Esi bijusi Mīļākā?

Kapēc kalpot???

Sekss man patīk un ēst gatavot arī... kur problēma? :D

Uzskatītu par kalpošanu, ja aiz vīrieša viss būtu jāvāc, bet esmu iemācījusi, ka trauki aiz sevīm jānomazgā un drēbes jāsamet veļas grozā.

Ēst gatavot, lai nemāk, patīk kādā jomā būt pārākai :)

Pievienojos _paris.

neesmu un nevaretu buut. esmu paaraak liela egoiste, lai kaads mani paciestu miiljaakaas lomaa. man vajag sestdienas,sveetdienas kopaa buushanas, vienmeer pieejamiibu pa telefonu un gataviibu doties man liidzi piedziivojumos jebkuraa nedeeljas dienaa. kaa arii doma, ka pirms tam vinjsh ir apmainiijies ar siekalaam ar citu sievieti un tad man dod buchu, man uzdzen nelabu duushu.

Interesanti palasīt viedokļus.

Jā, es esmu pārlliecināta, ka nebūšu neuzticīga savam vīram. Un es nekad nebūtu mīļākā aizņemtam vīrietim, jo nevarētu ar to sadzīvot. Jo man parasti darbojas princips - ja mans, tad mans. Man vajag vīrieti, kurš nepateiks man - pagaidi, es tagad nevaru būt Tev blakus, jo ir pienākums pre sievu, bērniem. Un tās sievietes, kuras apgalvo, ka vīrietis liks pagaidīt sievai, nevis mīļākajai, domāju, ka dziļi maldās. Ja vīrietis nešķiras, tas nozīmē, ka sieva būs prioritāte.
Un es nenosodu mīļākās, kaut gan uzskatu, ka tā ir sevis pazemošana. Kā arī uzskatu, ka, ja vīrs ir neuzticīgs sievai, vainīgs ir viņš, nevis tā otrā sieviete, ar kuru viņš guļ. Jo uzticību un mīlestību ir solījis vīrs, tātad vīrietis ir tas, kurš sievu nodevis.

Nē, neesmu, bet kā saka, never try, never know :D

Es kādu laiku biju mīļākā vīrietim ar kuru iepazinos darba intervijā. Pie darba netiku, bet mums izveidojās interesantas attiecības. Izlaidīšu vidu garo penteri par to kā tas sākās un ķeršos uzreiz pie lietas.
Sākumā viņš vienkārši man zvanīja un runājām par to kā iet, kā neiet - standarta sarunas, nekāda seksa. Vēlāk sākām arī tikties un viņš stāstīja cik ļoti mīl savu sievu un dēlu - kurš bija gadu jaunāks nekā es pati. Stāstīja par skandāliem mājās, par to, ka sieva esot nelaimīga un principā viens otram bendē nervus. Un nelīdzēja nekas no tā ko sarunās es viņam ieteicu - ne sievas lutināšana, ne palīdzīga roka mājas dabu veikšanā, nekā.
Galu galā, tā vienu vakaru, kad sieva viņu bija izmetusi no mājām, sēdējām un runājām, dzērām nevis šampi, bet rumu un tas viss aizgāja par tālu. Pāris reizes vēl pēc tam mums bija ne cik kaislīgs sekss. Jāpiepilst, ka viņam - piedodiet, bija diez gan sīks loceklis un arī prasmes nebija nekādas īpašās.
Gala rezultātā - pēc otrās reizes es viņam pilnīgi godīgi izstāstīju, kas man nepatīk, kā man nepatīk un tā tālāk. Pateicu tiešā tekstā - es neesmu gurķu burka, mani nevajag bakstīt. :D
Protams, sekoja tūkstošiem jautājumu - ko viņam mainīt, kā darīt, kas sievietēm patīk. Un tā tālāk. Izrunājāmies, devu viņam padomus, principā tas bija kā nevainīgu vīreli iepazīstināt ar sievietes ķermeni.

