Atbalsts no vecākiem

Vispār jau viss ir atkarīgs no situācijas. Piemēram, manējie tagad iegulda manī, manā izglītībā, bet 23 gados es, tikko no universitātes iznākusi, savā jomā kā pēdējais palīga palīgs ar savu akgu varēšu samaksāt visus savus tēriņus, vecāku rēķinus, ēšanu un vēl atlikt sev uzkrājumos. Tieši tādēļ viņi maksā par to, ka es dzīvoju un mācos ārzemēs, viņi grib, lai man ir labāka dzīve, vai tas ir slikti? Manuprāt, tā ir mīlestība. Tas, ka nestrādāju šodien, nenozīmē, ka neesmu strādājusi - esmu, tāpat arī meklēju darbu. Ir tik daudz dažādu situāciju, aspektu, ka ar '24 gadi un vecāki pērk mašīnu' nepietiek, lai saprastu.

Pieņemtu noteikti. Manuprāt, vecākiem taču ir svarīgi, lai bērniem būtu viss, kas nepieciešams. Jā, arī ceļojumus izmaksā, ir uzdāvinājuši auto, tomēr man tas nekas nožēlojams neliekas. Atsevišķi gan vēl nedzīvoju, jo pati negribētu, ka vecāki apmaksā manu dzīves vietu, tas gan. Ja var, kāpēc ne, turklāt esmu jauna un ticu, ka arī pēc gadiem es spēšu palutināt vecākus no savas puses :)

Vispār var smuki filozofēt kā jābūt, bet dzīve ir dzīve. Neuzskatu, ka apmaksājot studijas, esmu kļuvusi naglāka vai nepatstāvīgāka. Daudz atkarīgs no audzināšanas, paša cilvēka, nevis tikai no naudas pieņemšanas vai nepieņemšanas

Un jā, man arī liekas normāli, ka studijas apmaksā, jo tas ir ieguldījums bērna nākotnē, cita lieta, ja tādu līdzekļu vienkārši nav...

Protams,ka pieņemtu! Vecāki grib iepriecināt savu bērnu.KAs tur slikts? Tad jau bērni arī nevar neko dāvināt lielu,jo vecākiem jābūt turīgākiem par bērniem ( lai gan dzīvē bieži ir otrādāk).

Mani,ja godīgi,tās visuvarošās karognesējas "es visu pati",kaitina. Tad lai sēž un priecājas,ka smaga bērnība.Nav ko klaigāt un gaidīt sajūsmas skatienu. Citiem vecāki var un grib palīdzēt un tas ir normāli.Te nav runa par sēdēšanu uz kakla.

Vienmēr pieņemu un pieņemtu atbalstu un palīdzību no vecākiem.

bet, ja studē dzimtajā pilsētā, tad speciāli ir jāīrē kaut kur citur dzīvoklis, lai 24 gados "nedzīvotu vecākiem uz kakla?" absurds!

tās, kuras uzskata, ka 18 gados jau jāspēj sevi pilnībā nodrošināt - žēl, ka jums tik rūgta dzīves pieredze bijusi, bet... vismaz norūdīja, sagatavoja lielajai dzīvei ;)

bet, ja studē dzimtajā pilsētā, tad speciāli ir jāīrē kaut kur citur dzīvoklis, lai 24 gados "nedzīvotu vecākiem uz kakla?" absurds!

Es, piemēram, neuzskatu, ka dzīvošana kopā ar vecākiem = dzīvošana vecākiem uz kakla.
Protams, ja ir runa par mazu dzīvoklīti, tad savādāk, bet ja plašs dzīvoklis vai māja, tad neredzu neko sliktu arī dzīvošanā kopā ar vecākiem. Tieši tā - kopā ar nevis pie vecākiem

