk kā stundu tualetē :D

Ar to pašu draudzeni, ar kuru uzraudzījām kopīgo peli, pamatskolā rokdarbos sakāvāmies. Mums abām bija vienādi zelta papīri, es domāju, ka viņa paņēma manu, tāpēc sāku plēst šo aiz matiem. Teicu, lai atdod. :D Bet jau no bērnības esmu spītīga. Ātri sapratu, ka man nav taisnība. :D

āā, un mans pamatskolas standart-fail - visos klases vakaros it kā gāju uz tualeti tieši tad, kad visi pārējie nolēma griezt pudeli. Biju kautrīga :D Un labākais, ka viņi tam arī ticēja :D

Āā, un aizrunāties ar draudzenēm un atskatīties uz smuku džeku, kas paiet garām, un skatīties tik ilgi, kamēr ieskrienu stabā, arī ir gadījies :D Draudzenes bija bez iekšām, bet es uz šīm apvainojos, ka viņas man neteica, ka tur ir stabs, bet ļāva ieskriet :D

Man arī ar to aizskatīšanos problēmas, man vienmēr ir paticis aplūkot svešiniekus.
Pirms pāris gadiem ar tēti aizbraucām uz Parīzi, staigājāmies kā jau tūristi un pēkšņi ieraudzīju skaistāko nēģeri kādu jebkad esmu redzējusi.. viņš jau bija labu gabalu pagājis man garām, bet es joprojām skatījos un viņš arī uz manis skatījās... un BAMS es pakritu :D Šo neveiklo situāciju paspilgtināja kāda garāmejoša sieviete, kas tā nobījās, ka iekliedzās pa visu ielu :D Man bija kauns gan no skaistā nēģera, gan arī no tēta.

ā , bļin. atcerējos, kā izgāzos tagadējā drauga priekšā pašā attiecību sākumā :D biju tikko nolikusi tiesības un paņēmu mammas mašīnu, lai aizbrauktu ciemos. noparkojos tādā stulbā vietā, jau tad domāju, ka būs auzas, kad braukšu atpakaļgaitā (man ir bailes braukt atpakaļgaitā ar auto, kaut kāds stulbums), pačīlojām abi, jauki pavadījām laiku un viņs pavadīja līdz auto. Iesēdos, pamāju un tad laikam par daudz gāzi uzdevu un atmuguriski ielikos tajos akmeņos, kuri bija salikti, lai tālāk nebrauktu :D par laimi, mašīnai nekas īpašs, tikai izpūtēju noskrāpēju un ieskrambāju, bet viņam tā sejas izteiksme :D

Ak jel, ir ik daudz apkaunojoso mirklu..

1.berniba, ar draugiem ziemas laika sljucam no kalnaa, nezinu kurs bija atradis masinas kaputu bet izdomajam ka ar sveci jaievasko un jamauc no kalna, uznesam uz kalna, un man draudzene saka sedies virsu es iestumsu un pati uzleksu virsu un sluksim reize, bet vinja manipiecakareja un pa.laida vienu nenormalos atrumos no kalna, nezinu prieka vai bailu makta apcurajos pec brauciena, protams visi berni redzeja un smejas, bet es meiginaju iestastit ka tas ir sniegs izkusis uz manam biksem, ilgi pec tam ari skola par mani smejas..

2.sis ja nemaldos bija spetitaja klase Biju skola jauninja, sezot latviesu valodas stunda, viss kluss jo rakstijam domrakstu loti vajadzeja palaist purkskiti ka veders sapeja, domaju palaidisu kluso bet iznaca tads ka noribeja visa klase, tads kauns pa visu gimi,un vel pie tam meiginaju ieskaidrot visiem ka tas bija sola biedrs.

