Jocīgākie izteicieni miegā/pusmiegā

kādus 10 gadus atpakaļ, kad dejoju bērnu tautas deju kolektīvā, nakts vidū apsēdos gultā un sāku pildīt vingrinājumus un skaļi skaitīt ar skaitu, kurus mums bija jāpilda dejošanā iesildoties. mamma bija pārbijusies. es neko, protams, neatcerējos, kad mamma stāstīja nākamajā rītā..
vēl esmu kaut ko runājusi pa miegam, piemēram, ja sapnī kāda saruna - atbildējusi. un bieži vien pati pamostos no tā, ko pasaku.
tad vēl arī tas, ka grūti izšķirt vai sapnis ir tikai sapnis vai tā ir noticis īstenībā.. bieži esmu izblamējusies draugu priekšā tā. sāku ko pilnā pārliecībā stāstīt un atgādināt, kā ir bijis kaut kad, bet man pasaka, ka, piemēram, mēs nekad visi neesam bijuši kopā Krāslavā kempingos.. un tad "ahā, šito esmu nosapņojusi". cits nekas gan nenāk prātā. :)

Draugs agrāk ļoti bieži runāja miegā, tomēr sākumā aizmirsa mani par to pabrīdināt. Guļam, nakts vidū es nedaudz pagrozos un dzirdu draudīgu ''Kas ir, pa purnu sagribēji?". Tā kā bija tumšs un viņš bija aizgriezies, es apstulbu un padomāju, ka viņš man reāli piedraudēja. :D
Pārsvarā gan viņš vai nu murmulē, vai arī kaut ko angliski klāsta, bet šis gadījums man visspilgtāk iespiedies atmiņā.

Zinu tikai vienu reizi, kad pa miegam esmu runājusi. Biju galīgi maza, varbūt gadi 5-6. Mamma guļ man blakus un pēkšņi dzird kā es pilnā balsī "Guntis Ulmanis! Ooo! Guntis Ulmanis, labdien!".

Draudzene: "A na*uj mīnuss?"
"K A R A V A D O N IIII!!!!" :D :D :D

Esmu dažreiz kaut ko teikusi, bet neviens nekad kārtīgi tā arī nesadzird, bet reiz viens no bijušajiem mani naktī sāka modināt un jautāt, kas noticis, es neko nesapratu, bet viņš man stāsta, ka es smejoties pilnā balsī :d

es vienreiz esmu atverusi acis, kad esmu aizmigusi. Taja bridi saproti, ka acis ir valja un saproti, ka it ka vel guli, jo vispar nevar pakusteties. rokas, kajas ka paralizetas. un tad pāris sekunžu laikā juti, ka ķermenī atgriezās speks un esi pamodies pa īstam.

man arī tā ir bijis, ka itkā esi pamodies, bet tajā pat laikā, neesi, jo paskatoties pulkstenī jau pagājušas 40 minūtes, bet tas viss paskrien tādā kā nemaņā.
bērnībā es bieži murgoju, ka kaut ko noriju un tad gāju pie mammas un teicu , ka noriju fotoaparātu..mamma -ko? es atkal saku- fotoaparātu:D
un tagad arī reizi pa reizei ko tādu sapņoju un tad pamostos un spļaudos gultā, gribu izspļaut laukā to ko noriju:D

Mans brālis kaut kad pa miegam teica- īstenībā kaķis apmīza moci :D

"Laid mani vaļā"
"Es tevi noduršu"
"Man, lūdzu, frī kartupeļus ar kečupu" :D

Es kad biju maziņa, pa nakti gāju pie vecākiem un rādīju uz skapi un teicu :''Tur tie divi atvilknītē".
Vēl nesen es tā murgoju pa nakti, sapnī kliedzu "WTF" un es pamodos no tā, kad pati pateicu skaļi "WTH". bet tas murgs bija tik reāls, kā šausmu filmā, pati pārbijos šausmīgi !

Mana māsa, kad bija mazāka, arī pa nakti smējās, un vēl šad tad viņa visu laiku kaut ko murmina pa nakti !

Panda, tā droši vien ir miega paralīze, jo man ar tā ir bijis it kā pamostos, bet ķermeni nespēju paksustināt un ir tāda reāla sajūta, ka kāds sēž man uz muguras un spiež manus plecus pie gultas. Arī balsis es esmu dzirdējusi. Diezgan baisi.

