Esi bijusi Mīļākā?

Ko tā pašapziņa dod? Aizmālē acis, lai pati neredz, ka par brīvu (vai par dāvanām) piedāvā seksuālus pakalpojumus. Vai tat tā reāli nav bezmaksas prostitūta? Tas tomēr nav friends with benefits variants, jo tā taču ir tikai izklaide, nekas vairāk.

Bet draudzene jau dara TIEŠI TO PAŠU, ko mīļākā. Kamēr nekļūst par sievu. Vēl arī par apkopēju un pavāru piestrādā. Atšķirība tikai tā, ka mīļākajai nav nekādu pienākumu.

Kā man viens draugs par savu "pagaidu" draudzeni saka: "Nu nav tā, ka es viņu mīlu, bet māja vienmēr kārtīga, ēst uztaisīts un sekss, kad es to gribu. Nē, šo es neprecēšu, man vienkārši ir izdevīgi, kamēr satikšu īsto."

koshlene, man gribētos domāt, ka tomēr ir arī normāli vīrieši uz pasaules, kuriem nav izdevīgi būt attiecības ar kādu, bet tiešām to otru cilvēku mīl ;D

koshlene ...
Tātas situācijas noteikti pastāv... bet parasti jau mīļākās klusībā sapņo izmazgāt viņa zeķes un sagaidīt mājās ar siltām pusdienām. Bieži vien ilgstoši tiekoties veidojas pieķeršanās... un cilvēki, kuri ir svarīgi... par viņiem vienkārši GRIBAS rūpēties :)

Cita lieta, ja mīļākās 2. plāna lomu kompensē jauna mašīna, dzīvoklis un nauda ikdienas tēriņiem, ko sponsorē vīrietis.. Bet tādu veču jau LV nav daudz! Turklāt vēl tik dāsni ... Tad mīļākā savā veidā ir arī ieguvēja..

vēl jau tā arī ir, ka vīrs savai mīļākajai lej medu ausīs, bet aiziet mājās pie sievas un visur saskata tikai visu slikto. kāda jēga saņemt visu to uzmanību, mīļos vārdus no vīrieša, kurš ir tāds cūka? riktīgi žēl tās sievas patiesībā. :( un vēl arī bērni, kuriem arī, protams, sāpīgi skatīties, kā mamma raud un tētis tā spējīgs izrīkoties pret mammu, pret bērniem. (ja tas nāk gaismā)

koshlene,

mani novērojumi rāda, ka tomēr, kas attiecas uz draudzene/draugs, pastāv arī mīlestība mūsdienās , kā arī tādas emocijas, kuras tuvojas mīlestībai, ne tikai ciešama kompānija, iekāre, ēdiens, komforts, utt.

krāpj arī tad, kad nav nekādu problēmu.

Nelasīju visu diskusiju, bet... Ne vienmēr ģimenē ir tā lieliskā sieva un nabaga bērni. Gadās dažādas ģimenes ( ja tos savenojumus tā var saukt).
Atbildot uz jautājumu- jā, esmu bijusi un esmu tagad. Bez plāniem, tikai kā izklaide. Un es noteikti nevēlos ne gaidīt ar vakariņām, ne zeķes mazgāt. Iespējams, attiecības ir tik labas, ka nav kopīgas ikdienas un kaitinošo lietu tajā.

cormeum

Bet nu mes tachu loti labi apzinamies, ka nekas mums tur nebus, vinam 25 gadu laulibas dzive un 3 meitas utt., man pec idejas vajadzetu iziet pie vira un domat par berniem...
Tas pat nav attiecibas, taa ir ka tada speele. Tikties biezi mums nesanak (kaut gan esam kolegi ). Vnk sarakstamies, sekstojam un, kad satiekamies parunajam, pabucojamies. Viss, punkts. Vins izmanto manu jaunibu sev par labu un jutas atkal jauns, es izmantoju vina sarmu un pieredzi sev par labu un no vina macos, ka ari jutos loti sieviskigi no vina komplimentiem (ja, varbut man ir uzmanibas trukums). Saprotams ir viens, ka vienam vai otram tas driz apniks vai piemetisies vainas sajuta un viss tas beigsies.

Jackie man nav problēmu atzīt,ka es to vīrieti gribu iekšā tikpat ātri cik pēc tam ārā pa durvīm :D

Apbrīnojami, ar kādu neapgāžamu pārliecību te tiek uzstādītas diagnozes, uzkonstruētas teorijas un malti pieņēmumi, pieņēmumi, pieņēmumi, kuri lielākoties sagrābstīti „vienai draudzenei bija tā”, „paziņai bija šitā”, „krustmātei vēl kaut kā” un „pareizi ir tikai tā, kā es domāju”, turklāt, kā jau angry minēja, ar tieši neizteiktu niknumu un pārākuma sajūtu. Labi, Dievs ar to, bet man būtu bail mētāties ar to „es gan nekad tā nevarētu”, jo tieši to es savulaik darīju.

Viena meitene pateica lieliski – ir dažādi precētie vīrieši, ir dažādas sievas un dažādas mīļākās. Ar visplašākajām raksturu, vērtību, principu buķetēm un amplitūdām. Skaidrs, ka īsti veselas un veselīgas šādas trijstūra attiecības nav, tomēr es trīsreiz apdomātu, pirms kaut ko apgalvotu kategoriski, turklāt, ja pašas dzīves pieredze vēl ir gaužām nabadzīga.

Un koshlene izteicās ļoti trāpīgi.