Sie divi vnk memi apkaunojosi.piedodiet par kludam bet es saku ienist manu tablet, nevar normali parakstit ikona pati dzivo savu dzivi

up,
gan jau kādai kas jauns stāstāms :)

Nereāli laba diskusija :D jā, mani kauni - esmu apkaunojusi sevi braucot puiša mašīnā, kur sēdēja vel pāris puiši, goroties pie populāras dziesmas :D Hm, tad vēl baltām biksēm mr dienā dabūjusi Pleķīti, ko man skiet redzēja visi kas bija telpā, tad vēl bērnībā čurāšanas problēma arī bija :D

Mans lielākais kauns noteikti būtu mikriņa pievemšana. Draudzenei bija vārda diena un es jau aizbraucot pie viņas jutos ļoti slikti. Dzert nedzēru, vien nedaudz paēdu. Sapratusi, ka nu, galīgi nav labi, nolēmu, ka jādodas mājās. Tā kā draudzene dzīvo Rīgā, bet es Jelgavā, domāju, ka braukšu ar vilcienu. Aizgāju līdz stacijai, vilciens, izrādās 20 min jāgaida, nenocietos un aizgāju uz mikriņu. Un tur es pieļāvu lielu kļūdu. :D
Mikriņā mani sašūpināja, kādas 10-15 min pirms vajadzēja kāpt ārā man palika ļoti,ļoti nelabi un kas vēl bija skumji, es sēdēju pašā, pašā aizmugurē. Pateicu sievietei, kas sēž blakus, lai pasaka šoferim, lai apstājās, ka man slikti. Viņa aizgāja pateikt, bet,acīmredzot, šoferis tur nevarēja stāties un nācās braukt vēl kādu gabaliņu uz priekšu. Tā nu mani aizveda līdz priekšai un aiziet. :D Nevarēju vairs izturēt un pūtu vien uz priekšu. Skumjākā un apkaunojošākā diena manā mūžā, tur sēdēja bijušais klasesbiedrs un pāris mammai zināmi cilvēki.
Vēl skumjāku visu padarīja tas, ka es apvēmos pie vienīgās izejas un cilvēkiem nācās kāpt pāri manai šmucei, lai tiktu ārā, būtu braukusi ar vilcienu, viņi vienkārši varētu iziet pa cita vagona durvīm ārā :D

Šī laikam ir pēdējā laika prātīgākā tēma. Katrs otrais, trešais komentārs par vemšanu. Yakk....

Prātīgākā= pretīgākā

nu ok, es arī pastāstīšu - tādi 2 man prātā nāk uzreiz :)
pirmais - abas ar draudzeni tīņu gados dzīvojām mazpilsētā, kaimiņos. Es iepriekš biju sačatojusi ar vienu džeku un uzaicināju viņu ciemos uz Valentīna dienu. Autobusi vairs uz Rīgu naktī nekursēja un nācās šim palikt pa nakti pie manas draudzenes un viņas vecvecākiem, brāļiem un māsām. Pie manis nevarēja džekiņš nakšņot, jo vecāki bija baigi stingrie. Tā nu izdomājām, ka viņš būs mans brālēns un mums ķipa mājās kapitālais remonts. Visu nakti smējāmies, traucejām visiem gulēt, runājām kaut kādus jokus. Puisis arī labais - 2 metri garš, kādus 5- 6gadus vecāks par mums, ar pliku galvu, tāds kā liels lācis. Nezinu, kur es savā jaunības neprātā tādu biju izrāvusi :D atceros, ka aizgājām uz ciemata veikalu - viņš mums pirka kolas un šokolādes, viss veikals skatījās uz mums un mūsu kavalieri. :D Brīnums, ka tai veikalā neuzradās mani senči, jo ap to laiku, vakarpusē viņi mēdza tur nereti iegriezties.
Ok, pienāk nākamais rīts draudzenes mājās, saprotu, ka labi tas nebeigsies un mums ar 2metrīgo draugu jāpazūd pie manis :D Uz skolu, protams, tajā dienā neaizgāju ne es, ne mana draudzene. Ok, aizejam pie manis - visu dienu notusējam par manu dzīvokli, džekiņš gāja uz balkona pīpēt, visi kaimiņi redzēja :D Tagad domāju - puisis bija vecāks par mani, varēja apzagt mani, uzmākties, bet gods kam gods - viss bija pieklājīgi un beidzās labi. Tikai mamma bija uzzinājusi no druškas ka nebiju skolā, tad nu gan mani sarāja :D Vēl kādu laiku bija kauns draudzenes vecvecākiem acīs rādīties, jo tonakt tiešām nebijām klusi :D
Nesenāks gadījums, par ko man vēl nedaudz kauns vēl tagad -
Dzīvojam ar draugu kopā viņa mājās, arī viņa senči nereti atbrauc ciemos. Tad nu vienu reizi, no rīta eju dušā (bet durvis uz dušu, diemžēl, nevar aiztaisīt ciet) tad nu es tur mazgājos, iznāku laukā, kaila slaukos un tieši tajā brīdī ienāk drauga tēvs un redz mani pilnā krāšņumā :D :D es vnk kaut kā saliecos trijos līkumos un centos paslēpties dvielī, bet neveiksmīgi :D vēl tagad par to jūtos neērti.