Mans bijušais kādreiz mēdza bieži runāt pilnīgi nesaprotamā valodā, pa miegam, bet pilnīgi sajūta bija tāda, ka viņš kaut ko mēģinātu sakarīgi izstāstīt. :D Un vēl viņš mēdza arī iesist pa miegam. Tā ka no sākuma paņem un riktīgi piespiežas klāt un pēc tam riktīgi atgrūž, sāk kaut ko ar rokām vicināties un pie tam vēl runāt tajā nesaprotamajā valodā. Tās bija ļoti sāpīgas naktis. :D

Vēl vienreiz bija ciemos atbraukuši divi paziņas un sanāca ar viņiem gulēt vienā gultā. Tad pa nakti viens čalis sauca trīs reizes tā otra čaļa vārdu, pasmejās un aizmiga. Par to vēl ilgi pēc tam smējāmies, jo pirms tam viņš bija teicis, ka nekad naktīs nav runājis un protams no rīta arī neticēja, kad mēs viņam to pateicām. :D

itkā esi pamodies, bet tajā pat laikā, neesi

Man tā ir ļoti bieži, vēl vakar no rīta bija, briesmīgas izjūtas. Daru visu tā it kā būtu piecēlusies, es pat nesapratu, ka neesmu piecēlusies, līdz brīdim, kad redzēju draugu un viņam prasīju, kāpēc viņš nav darbā, lai gan 100% zināju, ka viņš ir prom, tad nu mocījos, lai sevi pamodinātu.... iu...

Tas jau bija daudzus gadus atpakaļ, bet šad tad atceramies un pasmejamies - brāļa ģimene ciemojās pie mums, brālis bija noguris un aizmiga, viņa sieva un meitiņa izdomāja, ka paliks pie mums pa nakti, tikai jāaizbrauc uz mājām pēc kaut kādam mantām.
Brāļa sieva pamodina manu brāli un jautā - Ko tev no mājām vajag atvest?
Brālis nemaz neatver acis un nopietnā balsī atbild - atved man žiguli.

Pēc tam nākamā dienā viņam to sakam, šis neko neatceras. :)

Viens čoms - iešu augšā smirdēt!

Pats esmu pa nakti piecēlies, aizgājis pēc miskastes un ielicis to plauktā. Un vienreiz aizmigu teju pliks, stāvot pie durvīm un turot rokturi! :D

oi, kad man ir kādi stresi vai uztraukumi, tad gandrīz vienmēr pa miegam runāju.. lamājos, kaut ko stāstu, bet arī nesaprotamā valodā.
Indivīds, kas guļ man blakus gultā, pāris reizes ir gardi smējies un runājies gan latviski, gan krieviski, gan kaut kādā svešā mēlē. Bet nav bijis tā, ka precīzi piefiksēju teikto, jo kad pamostos un pieslēdzos tajā, ko runā, jau beidz runāt :D
tikai, papa, njet, tebje nje pravda utt..

Mans bija : "Atdod flomasterus, ja nee splaushu" (sorry, ka nav garumziimes)

Pēdējā laikā neviens nav manī dīvainas rīcības novērojis vai arī vienkārši klusē :D
Bet atceros, ka skolas laikos vairākas reizes gadījās tā, ka pilnīgā pārliecībā piecēlos nakts vidū, sāku ģērbties, gāju ēst brokastis, sakrāmēju somu un tikai tad, kad jau vilku drēbes, pamodos, un sapratu, ka ir vēl tik daaaaudz laika, ko gulēt un ka uz skolu nav jāiet. Pēc tam, protams, esi pamodies un miegs vairs nenāk, sēdi gultā un smejies :D Bet tad, kad patiešām jāceļas, tad nevar no gultas izkāpt, jo nu tik nereāli nāk miegs :D

Bērnībā staigāju miegā pa māju. Vienreiz vannā "raku" ārā tur savu it kā ierakto kurpīti. Bieži gāju modināt vecākus, bet pati uzreiz aizgāju prom neko nesakot. Bija pat tādi gadījumi, ka mamma mani nevarēja pamodināt, purināja, sita pa vaigiem, taču es tikai stāvēju acīm vaļā. Vienreiz kojās nakts vidū piecēlos un sāku ģērbties. Draudzene - uz kurieni? Es - kā uz kurieni? uz mājām! Citā reizē, kad man bija jau 19, pamodos stāvot uz balkona. Vēl tagad ļoti slikti guļu tieši pilnmēness laikā, redzu dažādus murgus.

Pāris mēnešus atpakaļ mana māsa, Divos naktī piecēlās, ieslēdz gaismu kordorī, ieslēdz kompi sev istabā. Es tā pa miegam bļāviens, viņa gulēt netaisās iet, tik ārdās.
Paiet vēl pāris min, šī iet lejā, pabaro zivis, ieslēdz tām gaismu, uzliek čaiņikā ūdeni vārīties, ieslēdz TV, sēž un skatās.
Nesaprot, kāpēc, neviens cits neceļas, šī paskatās plxt, tur rāda 07:30, pastās tv arī 07:30, telefonā arī. Tā viņa apģērbās un gatavojās iet uz skolu. Tīrot zobus atjēdzās.
Skatās plxtenī, tikai 2 naktī. Saka, ka agrāk skatījusies pulkstenī neredzēja ka ir 2 naktī, redzēja ka ir rīts.