Draudzenes.

Puiši vienmēr ir daudz labāki draugi, īsta sieviešu draudzība neeksistē, tā tikai pazīšanās vien ir. Es autores vietā pamazām atkratītos un nekontaktētos ar tādām sievietēm, kas aiz muguras kaut ko runā.

nu man ir gadījies dzirdēt šitādu jautājumu: kāpēc man tik nesmuka draudzene, vai es speciāli ar tādu draudzējos,lai celtu pašapziņu.
nu man tādas runas nesagādā prieku. aiz muguras nenodiršu, uzskatu, ka mana draudzene pati ir ar kko īpaša(ja ne izskata ziņā) un vispār, esmu ievērojusi, kad sāku ar daudz maz simpātisku meiteni draudzēties, hops, un vienā mirklī viņa sāk mani vairs neaicināt uz tusiņiem(piem par iemeslu kāds čalis, kas prasīja manu nr) vai arī vnk tāda baigi sekla atklājas.. nespriežu, protams, par visām, bet tāda ir mana pieredze.
un es izvēlos draudzenes nejau pēc tā, kā viņa izskatās. tas būtu stulbi..:D

Puiši vienmēr ir daudz labāki draugi, īsta sieviešu draudzība neeksistē, tā tikai pazīšanās vien ir.

Piekrītu, ka puiši mēdz būt labāki draugi bieži vien, bet tas, ka īsta sieviešu draudzība neeksistē, gan ir muļķības, manuprāt. Ja nav gadījies atrast tādas draudzenes, tas nenozīmē, ka tādu nevienam nav.

Kāda ir tā motivācija meitenei izvēlēties par draudzeni vājāku un aprunāt? Man ir grūti iejusties tajā lomā.. Ja tev ir atzinība no visām malām, tad kāpēc vajadzīga atzinība no kādas, kura ir vājāka?

pēc kā tu spried, ka viņa ir vājāka?

Es esmu vājāka nekā viņa.

+ Es gan gribētu teikt, ka eksistē gan īsta sieviešu, gan īsta sieviešu-vīriešu draudzība. Tas ir vai nu tad, ja abām pusēm ir pietiekami augsta pašapziņa / viens nemeklē otrā savtīgu labumu un nenoliek otru / saprot un spēj panest viens otra trūkumus. Ja tavs draugs tevi patiesībā kaitina vai nepatīk, tad, kāda jēga ar tādu draudzēties..

Man liekas ,ir dazaadas sievietes!Vienas grib draudzeeties ar taadaam ,uz kura fona izcelas,otras atkal meklee taadas ,kuras motivee izcelties uz citu fona!
Es laikam piederu pie taam,kuraam loti patiik blakus speeciigas,skaistas sievietes,jo tad man ir motivaacija iet uz augsu,meeginaat arii sevii ko uzlabot!Man patiik speeciigi cilveeki!:)
Laikam taa ir ,ka visu laiku iznaak dariisana ar vaajiem cilveekiem,kuri meklee paliidziibu -jaamierina,"jaasalabo "uttTiesi taapeec es juutos loti labi to stipro viduu,no kuriem varu smelties ko loti pozitiivu,lai augtu!

Man patīk līdzvērtīgas draudzenes. Vispār draudzību citādi grūti iedomāties, jo, domāju, tad arī intereses atšķirsies (nu, piemēram, nevarētu parunāt par drēbēm, kosmētiku). Un tiešām neesmu ievērojusi, ka kāds draudzeni izvēlētos pēc smukuma... Parasti draudzenes tieši kaut kādā ziņā ir līdzīgas izskatā.

Salomee-man liekas ir kaut kaads klikskis,kaapeec cilveeki pievelkas!Kaapeec mums patiik viens un iritee cits!To ir tik gruuti izskaidrot...es to saucu par energijaam -esam taa cilveeka energijaa ,vai neesam!:)

Šeit vairāk ir runa par to, ka cilvēks izvēlas sev draugu pēc kaut kāda sava kritērija kā gūt sev labumu. Man ļoti patīk stipri cilvēki, bet tikai tad, ja viņi mani ceļ nevis gremdē. Es personīgi nespēju izturēties pret kādu vājāku ar savtīgiem nodomiem, uzreiz sirdsapziņa runā. Jo kā var būt ka tu tik daudziem nepatīc, bet te vienam pēkšņi patīc un ar laiku redzi, ka viņš tavas vājās puses izmanto sava labuma gūšanai.

