Ziniet, situācijas ir pārāk dažādas, lai te tagad tā teiktu, kādi briesmekļi ir vīrieši, kas krāpj, un sievietes, ar kurām krāpj.
Mana sirdsapziņa kliegtu, ja mājās vīrietim būtu bērni un sieva, kas vīrieti mīl, sieva strādā pie attiecībām, viņu lutina, lolo, ar sirdi un dvēseli un par viņu, bet vīrietis to nenovērtē un tikai laiž pa kreisi.. Tāds vīrietis ir cūka, izmanotājs, nelietis un apzīmējams ar visiem pārējiem vārdiem, ko varat iedomāties.
Bet redziet, ir arī tādas sievas, kas uz saviem vīriem bļauj, kas atgrūž jebkurus vīra centienus glābt attiecību emocionālo pusi, seksa nav gadiem, uz vīru skatās kā uz traucēkli un viņas brīvības atņēmēju, ir mūždien nīgra un neapmierināta. Bet tāpat - laulība ir, ir kopīga dzīve, īpašumi, radinieki.. Es neuzskatu, ka šajā gadījumā vīrietis ir kaut kāds ārprātīgs nelietis, ja sieva nepakustina ne pirkstu, lai attiecības uzturētu, kur nu vēl izkoptu.. Vai tad vīrietim visu mūžu būtu jābūt iesprostotam tādās attiecībās un viņš nedrīkstētu baudīt dzīvi? Šādā gadījumā es par vainīgu uzskatu tikai un vienīgi nīgro sievieti, kura ir noprecēta un uztver savu vīru kā ko pašsaprotamu - kā tādu naudas maku un mēbeli mājās.