Esi bijusi Mīļākā?

nevarētu būt kopā ar vīrieti, kuram morāle un principi ir tik zemi, lai melotu savai ģimenei, kamēr pats slepus izklaidējas. attaisnojums nav arī tas, ka "mēs jau praktiski uz šķiršanās robežas, kopā bērnu dēļ" utt..

un, arī tas, ka mani ir krāpis vīrietis iepriekšējās atiecībās. es to uzzināju tikai pie šķršanās, kopdzīves laikā man bija pārāk biezas rozā brilles un tad pēc to nokrišanas bija pilnīgs sabrukums.

tad nu, labāk nekas nekā savas karmas smērēšana. uz citu asarām laimi neuzbūvēsi.

puisis pats stāstija, ka tā meitene ir viņu nokrāpusi.

klasiska frāze, lai pielauztu otru, un otram, lai justos mazāk vainīgs.

bet, es negribu nevienu nosodīt!! jo katram sava dzīve un ja tas neskar mani, no ko tur daudz var teikt, ir dažādas situācijas.

nē, darīt nav ko :D

uz citu asarām laimi neuzbūvēsi.

Diemžēl zinu gadījumus, kad tas tomēr izdodas, kaut gan man pašai šis teiciens mīļš un ticu tam.

Reiz ir gadījies, bet tas bija sen, es biju pārāk jauna, viņš par mani bija kādus 6 gadus vecāks, viņam bija draudzene, protams, ne precējušies un bez bērniem. Tas bija grūti, jo es savā jaunības dullumā biju viņā iemīlējusies, bet ikdienā es nedrīksēju izrādīt nekādas jūtas, lai neviens neko nenojaustu.
Pa naktīm mēs tikāmies un brīnišķīgi pavadījām laiku līdz rīta gaismai, tā vienā reizē mēs pārgulējām, viņš man bija pirmais, kā rezultātā viņš man kļuva vēl īpašāks. Es ļoti gribēju būt ar viņu kopā.
Un tad par to uzzināja VISI, viņa attiecības izjuka, ar mani kopā viņš arī nepalika un es paliku ar nežēlīgi salauztu sirdi

Un vienmēr jautājumi

Kāpēc nevar atrast kādu brīvu?

Kāpēc pasaulē ir karš, kāpēc Āfrikā nav, ko ēst? Tāda ir pasaule vai daļa no tās, nav viss kā baltā, mīkstā mākonī, kur cilvēki aprecās un dzīvo laimīgi. Nē, tā nav - ir tā, ka lauleņiem mēdz apnikt otra sabiedrība, gadās tā, ka kāds laulībā ir vientuļš un kāda ir vientuļa tāpat vien, to sauc par dzīvi. Un nosodām mēs tikai tāpēc, ka pašām bail - ka tik manējais arī nesataisa šādu šmuci. Vienmēr visam ir bailes - palikt vienai, nemīlētai, tās principā arī cēlonis - būt par mīļāko.

nekad nevarētu būt kopā ar vīrieti, kurš neciena ne savu sievu, ne ģimeni. Tāpat nekad nebūtu pārliecība, ka viņš to nenodarīs arī man.

+1
Neesmu bijusi un esmu droša, ka nekad nebūšu mīļākā.
Gan tāpēc, ka aizņemts vīrietis man ir tabu, gan tapēc, ka negribētu ielaisties ar cilvēku, kurš spējīgs šādi aiz muguras nodot sievieti, ar kuru ir kopā.
Es uzskatu, ka ja nevēlies vairs būt ar cilvēku kopā, tad šķiries un dari, ko gribi. Nevis krāp, melo un šādi nodod to cilvēku. Tas ir pretīgi. Turklāt, ja jau draudzene/sieva ir tik briesmīga, kādu krāpējs viņu savos stāstiņos apraksta, tad kāpēc vēl nav izšķīries un izbeidzis savas ''mocības''?

Vienmēr visam pamatā ir bailes.