Pikerītu Milānai, man vienalga, ko uztur vecāki, kas pats pelna. Katrā ģimenē attiecības ir citādākas.
Man vecāki ar lielāko prieku dāvina dāvanas vai aizved ceļojumā. Tāpat krusttēvs, vēl neesot tiesībām man rokās, ir gatavs uzdāvināt mašīnu savai krustmeitai, lai nav pa tumsu jāņemas ar sabiedriskajiem transportiem. Ja vecāki (vai citi radinieki) to VAR atļauties un GRIB, tad neredzu problēmu.
Es pati mācos (budžetā), piestrādāju, vasarā strādāju pilnu laiku, neko neprasu lieku. Apmeklēju kursus profesionālai pilnveidei, eju praksē par savu nopelnīto naudu un zinu, ka līdz ko varēšu atļauties,pateikšu lielu paldies.
Nezinu, kā izklausīsies, bet piemēram, mana ome svētkos dāvina mums visiem naudu. Viņai ir iekrājumi, kā arī pati neskaitāmas reizes ir teikusi, ka nesēdēs mājās ar naudas maisu un nekrās putekļus, labāk, lai nauda tiek apritē un mēs pratīsim to izmantot.
Mamma saka, neesi skaudīgs, būsi laimīgs! :)

Elsa, mana vecmāmiņa vienmēr saka, ka kapā sev līdzi jau to naudu nevarēšot paņemt, tapēc jāliek lietā, kamēr dzīva :D Tāpēc viņa pati cenšas dzīvot pa foršo - iet uz teātri utt. Un svētkos arī mums visiem dāvina naudu.

Jasmi, mums ome arī baigā kundzīte :D Vedam uz restorānčikiem, tagad pavasarī vedīsim uz ceriņiem, pa Latviju, Vecrīgā sen nebija bijusi, uztaisījām maršrutu ar kūkotavām un muzejiem. Diemžēl uz teātriem un operu ome nevar vairs iet, jo ir veselības problēmas ar redzi, kuras nevar ārstēt, tadēļ mēģinām, kā citādāk.

Es uzskatu, ka ja vecāki var atļauties tas ir viņu pienākums atbalstīt savu bērnu un maksāt par viņa studijām. Tas ir mans personiskais viedoklis. Es savu bērnu pēc 12 klases nedzīšu strādāt kioskos , paralēli , lai maksā par studijām un dod man īres naudu... man tā ir bijis un es tā pret savu bērnu nevarētu

Es vispār nesaprotu, kā var izveidoties tāda situācija, ja vecākiem vēl jādod īres nauda...

Pieņemtu..

Jāsaka, ka pieņemu, man 23, bet nejūtos sliktāk, ja mamma sniedz finansiālu atbalstu. Protams, ne katru dienu, bet sanāk.
Pati strādāju un paralēli mācos mediķos. Pati maksāju visus rēķinus, savas izklaides, ēdienu, transportu u.c. ikdienišķas lietas.
Runājot par izglītību, mani vecāki uzskata, ka tas ir viņu pienākums iedot savam bērnam labu izglītību, ko viņi man arī deva, viena augstākā ir, tagad pati ķepurojos, lai sasniegtu otru par kuru ļoti, ļoti sapņoju.
Vecāki lepojas, tapēc ļoti vēlas palīdzēt, dažkārt atsaku māmiņai, jo bez manis ir vēl 4 bērni, kaut visus viņa ir spējīga nodrošināt, kaut arī esam visi jau savās dzīvēs, vēl tik mazais brālis palicis.. ;)

Es pieņemtu tikai tādā gadījumā, ja tā nauda būtu,kā dāvana dzimšanas dienā bet tā vienkārši bez iemesla nē!

Nebiju palasījusi citus komentārus bet radās iespaids,ka te dažas būtu gatavas kaut "persikus sūkāt" bet galvenais,ka nepaprasa vecākiem naudu,ja ir radušās grūtības! Dzīvē daudz kas var notikt. Nav jābūt tik stūrgalvīgām!

Ja vecāki var atļauties palīdzēt savam bērnam, tad tas ir pavisam normāli. Lai arī cik lieli mēs izaugtu, saviem vecākiem vienmēr paliksim bērni, par kuriem viņi vienmēr domās un palīdzēs kā vien var.

Man ir 25 gadi, nerdzu iemeslu kāpēc gan es nevarētu no vecākiem pieņemt to, ko viņi man dod. Es viņiem vienmēr būšu bērns, par kuru gribas rūpēties, neskatoties uz to, cik man ir gadu. Viņi tāpat dod arī manām māsām, kurām jau ir ap 40.

konnca,tev nu gan debīli uzskati...