Studēju pirmajā kursā. Tēvs apmaksā studijas (bija inside jociņš, ka vecumdienās par to viņu iekārtošu labā pansionātā, khih) un dzīvoju arī vēl pie mammas.
Ģimene salīdzinoši turīga un Tētim nekad nav žēl iedot kaut ko, uzturēt, taču, eventually pašai tas apnika un, sākot studēt, sāku arī strādāt uz pusslodzi. Nopelnīju naudiņu pa virsu, ko tērēt sevis lutināšanai un pasākumu biļetēm, drēbēm, izklaidei, etc. To pašai kauns prasīt, kaut pamata tēriņus vecāki nosedz. Un arī laba sajūta pašai, ka varu pati kaut ko jau no savas dzīves apmaksāt.
Iespēju robežās cenšos cīnīties pati, taču arī ģimene man saka, lai vispirms mācos, jo tā ir prioritāte. To arī daru.
Būs man vēl laiks viņiem atdarīt.
Neuzskatu, ka 18 - 19 gadu vecumā jaunietim sevi pašam ir jānodrošina - ne jau studijas + dzīvoklis + apģērbs, ēšana.
Man bijušais klasesbiedrs neaizgāja studēt, bet strādā uz pilnu slodzi. Viņam specifiska profesija, viņš iekārtojās tur jau bez izglītības, jo smadzenes un pieredze ir svarīgāk, kā papīrs. Un arī vēl nepelna TIK daudz, dzīvo pie mammas, bet jau cīnās.
Lielai daļai studentu NAV tā laika, lai strādātu, it īpaši, ja grib palikt budžetā, jo nepietiek taču, ka iestājies ar labām sekmēm; viņas vajag uzturēt visu laiku. Jaunietis var sākt sevi uzturēt daļēji, taču arī ir atkarīgs, vai bērns parazitē un vecākus izmanto, ļaunprātīgi plēšot naudu, vai vienkārši tiek uzturēts, kas, savā ziņā, ir vecāku pienākums - atbalstīt, cik var.
Situācijas ir dažādas.
Atbildot uz diskusijas autores jautājumu, es noteikti pieņemtu. No mammas gan ne, mammai ar naudiņu pašvakāk, bet no tēva - kāpēc ne? Ja viņš to varētu atļauties, un viņam jau patīk savas meitiņas palutināt, ja tas ir kaut kas pa retam un īpašs. Bet atkarīgs no situācijas, no konkrētās lutināšanas.
339