Sātans tas,ko tas vīrietis dara ar savām attiecībām nav mana darīšana.

Hmmm... man šķiet traki dīvania daudzu meiteņu uztvere...

Ja mans draugs mani krāptu tad tajā vainotu tikai un vienīgi viņu nevis to ar kuru mani krāpj, JO kāda starpība, nebūtu tā būtu cita... Un tas vai tā sieviete zin, ka esmu draudzene vai viņš no viņas to slēpj man šķiet tas ir nebūtiski...

Arī ja man kāds patiktu un būtu brīva.. man būtu absolūti vienalga vai viņam ir sieva/ draudzene vai nē... nekad pati nelīstu virsū aizņemtam, bet ja viņš izrādītu uzmanību man ( ja es pati būtu brīva) un mums būtu abpusējas simpātijas.. man šķiet man būtu absolūti vienalga kas viņam mājās darās.. es izbaudītu mirkli un viss... Ja viņš to dara, tātad viņš to grib, un tas, ka es nekontaktētos ar viņu nenozīmētu, ka viņa ģimenē viss uzreiz būtu visideālākajā kārtībā...

nekad nevarētu būt kopā ar vīrieti, kurš neciena ne savu sievu, ne ģimeni. Tāpat nekad nebūtu pārliecība, ka viņš to nenodarīs arī man.

būt par mīļāko nenozīmē būt kopā un veidot nākotni,ja nespēj atšķirt,tad tā ir tava problēma ;)
vienmēr esmu teikusi,ka vajag pareizi izvēlēties ar ko esi spējīga veidot attiecīga veida attiecības(mīļākie,friends with benefits utt). It takes two to tango ;)

Nazīc, tā jau ir. Tas, kurš būs krāpējs, tas arī tāds būs. Ja nebūsi Tu, būs kāda cita. Bieži jau vien gribas vainot tās sievietes, bet vīrieši jau vien paši vainīgi. Tomēr vienalga žēl, ka ir tādi cilvēki, kuriem nospļauties par citu attiecībām, lai tikai varētu gūt pašlabumu.

Nē, neesmu bijusi mīļākā un nekad nebūšu.

Un vērtēju ļoti zemu cilvēkus, kas ir mīļākie/-ās vai kas krāpj savu draugu/draudzeni/vīru/sievu.

Sātans,
ja vīrietis savu sievieti krāpj, tas nozīmē, ka viņš jau pirmais ir nospļāvies par šīm attiecībām ;)

Ir daudzi vīrieši maukas, kuriem vienalga ,ka mājās sieva,bet meklē caurumu citur, tur ir vainīgi viņi paši!
Ir arī kuces kurām nav kauna...

Laikam pirmo reizi par šo tēmu lasu kaut ko tik saprātīgu un objektīvu kā _paris rakstītais komentārs.

Lancaster, piekrītu. ;)

Vispār pamatā arī es uzskatu,ka - nu ja nav kau kas attiecībās, tad viglāk taču ir tās izbeigt un meklēties citur..
Okej, vēl pieņemtu,ja čalim būtu draudzene..bet..ja vīrietim ir sieva un mazi bērni mājās...nu tur ir jābūt mīļākajai ar iekšām,lai uz tiem bērnu sēdeklīšiem nepaskatītos un kaut uz sekundi neaizdomātos.

Vīrieši jau nemēdz iepazīstoties teikt "man ir draudzene". Te jau ir bijušas simtiem diskusijas no sērijas "pēc gada izrādījās, ka viņam ir sieva", bla bla bla, ko man tagad darīt!

Uzskatu, ka vainīgs ir tikai un vienīgi tas, kurš krāpj. Ja mani aplido vīrietis, man taču vienalga, vai viņš ir aizņemts vai ne. Uz pieres tas nevienam nav rakstīts. Citādi ir tad, ja apzināti kantējas klāt aizņemtam. Kaut gan tik un tā neuzskatu, ka kādu ar varu ir iespējams piespiest meklēt mīļāko.