Hei!
Norīta desmit minūtes izdaudzījos ar savu sniega suni un secināju, ka viņa galīgi zaudējusi senču ziemeļu iezīmes. Tagad nogurusi guļ bibliotēkā pie radiatora un lieki teikt, ka mājās jau tā ir ļooti silts, kā arī viņas vilna ir biezumbieza.
Tagad mazas haltūriņas, bakalauram jāuzraksta kāda lapa un jāuzcep kanēļmaizītes. Sesija šogad bija tik īsa, ka jau 2 nedēļas brīvlaiks, ko izmantošu rīt lietderīgi un iešu uz kursiem. Nevaru sagaidīt!
Nī_Mo, māsai tā bija ar dāvinātu zelta ķēdīti apmēram gada garumā. Kad uzvilkta, tad viss kārtībā, savukārt, kad novilka, vai kur atstāja, tad esot bijuši strīdi ar draugu. Līdz viņa pazaudēja ceļojumā. Laikam jau domām liels spēks, jo man jau šķita, ka viņa automātiski piedomāja pie tā, ka nav ķēdīte- kaut kas būs.