Atbalsts no vecākiem

Ja man kāds no vecākiem uzdāvina dārgu dāvanu, tad es viņiem dāvinu pretī līdzvērtīgu. No savas algas. Piebilde, te nav domāta ne jauna mašīna, ceļojums, māja, dzīvoklis kā dāvana ne vienai no abām pusēm.

Davaninas, sikumini ja, bet lielakam lietam tomer pasam janopelna. Cik nav dzirdeti stasti, ka lielas, ka redziet dzivokli perk, masinu panem kredita, un beigas izradas, ka par lielako dalu maksa vecaki. Un ta saucas patstaviga dzive. Nevajag lekt augstak par savu pakalu. ;)

Šī ļoti aktuāla tēma manā ģimenē,
žēl skatīties kā mammu māsa izmanto mācās pilnīgo figņu
ko neuzskatu pat par mācīšanās vērtu, un nopelnīt toč nevarēs
dzerstās un tik sūc no mammas,
bet mamma nesaprot. Drausmīgas dusmas.
Kādreiz arī finansiāli viņai palīdzēju, bet tad sapratu par ko viņa kļūst.

Cilvēkam jābūt mērķim nostāties uz savām kājām,
tad minimāla palīdzība protams ir ok, bet ja uzskati, ka līdz 24 gadiem normāli no
mātes izspiest pēdējo sulu....

Pievienojos nožēlojamo parazītu pulciņam. Iestājos budžetā, bet dzīvoju par vecāku doto naudu (kad man bija, ak, JAU 19 gadi!) , tad pusotru gadu biju izrotējusi un vecāki maksāja arī mācību maksu. Vienīgi, neuzturēja mani vasarās, kad strādāju.
Tagad man ir 22 un esmu atkal budžētā un naudu no vecākiem neprasu (dzīvoju patstāvīgi).
Domāju, ka apm. pēc 2 gadiem varēšu vecākiem kaut ko uzdāvināt.
Principiāli no dāvanām neaateiktos (jo nevēlos, lai mani vecāki atteiktos no manām dāvanām)

Laikam esmu nožēlojama, jo:
strādāju daudz un visu sapelnīto tērēju sev;
par dzīvokli maksā vecāki;
par ēdienu maksā vecāki;
par studijām maksāja vecāki.

Vai nav vienalga, kuram vecāki , ko maksā un dāvina. katram taču ģimenē ir savādākas attiecības un ienākumi. citam tas nebūs pieņemami, citam būs. man godīgi sakot ir vienalga, ka kursa biedrene bijusi ceļojumā par vecāku naudu vai viņai uzdāvināta mašīna - jo visam savs laiks, nebū sman tas 20 gados, nekas, pati sakrāšu un aizbraukšu kaut vai 25, dzīve taču nebeidzas.
ir dažādi cilvēki un dažādas situācijas. katrs dzīvo kā vēlas/ māk ;)

Tā kā pelnu tagad pati un man ir turpat 24, tad no vecākiem naudu neņemtu, jo finanses viņiem mazāk nekā man vienai pašai un būtu neērti.. Bet ja vecāki turīgi būtu,tad pieņemtu gan, neko sliktu nesaskatu

tiiniuss,

Nesapratu. Es rakstīju - viņi maksā visu.

Milāna, pilnīgi piekrītu Tev.
Sajūta, ka tie, kas kliedz, ka bērnam no 18 gadu vecuma ir jāuztur sevi pašam, un visi pārējie ir nožēlojami, paši nav saņēmuši no vecākiem nekādu atbalstu, vai arī viņu vecākiem vajadzēja ļoti upurēties, lai to atbalstu sniegtu (par ko bērns jutās vainīgs)
Viss ir relatīvs, ja es būtu turīgu vecāku bērns, justos jocīgi, ja viņi paši braukātu ar vairākām dārgām mašīnām, bet man pat Opeli nebūtu nopirkuši. Tāpat ar ceļojumiem, ja paši braukātu, un mani nekad neņemtu līdzi.

Queen,

PIEDOD, es laikam biju pārak aizsvilusies šajā jautājumā!
Es lecu pāri komentāriem tos līdz galam neizlasot!
Vai arī vīns bišk par daudz iešāvis!

Pardon, pardon!