mans lielakais kauns, bija reize, kad mana mamma mani piekera drazot savu ta laika labako draugu :(
Es ta parbijos, ka pa atro vilku ara un draugs aptaisijas, no ta laika man ir gruti kontakteties ar manu mammu

Tēmai jau apaļi divi gadi, bet tik smieklīgi. TIeši tas, kas vajadzīgs no paša rīta :D

Paldies! Lasot jūsu feilus paliek mazliet mazāk par saviem dzēruma feiliem, bet es vispār esmu ļoti kaunīga :/
Pašai gadījies no jaunības alkohola eksperimentiem uzzināt, ka kuņģis netur Bonapartīgos izkorķējoties autobusā uz akmens tilta, pēc tam mēnesi vai 2 bija kauns autobusā braukt.
Jaunībā pārdzeroties mēslus sanāca džekam novemt paklāju - tualete bija ļoti tālu, kaut kāds lielais komunālais, līdz ar to pudelē mēģināju ieviemt, protams, neveiksmīgi :D
Izkāpjot no mikriņa nožauties, jo izrādās asfalta vietā grants (remontdarbi) un es papēžkurpēs, neskaidrā prātā un sabojāju jaunās bikses :(
Bārā pieceļoties nogāzties pazīstamā puiša, par kuru biju labās domās/simatizēja priekšā. Gadījies arī ne par ko apvainoties un noraudāties :D + visādas citādas dzērumnejaucības. Nav bieži un pat tik trakas, bet kaut kā traki ņemu pie sirds, lai arī random vietās neaizmiegu, nekorķēju.
Ir gadījies uz pohiņu pagājušājā vasarā iekorķērt tīro ūdentiņu maisiņā - neviens pat laikam nepamanīja :D

Skaidruma feilus kaut kā neņemu pie sirds tik traki. Ir gadījies visādi un dažādi nojaukties, bērnībā gan nopļāpāt pa parasto telefonu 10min ar klasesbiedrenes māsu/brāli, neviens tā arī neuzzināja, ka es, balsis bija ļoti līdzīgas :D Piečurāt zeķubikses, skatoties ka "lielās" meitenes spēlē spēli ar kociņiem uz ielas. Nobraukt 3 pieturas pa tālu, jo kauns mēģināt nospiest ikarusa pogu tur augšā. Mikriņā tikai 1 pieturu par tālu, jo kautrējos apturēt :D Gan pamatskolas simpātijas klātbūtnē ar mugursomu Narvesenā nogāzt žurnāla plauktu. Nolieties un notašķīties daudz dažādos veidos. Vienmēr kauns ar panskām klumburēt sabiedriskajos, jo liela datorsoma + kāds maisiņš + augspapēži. Vienreiz izstrīdējos, ka mikriņa šoferis pazaudējis 20 sant., ko viņam iedevu, lai arī beigās izrādījās ieprūduši kabatā :D Kaut kā nenāk prātā šobrīd nekā vairāk par daudz awkward sarunām, cenšos visu aizmirst un neņemt galvā - visi esam cilvēki - visiem gadās :)