Vairs arī nekā intīmāka mūsu starpā nebija. Viņš sakārtoja savas attiecības ar sievu burtiski vienā vakarā. Es noorganizēju viņiem romantisku vakaru (trīs dienu garumā) manu ģimenes draugu pirts mājā pie jūras. Vieta ārrkārtīgi romantiska. Ko viņi un kā viņi tur runāja vai darīja, lai paliek pašu ziņā - bet viss ko mēs bijām pārrunājuši un ko es viņam biju izstāstījusi krietni uzlaboja viņu laulību.
Tagad viņi joprojām ir kopā un laimīgi. Kādu laiku neesmu no viņa neko dzidējusi, bet vēl gandrīz trīs gadus pēc šī atgadījuma viņš man turpināja zvanīt un prasīt kā man iet, stāstīt par to kā uzlabojas viņa un sievas attiecības, galu galā palīdzību ar dēla iekārtošanu Dānijā, augstskolā.

Es uzskatu, ka viss ir atkarīgs no mīļākās mērķiem. :)

Nē,nevarētu! Es zinu,ka mana draudzene to tagad ļoti piekopj,tiekas ar precētu vīrieti,kuram ir vēl bērns! Ar šo " draudzeni" es vairs nekontaktējos jo tā arī viņai pateicu,ka viņa ir SUČKA!

Nesaprotu šādas diskusijas jēgu. Diskusijas autore vnk. pajautāja un pazuda, pati pat neuzrakstīja savu viedokli par šo tēmu. Visi zina , ka par šādām tēmām lielākā daļa "cepsies".
joya, šī tēma vnk., lai paskatītos kā visas "cepsies" ?
Ja neizraksti savu viedokli,vai kāpēc tā jautā, tad kam Tev šī info. ?
Taisi tabulu ar lietotāju nikiem un pieliec ķeksīšus kuras ir mīļākās un kuras nav ? :D

nu re dažas mīļākās pat izglābj laulību un beigās sieva ir apmierinātā, jo mīļākā izskolo vīrieti. tā ka velns nav tik melns kā to mālē.

Nē, nekad, un neviens mani nekad nepārliecinās, ka tas nav nekas slikts un tam ir baigākie attaisnojumi, viss, ko es te palasīju no sērijas "tas ir forši, jo..." mani nemaz nepārliecina, visiem varētu sākt uzskaitīt pretargumentus, bet neesmu tādu palagu rakstītāja. Ok, protams, neeju pie cilvēkiem klāt kratīt pirkstu un teikt, ka tas nav labi, bet manis pašas sirdsapziņa šajā jautājumā vienmēr būs tīra. :)

Nelasīju visus komentārus, bet Heartkiller es 100% piekrītu:

Neesmu bijusi un esmu droša, ka nekad nebūšu mīļākā.
Gan tāpēc, ka aizņemts vīrietis man ir tabu, gan tapēc, ka negribētu ielaisties ar cilvēku, kurš spējīgs šādi aiz muguras nodot sievieti, ar kuru ir kopā.
Es uzskatu, ka ja nevēlies vairs būt ar cilvēku kopā, tad šķiries un dari, ko gribi. Nevis krāp, melo un šādi nodod to cilvēku. Tas ir pretīgi. Turklāt, ja jau draudzene/sieva ir tik briesmīga, kādu krāpējs viņu savos stāstiņos apraksta, tad kāpēc vēl nav izšķīries un izbeidzis savas ''mocības''?