Jackie, vai nu tev ir bagāti vecāki, vai nu tu par maz pelni :D

Ir valstis, kurās meitenes apgādā vecāki, izprecina un viņas apgādā vīrs visu mūžu... Manuprāt, būtu muļķīgi teikt, ka viņas visas ir nožēlojamas :D

Loti interesanta diskusija!Man liekas interesanta tajaa,ka daudzas meitenes domaa,ja vecaakiem ir ,tad gandriiz OBLIGAATI, jaadod beerniem!Es domaaju ,ka tas beerns noteikti izaugs labaaks,ja taa dosana buus meerena arii no turiigu vecaaku puses!
Laikam jaaiemaacaas sadziivot ar domu,ka nevajag gaidiit atpakal to,ko esam devusas!
Taa dosana ir saistiita ar miilestibas izpausmi ,un es noteikti negaidu atpakal pilniigi neko ,ko esmu iedevusi deeliem,mammai ,braalim.:)

nuu, naudas jautājumos esmu mantkārīga:D ja man būtu jāsamaksā par dzīvokli, kā tikai komunālie šajā mēnesī bija 120 ls, pluss ēšana, pluss transports diez kas daudz nepaliktu pāri.
neteiktu, ka baigi bagāti, bet pēdējo naudu es viņiem neatņemu

Emmanuelle, man šķiet tikai normāli, ja ģimenē dalās ar savu labklājību. Tas pats attiecas uz turīgiem bērniem un nabadzīgiem vecākiem, uz sievu un vīru.

Es domāju, ja vecākiem ir pietiekami līdzekļi, lai Tevi palutinātu ar tādu dāvanu kā mašīna, tad kāpēc gan nē? :)

Ja viņi to varētu atļauties, tad pieņemtu. Tā taču ir ģimene un viens otru iespēju robežās var iepriecināt kā vēlas.

Runājot par studijām - ne visās programmās ir budžeta vietas. Un, ja vecāki to var, tad kāpēc nevarētu maksāt?!

Donata-esmu preceejusies ar turiigu viiru-taa vareetu teikt!Esmu paliidzeejusi saveejiem,cik varu ,ar savu naudu!Man liekas,ka mana viira uzdevums nav uztureet visus manus radus Latvijaa!Man liekas,tas vaards OBLIGAATI nebuutu jaalieto arii ,ja beernu vecaki ir turiigi!Laikam tam beernam tomeer pasam jaalauj mazliet izjust to naudas pelniisanas procesu...jo esmu ieveerojusi,ja visu sanem gatavu,tad kaut kaa pazuud taa naudas veertiiba!
Man to ir teikusi daudzi turiigi cilveeki,kuri faktiski ir sabojaajusi savas atvases ar taadu lielu dosanu!Tas beerns vairs nemaak ruupeeties par sevi!To noteikti nevar teikt visos gadijuumos,bet tas ir noveerots!

Man 24, un pati pelnu, dzīvoju atsevišķi un pati par visu maksāju, ieskaitot studijas. No vecākiem naudu neņemu, iztieku ar to, ko pati nopelnu. Ir vecāki piedāvājuši palīdzēt ar to un šito, bet atsaku viņiem, saku, lai paši beidzot sāk savus naudas līdzekļus izmantot savu vajadzību apmierināšanai, jo nav bijis viegli uzaudzināt 4 bērnus un tagad vēl visiem palīdzēt. Protams, ja mani vecāki būtu nenormāli bagāti, es noteikti neatteiktos no palīdzības. Un vēl, man personīgi tagad, būtu kauns prasīt vecākiem naudu, jo uzskatu, ka esmu pietiekoši liela, lai pati sevi spētu un varētu uzturēt. Man arī riebjas tie cilvēki, kuri uzskata, ka nekas viņiem nav jādara, ka vecāki visu izdarīs viņu vietā, būs siltumā un , ka vecāki jau bedā nomirt neatļaus!

Manuprāt tas ir tik individuāli, ka salīdzināt varētu tikai vienādās pozīcijās esoši cilvēki. Vienam vecākiem vairāk, otram mazāk naudas. Tāpat arī savstarpējās attiecības - dažām meitenēm mamma labākā draudzene, turpretī cita nerunā kopš aizgājusi no mājām 16 gadu vecumā. Protams pēdējā leposies par pastāvīgumu un sevis uzturēšanu, bet situācija nesalīdzināma.
Man vecāki visu bakalaura laiku nodrošināja dzīvesvietu (jā, ir vecāki, kuri labprāt grib, lai bērni dzīvo pie viņiem), ēdienu, deva naudu. Es meklēju darbu, un piestrādāju, ja bija labs variants. Jā - labs variants... jo vecāki uzskatīja, lai labāk mācos, nevis minimālās algas dēļ čakarējos, kā arī motivācija būt par apkopēju/pārdevēju rimčikā nebija. Ja spiestu apstākļi - strādātu, darbs ir darbs.
Reāli, 24 gadu vecumā sāku pati pelnīt. Jau vairāk kā gadu vecāki netērē ne cik manis uzturēšanai. Dāvanas pieņemu, kā arī pati labprāt dāvinu kvalitatīvas un dārgas lietas, jo varu to atļauties.
Muļķīgi teikt, ka vieni parazīti, bet otri malachi. Tāpat, protams, nav garantija, ka tas aprūpējais neizmantos savu stāvokli un neparazitēs līdz 40 gadu vecumam.