Liels kauns!

Neesmu gatava ar to vēl dalīties, jo kauns nav pārgājsi! :D

9. klases diskotēkas laikā, mūzikai skanot, pat dziesmu vēl atceros, skūpstījos ar puisi un mūs izšķīra skolotāja. Tāds kauns, es biju pareizā meitene un, še tev, sabojāju reputāciju :D centos tai skolotājai acīs nerādīties. :D

Var taču padalīties, šeit taču viss anonīmi :D

Mademoiselle!
Man kaut kas līdzīgs bija, Ziemassvētku balles laikā 9. klases puisis ievilka mani mūzikas skolotāja kabinetā, kurš atradās skolas aktu zālē, un ņēmās mani bučot nost :D mūs atrada skolotāja, bet tas nebija tas lielākais kauns, vistrakākais sekoja pēc tam, mana mamma gāja skaidroties ar to puisi :D
Es toreiz gāju 7. klasē.

Caarena, labs :D

Es nevaru atcerēties lielāko kaunu.. laikam esmu bezkaunīga :D

Viens no mana mūža lielākajiem kauniem:
Agrāk dzīvoju kopmītnēs, un mūsu draudzeņu grupiņai bija pierasts runāt nedaudz neķītras lietas. Tā nu vienā vakarā draudzene kaut kur izgāja no istabiņas, bet pēc brīža pie durvīm klauvē. Protams, nospriedu, ka draudzene, un diezgan skaļi nobļāvos: "Nenāc, man tagad seksa čats!" Biju vienkārši šokā, kad durvis pavēra viens no kopmītņu uzraugiem! Viņš tāds vīrietis gados. Neatceros, ko viņš īsti gribēja, bet par šo man ļoti, ļoti liels kauns! :D

Šampis+šņabis+tukša dūša=novemts klases biedrs ;( tad vēl nezināju kāda varētu būt reakcija uz šādu kokteili...

Vienīgais, kas man nāk prātā ir sens, sens – vienreiz vajadzēja braukt uz Rīgu un mašīnu atstāt pie mazpilsētas dzelzceļa stacijas. Bija baigi daudz mašīnu, un es noliku blakus citai mašīnai netālu no sliedēm, uz maza asfaltēta laukumiņa. Un man pa visas stacijas skaļruni aizrādīja, ka tā nav autostāvvieta un lai es aizvācu savu mašīnu :D sāku smieties un pabraucu citur :D

es vienam čalim ballītē pievēmu kurpes :D:D:D

ar savu ex (nesen iepazinušies)gājām uz smuku restorānu vakariņās,smuki sataisījusies,tā ar glanci gribēju iziet no tā restorāna,taču runājot nepamaniju pakāpienus,un tā smuki "izripoju" pa restorāna durvīm,man bija tāds kauns no sava ex..:D

Mademoiselle! Man bija līdzīgi. Tikai es stāveju un bučojos pieturā pēc ballītes 6dienā ap plkst. 6 no rīta ar čali no manas skolas, kurš to bija pirms pāris gadiem pabeidzis. Un pirmdien audzinātāja iet garām un saka, ka man noteikti 5dien laba ballīte bijusi un lai pasveicinot Valteru :D Sapratu, ka viņa ar trolejbusu garām braucot redzējusi. aaaaaaaaaaaaaaa. :D kauns!

Pirms diviem gadiem .. braucu mājās no kāzām ar vilcienu zolīdi saģērbies, uzvalciņā etc .. bet nu tā bija pēdējā reize, kad piekodos tā pa nopietnam .. rezultātā nopūtu vilciena tamburu .. protams, nākamajā pieturā fiksi izlecu ārā kaut kādā čuhņas pieturā, jo no kauna gribējās būt zemākam par zāli .. galvenais, ka tādam scenārijam biju sagatavojies un bija man 2 maisiņi viens otram iekšā ielikti, bet neizturēja .. /facepalm

Nevaru atcerēties, vai tas patiesi ir bijis lielākais kauns manā dzīvē, bet pamatskolas salidojumā pirms 4 gadiem nejauši piedzēros tā, ka atlikušo balles daļu nogulēju 1. klases telpā skolā :D Es - kādreizējā teicamniece un skolotāju meita:D Pie tam kāds bija pamanījies apzīmēt man seju ar marķieri, kamēr gulēju, vēl līdz pat šai dienai nav skaidrs, kas tas bija un kas vispār mani uz to klasi atvilka. Stulba sajūta, ka filma tā pārtrūka, bet nu skaidrs, ka tagad nekad vairs nedzeršu tukšā dūša un nemiksēšu šampi ar šņabi D

bikses pa vīli bija pārplīsušas un mani izsauca pie tāfeles..nja..

Mežāze :D haha

baigi ne no kaa nekaunos,bet pastastit butu ko :D

uj, atcerējos trakāku traumu - snobu ballītē, pēc manis pieceļoties bija palicis pleķis..fak, tā arī vairs neesmu tiem cilvēkiem acīs rādījusies

es pat negribu stāstīt.. bet lai visas var pasmieties.. lai iet..

Tas bija ļoti sen - nu gadus 10 atpakaļ noteikti - varbūt pat vairāk.
Stāsta sākums ir tāds, ka biju sākusi badoties, nometu ļoti daudz kg (kādus 10 - tā jau daudz nesvēru) un, protams, pazuda MR. Tad nu pajautāju ģim.ārstei kādu labu ginekologu (kas tieši jauniešus konsultē). Labi - aizeju pie dakteres - tur laiakm bija dzīvā rinda (nu es sīkumus vairs neatceros), nebija neviena cilvēka - es uz reiz ieeju kabinetā. Daktere: "Kas pa vainu?". Es: stāstu visu kā ir. Un tad daktere: "Atvainojiet, bet es esmu ausu ārsts!" bāc.. man bija tāāāds kauns... Es pat neatceros kāpēc nebija ginekoloģe, kurai vajadzēja būt tajā kabinetā (kā jau laukos - visi dakteri pieņem vienā kabinetā) .. nu tad nu es nerādījos vairāk tajā poloklīnikā...

Mans dzīves lielākais fails un trauma kāpēc negribas iet pie ginekologa... :D

murr murr... ideāli :D hahaha!