Esi bijusi Mīļākā?

Bet vispār šī diskusija manī kaut ko "pamodināja", un atkal gribu viņu satikt.
Paldies, meitenes! :)

Es esmu bijusi, bet es nemaz taja mirkli nezinaju, ka vinam ir meitene, jo tiekamies tikai tapec, ka fiziski esam saistiti un sekss ir fantastisks, pec tam to uzzinaja ta meitene(kads izmuldeejaas),rezultata vina vinu pameta, un taja diena vina un kadas 10 draudzenes skatijas mani draugos, jau sapratu kas notiek...viss turpinas veljoprojam un man nav ne jausmas, kas daras vina privataja dzive.. Un nemaz negribu zinat, sirdapzina tiraka!

Nu un kāpēc sieviete nevar dot savas uzmanības krikumus brīvam vīrietim?

Jo izskatīgi, gudri, šarmanti un brīvi vīrieši ir ļoti liels retums!

Neesmu bijusi mīļākā. Vēl pieļautu domu, ja ar tādu vīrieti, kas atrodas ne pārāk nopietnās un ne ilgstošās attiecībās ar ''draudzeni'', bet arī tikai pie galējiem apstākļiem un ar noteikumu, ka drīzumā šķirsies. Bet, ja mājās gaida sieva un bērni, tad nē, nekad neko tādu nepieļautu, negribētu.

pašcieņai jābūt, lai nekļūtu par mīļāko

Nē, neesmu. Man tas nešķiet pieņemami. Izņēmums ir tad, ja sieviete nezina, ka ir mīļākā, bet tas ir retos gadījumos, kad vīrietis ir pietiekami manīgs, lai apmānītu.

arī ja tāda situācija ir izveidojusies, katram ir savi iemesli, kāpēc tā ir noticis. nevajag nevienu nosodīt un teikt, cik labs vai slikts ir.

18 gadu vecumā kādu laiku satikos ar aizņemtu vīrieti (nebija precēts). skatoties ar šodienas acīm, nesaprotu, ko man tur vajadzēja un ko es tur atradu. vairs es to nedarītu, jo nekas labs no tādām lietām nesanāk

noteikti neatbalstu un man tas izraisa reibumu.
ja mājās ir sieva un bērni un vīrs paralēli guļ ar kādu citu, tas tas tiešām ir pretīgi un ja vēl mīļākā zin par to, tad nu piedodiet, bet tas ir skumji un nožēlojami
cits variants, ja viss iesākās sievietei nezinot, ka vīrietim ir ģimene, tad tur ir savādāks stāsts.
vispār, es nesaprotu tos vīriešus, kā var ko tādu otram nodarīt? ja nemīl, tad šķiras, nevis pa kluso slēpjas...

Un ko darīt tādos gadījumos,ka vīrieti iemīli?

No malas ir ļoti viegli nosodīt,bet ka esi pats tajā visā iekšā...
Es šobrīd esu ''mīļākās'' lomā.Es to nevēlos,bet ir grūti atsacīties no cilvēka kuru mīli!
Tā nav aizstāvības runa,bet ka iepazinos ar šo vīrieti es nezināju ,ka viņš ir precējies un viņam ir bērni-un tad jau bija par vēlu,es viņā no sirds iemīlējos!

Esu izgājusi cauri visam kam,runājot par šo.
Viņš ar sievu uzsāka šķiršanās procesu,mēs uzsākām kopdzīvi bījām laimīgi.
Līdz vienam brīdim,ka viss nobruka.
Viņš atgriezās pie sievas.
Ļoti pārdzīvoju,bet nekas jau nebeidzās viņš mani nelaiž vaļā.

Protams šim vīrietim tas ir ļoti izdevīgi mājās gaida sieva un esu es,kas pilda mīļākās funkciju.
Saprotu,ka viņš izmanto gan sievu gan mani!
Ar prātu saprotu,ka man šādu vīrieti nevajag un ka tur nekas labs nav gaidāms-es to nevēlos,bet sirds kliedz un ilgojas pec viņa!
Kaut spētu izslēgt savas jūtas!

heidijabella, tā ir māksla izbeigt attiecības. reti kuras attiecības izbeidzas bez jūtām pret otru. tas nav attaisnojums. ;))

Es to arī neuzstādu,kā ataisnojumu!

Saprotu,ka tas ir jaizbeidz lai cik grūti tas nebūtu un lai ko šīs vīrietis solītu.

Bieži esmu dzirdējusi to atrunu, ka sieva velta laiku tikai bērniem un par nabaga vīru, kā arī sevi ir aizmirsusi. Tikai joks ir tāds, ka bērni prasa laiku un uzmanību, un kurš gan cits ar viņiem nodarbosies? Vīrietim vieglāk ir pateikt, ka tieši sievā ir vaina, bet kāda īsti ir viņa loma ģimenē? Sēdēt, pieprasīt uzmanību un seksu no koptās sievas? Daudziem laikam ir vieglāk atrast citu sievieti, nevis palīdzēt sievai ar bērniem.

]
Ļoti labi teikts !

neesmu bijusi un ceru, ka nebūšu. nekad nesaku nekad. nevienu arī nenosodu, bet ceru, ka es netikšu krāpta ;)

Brīnos, ka vairākums tomēr nosoda šāda attiecības. Sāka jau likties, ka te forumā tagad bez maz vai "modē" plātīties un bez maz vai ar lepnumu paziņot , ka ir mīļākā.

Es mīļākās sauktu vnk. par "caurumiem".

"caurums" - manā izpratnē ir kompleksaina būtne, kura nevar (protams stāstīs, ka nevis nevar, bet negrib), kura savu pašapziņu paceļ, kalpojot par "caurumu" aizņemtiem vīriešiem.
Skarbi sanāca, bet tā nu es domāju :)

kļūda iepiekšējā komentārā, izlaists teksts - ".. kura nevar dabūt savu vīrieti..."

Nekad neesmu bijusi mīļākās statusā un nebūšu!!!

Metas riebīgi no domas, ka vīrietis ar ko guļu, varētu to darīt vēl ar kādu (savu sievu)

Runājot pa dāvānām, ja esi laba sieva, tad vīrietiem nebūs domas galvā ka naudu varētu tērēt uz kādu citu!!!

Esmu sapratusi, ka vīrieši ir tik elementāri (daru pēc teksa, ka vīrietis no mājas jāizlaiž ar pilnu vēderu un tukšām olām ) un viņš būs kā kaķēns, kas tik murrās un nevienu citu viņam nevajadzēs.

Esmu pret krapshanu, bet nu katram ir savi iemesli kapec to dara! Un neaizmirstisim, ka ne vienmer virieshi ir tie lielie krapeji, ari sievietes!

vīrietis no mājas jāizlaiž ar pilnu vēderu un tukšām olām

piekritu, bet nevar tachi visu savu dzivi tik kalpot virietim un uztraukties, ka tik " neaiziet pa kreisi", barot vinju un ucinaat.

galvenais veci nezaget, tad vins nekur neaizies!

Kāpēc nevar atrast kādu brīvu?


Kāpēc pasaulē ir karš, kāpēc Āfrikā nav, ko ēst? Tāda ir pasaule vai daļa no tās, nav viss kā baltā, mīkstā mākonī, kur cilvēki aprecās un dzīvo laimīgi. Nē, tā nav - ir tā, ka lauleņiem mēdz apnikt otra sabiedrība, gadās tā, ka kāds laulībā ir vientuļš un kāda ir vientuļa tāpat vien, to sauc par dzīvi.

Izcili, _paris.

Piekrītu!