Ariadne, ievēro, ka pieņēmumi tiek veidoti abās pusēs - gan par to, ka mīļākajām zems pašvērtējums, kas ir no to cilvēku puses, kuri ir pret šo lietu, gan par to, ka sievas ir pelēkās peles, kas nedod seksu un izskatās nolaistas, kas ir no tām, kas ir par. Pieņēmumi vispār ir normāla lieta, kā gan varētu censties pamatot savas domas un izteikties bez tiem?

Un es nesaprotu, kāpēc daudzi uzskata, ka viedoklis "pret" ir tiem cilvēkiem, kuri nekad nav krāpuši un kuri dzīvo rozā burbulī ar nabadzīgu pieredzi, un svēti tic uzticībai. Kāpēc nevar būt tieši otrādi - ka ir pieredzētas krāpšanas uz savas ādas, ir pieredzētas sāpes, ko nodari otram un kas tiek nodarītas tev, ir redzēta arī citu pieredze, redzēti, kādi vīrieši no kādām ģimenēm iet pie mīļākajām - un tad tiek izveidots secinājums, ka negribi apzināti ielaist tādu negatīvismu savā dzīvē? Saprotu, ka dzīvē var dažādi gadīties, vīrietis var melot par to, ka ir brīvs vai tml., bet par to jau nav runa - es runāju par to, ja mīļākā apzināti izvēlas būt par mīļāko.

Koshlene,

Bet kādēļ nevienam neienāk prātā, ka sieviete dod savas uzmanības krikumus?!

Bet tad, kad viņš, pēc sievietes domām, ir pelnījis uzmanību vai arī VIŅA vēlas ko vairāk, viņa piezvanīs viņam un satiksies.

Nu un kāpēc sieviete nevar dot savas uzmanības krikumus brīvam vīrietim? Un otrs citāts ir smieklīgs, jo vīrietis pasūtīs tādu mīļāko, kas sāks gribēt kaut ko vairāk, labi tālu.

Turpinot par pasūtīšanu - līdz ar to atkal nonāk pie tā, ka stāsts ir par zemo pašapziņu. Jo nejau mīļākā izvēlās, kad un kā viņa grib dot savu uzmanību, bet vīrietis savas iespējas robežās, kad nav jāved, piemēram, savi bērni uz bērnudārzu vai jāapsveic sava sieva dzimšanas dienās, dod šos uzmanības krikumus.

Nu un kāpēc sieviete nevar dot savas uzmanības krikumus brīvam vīrietim? Un otrs citāts ir smieklīgs, jo vīrietis pasūtīs tādu mīļāko, kas sāks gribēt kaut ko vairāk, labi tālu.

Ar "ko vairāk" šeit bija domāts sekss, skūpsti, utt. Šaubos vai kāds vīrietis tādu mīļāko pasūtītu tālāk :D
Domāju, ka sievietes savus uzmanības krikumus var dot kam vien vēlas. Tas, ka aizņemts vīrietis uz to atbild, vairs nav viņas problēma, bet gan vīrieša paša.

nē un nebūtu, jo nav ne mazākās cieņas pret šādiem vīriešiem

tas jau ir normāli, ka jebkurš cilvēks tiecas pēc sava labuma un laimes, bet problēma ir tur (kas mani patiesībā krietni pārsteidza), ka daudzas domā, ka tas labums un laime slēpjas tādās nogrūdiena attiecībās (citādāk neredzu iemeslu kaut ko tādu piekopt). personīgi man bauda asociējas ar kaut ko pavisam citu. drīzāk pretēji - es pēc tāda veida attiecībām justos sev pretīga, nožēlojama un vāja sieviete.

Esmu bijusi mīļākā. Un man patika. Patiešām patika šis laiks.
Nebiju atbildīga par viņa netīrajām zeķēm un tukšo vēderu, nezāģēju viņu par kādu lieku glāzīti.
Patika izbraucieni, patika dāvanas un uzmanība. Braucām ar mašīnām, kādas , es šaubos, vai varēšu kaut kad dzīvē pati nopelnīt. Mīļās īsziņas.
Šad tad vēl aizsūtām viens otram kādu īsziņu.
Vienīgais mīnuss - nevarējām "pazust" uz ilgu laiku, tāpēc ceļojumi izpalika.
Viens no labākajiem laikiem manā dzīvē.

Man viņš vienmēr paliks sirdī.

Skaidrs tikai viens. Tās, kuras bija mīļākas, atradīs 101 ieganstu, lai attaisnotu sevi. Gan pieminēs dažādas dzīves situācijas, gan toņus un pustoņus.

Šajā jautājumā esmu kategoriska - neatzīstu. Nekad nesapratīšu ne tos vīriešus, ne tās sievietes. Un ne tikai no sliktām sievām vīri staigā - ir tāda izteikta vīriešu suga, tos tautā par jākļiem sauc, tāpēc arī staigā. Sieva var būt kaut Mrs. Universe, bet šiem pie kājas - ies un skatīsies virsū citam.

Šanti - kāpēc viss beidzās?

Karamelle - jo man sākās attiecības.

Neesmu bijusi mīļākā, jo man nekad nav paticis dalīt vīrieti ar kādu citu, būt otrajā vietā,kad vīrietis nevar atrast man laiku un brīvdienas, svētku dienas pavadītu ar kādu citu, kā arī apziņa,ka mani nevēlas sev par meiteni ,bet gan kā mīļāko un tā otra vienmēr būs svarīgāka par mani.