P.S. Tas komentārs par to, ka brīvie vienk nav normāli, tāpēc jāķeras pie aizņemtajiem, nu, come on, tas tak smieklīgi :D Nez, kādēļ es ik pa laikam satieku foršus un brīvus puišus, laikam man baigi veicas :D

viņi vnk dirš, ka brīvi, lai tu būtu mīļākā :D:D:D:D un kas nu kuram foršs :D

vairums jau te minēja, ka sākumā nezināja, ka aizņemts.
protams, es arī esmu pret krāpšanu, bet nu es varu arī saprast

disaster, jā, tieši tā, satieku un draudzējos tikai ar pretīgiem dir**jiem. ;)

http://cosmo.lv/forums/topic/110304-neveseliga-atkariba/ - mans "mīļākās" stāsts. Šo tēmu izveidoju pirms gada un jāsaka - viss ir radikāli mainījies. Neesmu vairs stājusies sakaros ar šo cilvēku, kaut "pa darīšanām" (es dziedu, viņš ir skaņu operators) mēdzam saskrieties un pēc tam no viņa vienmēr ir vēstuļu melnais tūkstotis draugos. Bet, ne ne... es vairs to elli negribu, zinu, cik viegli ir viņā iemīlēties.

Meitenes, kas mīļākās sauc par "caurumiem", "prostūtām" un "sučkām" - es jums novēlu, kaut jūsu sirds NEKAD neliktu jūsu prātam apņot par svešu vīrieti. Tas ir traģiski.

P.S. Savādākā šķiet neesi īpaši laba draudzene. Kas tev pardaļu, ar ko viņa guļ?

Es to uzzināju kādu mēnesi vai divus pēc mūsu šķiršanās. Biju pamatīgi vīlusies un baigi to pārdzīvoju. Laikam biju pārāk jauna un naiva un viņš pārākā palkaļa. Labi, ka mūsu attiecības bija ļoti mazu brītiņu, beidzās pat īsti nesākušās. :)

Lai gan neesmu pieredzējušākā šajā forumā, tomēr varu pateikt, ka lielākā daļa meiteņu ir ļoti naivas un nepieredzējušas un dzīvo ilūzijās. Piemēram, par precētiem vīriešiem... Nu nav tā, ka vīrieši precas mīlestības dēļ. Viņi ir daudz praktiskāki par mums. Viņi prec sievieti, kurā redz savu bērnu māti, labu saimnieci, sievieti, ar kuru iziet sabiedrībā. BET tas nenozīmē īstu mīlestību, fantastisku seksu un neremdināmu kaisli. Būtībā sieva kļūst par draugu. Un tāds vīrietis kļūst vājš pret kārdinājumiem, viņš arī grib kaislības, jaunus iespaidus, daudzveidīgu seksuālo dzīvi. Tāpēc meitenēm iesaku labi padomāt, pirms precaties, it sevišķi tām, kurām ir kompleksi seksā (šeit ir manītas pat tādas, kurām minets šķiet kaut kas pazemojošs). Tās pareizās dievgosniņas kļūst par tām, kuras krāpj...

Nu nav tā, ka vīrieši precas mīlestības dēļ.

Atļaušos palabot - ne visi precas mīlestības dēļ.

Laikam jau vajadzētu vienkārši ignorēt šo tēmu, lai izbeigtu diskusiju un dažbrīd patiešām infantīlus komentārus, ko arī šajā gadījumā gudrākās foruma lietotāja dara, bet es nevarēju noturēties un vēlos izteikties par tiem caurumiem (rodas sajūta, ka tas vispār ir vissliktākais vārds pasaulē, ko šajā sakarā kāda var izdomāt, nu pēc kura izdzirdēšanas būtu jāķer pie sirds un brīvprātīgi jāiespiež sev pierē kauna zīmogs par tik zemu kritienu kā minimus).

Ar to nelepojos, bet jā – arī ir mīļākās pieredze. Salīdzinoši ilga, protams, emocionāla un neveselīga. Kāpēc šādas attiecības man izveidojās, atļaušu spriest Cosmo sertificētajām psiholoģēm un morāles normu speciālistēm, jo tādu šeit netrūkst, bet ar mani tā vienkārši notika – iemīlējos precētā. Nē, cerības uz viņu neloloju, vēl vairāk, ilgstoši viņu atraidīju un pretojos, līdz padevos. Tad vēl laiks līdz pirmajam seksam, kuru viņš apbrīnojami pacietīgi gaidīja un tālāk jau viss izvērtās "attiecībās".