Ko tu cepies ! Manuprāt 99% meiteņu kompānijās ir tā, ka aprunā katru, kura nav klāt, nešķirojot stiprās, nestiprās, pašpārliecinātajās, vai kompleksainās. Tā vnk. pasaulē ir iekārtots :)
Un pat, ja no malas raugoties, par kādu kompāniju rodas iespaids, ka baigās draudzenes, iepazīstot tuvāk, nākas secināt, ka atkal, kura vien nav klāt, tiek apspriesta un aprunāta...
Aprunā arī skaistās un veiksmīgās, manuprāt pat vairāk, jo tās vairāk apskauž.

Aprunāt tad aprunāt.. Bet turēt par muļķi un ikreiz, kad izsaku kritiku par sevi, ka kaut kas nav tā vai tā.. pateikt, ka viss ir labi, lieliski un ko es runāju vispār. Lai gan zinu un redzu, ka cilvēks domā pretēji un pie tam par lietām, kuras tiešām man ir bijušas neveiksmīgas, ir sāpīgas un acīmredzami jāmaina.. Un sāp sirds par to, ka cilvēks nevis godīgi novēršas, pasaka godīgus vārdus, ko domā, palīdz, dod padomu, bet gan samelo, lai tikai nepazaudētu manu atzinību.

tu esi stulba!

jo tu pati izvélies draudzenes, kuras tevi celj, ká tu saki - tátad pati vinjas izmanto

varbút cilvéks tieshám uzskata, ka ar tevi viss ir kártíbá, un tu chíksti par to ká nav?! ká tu vari teikt, zinu, ka cilvéks domá pretéji? ielídi galvá? varbút tu par daudz sevi kritizé, lai tevi zhélotu? tu teici, ka tev patík ka tevi zhélo!

labi, ka man nav tádu draudzenju, ká tu - kas domá, ka ir pasaules centrs, visiem tevi jázhélo un jácelj! :D fui!

Godigi sakot, tevi sev par draudzeni es negribetu. Manuprat, nav neglitu cilveku, vienkarsi cilveki nepareizi sevi pasniedz. Rupejoties par sevi, jebkurs var izskatities glits. Piemers esi tu pati un tavas draudzenes, vinas izskatas labi un ir veiksmigas, jo sevi kopj, bet tu nee. Visu tavu nelaimju celonis ir tas pats elemtarais slinkums!
Un isteniba, ko tu velies, lai draudzenes katru reizi apstiprinatu to, ka esi neglita un nekam nederiga? Normals cilveks nekad ta nedaris!
Manuprat, tu esi energetiskais vampirs, kurs suc draudzenu energiju ar savam zelabam par to cik viss ir slikti. Un nav brinums, ka daudziem nepatic!

Es viņas neizvēlos, pirmkārt. Man patīk stiprāki cilvēki blakus, man patīk, ka mani iedvesmo uz mērķiem, bet es tādā veidā nenolieku otru cilvēku. Es viņu jebkurā gadījumā cienu par to, kas viņš ir un attiecības lieku pirmajā vietā nevis labumu, ko es no tām varētu gūt.
Un nē, cilvēks neuzskata, ka ar mani viss ir kārtībā, citādi mani aiz muguras nebūtu jēgas aprunāt. Es sevi kritizēju nevis tāpēc lai mani žēlotu, bet lai man godīgi sniegtu padomu. Jebkurā gadījumā, vari pārbaudīt savus draugus tādā veidā, pasaki jebkādu lietu par sevi, kas neapgāžami visiem liksies nepieņemama, ja tavs draugs pateiks, ka tas ir ok nevis atzīs - jā, tas bija slikti, tu to varētu mainīt utt. Tu vari redzēt, kas tu viņam patiesībā esi. Tas būtu tāpat kā tu dotos uz randiņu ar aizmugurē viscaur saplēstām zeķbiksēm un dradzene tev neko par to nepateiktu, bet nosmīkņātu par tavu nelaimi. Vai tas ir īsts draugs?

Man nav draudzeņu :D
Bet agrāk, kad bija, un tiešām abas bija man pelēkās pelītes, bet ne jau vienmēr tās skaistās meitenes izvēlas. Lielākā daļa draudzeņu jau sāk parādīties agrā bērnībā un cilvēks tā pat ar laiku izmainās !

Augusta, ar Tevi kaut kas nav kārtībā. Te nu es Tev godīgi pasaku, kā ir.
Tas ir tikai normāli no Tavu draudzeņu puses, ja viņas Tevi mēģina nomierināt un uzmundrināt, ja par kaut ko sevi šausti. Pie tam ir ļoti maz tādu lietu, par kurām būtu vērts slīgt mazvērtības kompleksos un bēdāties, cik neveiksmīgi tas bijis.
Jā, dzīvē visiem gadās neveiksmīgas lietas, bet lielākoties tās tik tiešām nav nekas traks. Tāpēc arī tās draudzenes droši vien tā saka - lai nepārdzīvo. Nu tā sanāca, nākošreiz zināsi, kā labāk darīt.
Tev pašai vienkārši ir šausmīgi mazvērtības kompleksi, Tu pārspīlē savus trūkumus un neveiksmes un tāpēc nespēj iedomāties, ka draudzenes tik tiešām Tev patiesi saka, ka Tev navpar ko uztraukties.
Nu un kā viņas Tevi aiz muguras aprunā? Vai tiešām "re, kā tā tizlene atkal izgāzās, ha, ha" vai arī vienkārši savā starpā pārrunā - "nu, nesanāca cilvēkam, droši vien tajā situācijā būtu bijis labāk darīt tā un tā.."? Jo, ja cilvēki vienkārši pārrunā kaut kādus gadījumus, tad tas ir normāli.
Man paliek iespaids, ka problēma ir nevis Tavās draudzenēs, bet gan tikai Tevī pašā. Varbūt kļūdos, bet pēc Taviem pēdējiem komentāriem tā tik tiešām šķiet.

Kādas tad ir tās Tavas tik šausmīgās neveiksmes un trūkumi, par kuriem draudzenes nevarētu teikt, ka tas nav nekas tik traks, lai Tu par to pārdzīvotu un slīgtu kompleksos?
Tu ko, kādu nogalinājusi esi?
Pārdevusi bērnus verdzībā, lai nopirktu narkotikas?
Pilsētas dzeramā ūdens krājumiem piebērusi slimību izraisītājus klāt?
Ja esi izdarījusi ko tik briesmīgu, un draudzenes saka, ka "viss ir kārtībā", tad, iespējams, viņas no Tevis baidās.
Bet, ja tās lietas, par kurām viņas Tevi mierina ir tikai slikti nokrāsoti mati, rājiens darba vietā vai ne pārāk veiksmīgi uzsākta saruna ar puisi, kas Tev patīk - tad - visticamāk, ka viņas patiešām tā domā, kā saka - tie notikumi nebūt nav nekas tāds, par ko tagad nez, cik ilgi sevi šaustīt.
Tu tikai pati ļooooti pārspīlē negatīvo un neveiksmīgo savā dzīvē.

Es sevi kritizēju nevis tāpēc lai mani žēlotu, bet lai man godīgi sniegtu padomu.

Dzīvē pietiks gadījumu, kad kāds tevi gan konstruktīvi, gan nekonstruktīvi novērtēs, tāpēc nevajag lēkt uz ecēšām un visu laiku klaigāt, ka tu kritizē sevi, lai gūtu kādu vērtīgu padomu, patiesībā tu gribi, lai tevi pažēlo vai arī aplej ar samazgām, lai visiem varētu pierādīt "Redzējāt? Es taču teicu, ka viņa ir tāda riebekle!". Tāds ir mans iespaids par tevi no malas. Man besī atrasties cilvēkos, kas sevi visu laiku noliek. Jā, ja tu to mācētu pasniegt ar humoru, tad vēl būtu smieklīgi. Es savai draudzenei noteikti neveltītu skarbus vārdus - pateiktu labāko no visiem iespējamajiem variantiem. Kāpēc? Atgriežamies pie manis rakstītā sākumā - dzīvē būs gadījumi, kad cilvēku vērtēs kritiski. Kāpēc man būtu tā jāizturas pret draudzeni? Un tas, ka tu stulbi kaut ko dari - to tu nevari pati izdomāt?