Man šī pieredze nav bijusi nekāda zemeņkūka, jo es nevis vienkārši ar šo vīrieti izklaidējos, bet pieķēros. Man viņš bija svarīgs. Turklāt es esmu no tām naivajām zostiņām, kas nemetīsies plānot kaujas taktiku vai otrai pārgrauzt rīkli, lai viņš beidzot būtu tikai mans.

Es esmu jutusies kā mīļākā, esmu jutusies kā slepenā, man ir bijis skumji, plosījusi greizsirdība, bet "cauruma" sajūta man gan nekad nav bijusi, jo viņš, tēloti vai īsti, to jau noteikti atkal zinās tikai kāda Austrumu gudrā šeit, man regulāri pierādīja pretējo.

Ar 100% pārliecību varu apgalvot, ka viņš sievu nekad neatstās. Arī tad, kad pie apvāršņa parādīsies nākamais "princešmīļums". Viņš ir ļoti, ļoti gļēvs vīrietis, turklāt mātes mīlestības ļoti alkstošs un viņa sievai piemīt izcilas manipulatores spējas, ko droši vien devusi arī par vīru krietni lielākā dzīves pieredze un gadu skaits. Tieši tā šis laulātais pāris savu dzīvi nodzīvos – viņa ar kārtējo iestudēto runu par bērniem, kuriem vajadzīgi abi vecāki ("vai ne, meitiņ? Pasaki tētim, ka tev obligāti vajag abus vēcākus!"), kaislību, kas uznāk un pāriet, jaunajām sievietēm, kurām vajag tikai naudu (bet viņai vajag tikai viņu, kā tād), bet viņš meklējot to, kas dara laimīgu un no rīta liek pamosties ar apziņu – es esmu tik laimīgs! Un nevis tikai laimīgs cilvēks, bet laimīgs vīrietis.

Ja man tagad būtu jāsēž ar viņa sievu aci pret aci, mans pienākums noteikti būtu atvainoties viņai par to, ka esmu bijusi attiecībās ar viņas vīru un es patiesi uzskatu, ka man tas būtu jādara, jo esmu vainīga – viņš bija precējies, taču es noteikti vēlētos pateikt arī vēl ko. Cik ļoti lielai ir jābūt nemīlestībai pret otru, lai brīdī, kad sieviete jūt, ka ir nevis nožēlojamais caurums, bet vecā treniņbikse, viņa izdomātu viltības un kauninošus manifestus tā vietā, lai PATIEŠĀM pacenstos kaut nedēļu no vietas uzvārīt viņam to zupas katlu un salāpīt caurumu zeķē, lai viņam atkal liktos – nu jā, viņa patiešām ir mana vislabākā un citas viņai nestāv ne tuvu?

Katrā ziņā – viņu attiecības, viņu problēmas, neapgalvoju, ka viņš kā vīrs ir izcils, mīnusu viņam netrūkst, kā jau mums visiem. Un viņa sievai, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir daudz labu īpašību un prasmju. Tikai diemžēl patiesa otra mīlēšana ir no tām, kuru var mācīties visu mūžu visos vecumos. Un dažkār tā pa īstam arī neiemācīties, ko dzīve arī bieži pierāda.

Tas arī viss.

Nesapratu labojumu.. tas bija domāts tā, ka arī ne visas sievietes precas mīlestības dēļ?

Lindachka, ne visi vīrieši precas mīlestības dēļ, taču ir arī tādi, kas to dara. No tava komentāra varēja spriest, ka tu domā, ka neviens sen vairs neprecas mīlestības dēļ.Es gan ticu, ka ir vēl tādi arī.