Ar sportu uz Tu vai Jūs?

Kādreiz spēlēju volejbolu, bet nu jau pāris gadus nepiekopju nekādas sportiskās aktivitātes, reizēm gan pavingroju, bet labprāt kādreiz vēl atsāktu to pašu volejbolu :)

Nepatīk sports. Vienīgais - velosipēds.

Skolas laikā sportu nevarēju ciest :D
Tagad otro gadu pavasara un vasaras vakaros skrienu krosiņus savam priekam. Patīk braukt ar riteni un slidot. Kad uznāk iedvesma uztaisu vingrošanas kūres, bet tas tā epizodiski :D

Ar sportu esmu uz "VIŅI".
Kauns atzīt, bet sports man ir ļooooti tāls.

Tu

Esmu ļoti ilgstošās un nopietnās attiecībās ar sportu.

Esmu par slinku :D Bet ar riteni patīk pabraukt, tas laikam vienīgais.

Vajag vienreiz saņemties un sākt sportot. Kad iemacās, tad tādu kaifu var gūt, nevajadzēs vairs papildus stimulātorus, jo pietiks ar paša endorfīniem!

Pamazām sāku pāriet uz "Tu". :D

Skolas laikā uz sporta stundām gāju ar lielu piespiešanos, tagad gan labprāt mājās pavingroju, ļoti gribētu atsākt skriet, ja skolā riebās, tad mājās brīvdienu rītus labprāt izmantoju lietderīgi. :)

Dakterim pilnīga taisnība. Tas IR kaifs!!! :)

Noteikti uz Jūs. Visu skolas laiku izvairījos no sporta stundām un joprojām neesmu nekādu sporta aktivitāšu cienītāja. Vienreiz mūžā esmu bijusi fitnesa centrā, bet ar to tas arī beidzās. Nu neaizrauj mani sports galīgi.

Man gan skolā patika sports! Varbūt šad, tad nepatika, kad bija frīsbija dienas. Uztvēru tās kā - notrenkā kā slapjus suņus un jēga skriet tam šķīvītim pakaļ, ja viņu atkal aizmet uz otru zāles galu! :D

Bet vasarā aktīvi ar riteni braucu. Riņķi bieži pagriežu. Bet tā noteikti nesportoju. Drīzāk, kad uznāk, tad.
Vakar sāku vienu 30 dienu treiņu, šodien vajadzētu saņemties otrajai reizei :D

Uz ''Jūs''.
Nekad nav paticis sports. Gāju uz sporta klubu, bet ļoti nepatīk tā gaisotne un nekādas pozitīvās emocijas neieguvu. Izlēmu, ka nevēlos sev bojāt noskaņojumu vairākas reizes nedēļā.
Patīk vienīgi braukt ar riteni un peldēt.
Patīk pa TV skatīties daiļslidošanu, bet tas jau neskaitās :D

sports man patīk, bet varu arī bez tā iztikt. tiesa es sev pati tā dēļ riebjos, bet nav tā, ka sports būtu neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. būtu labi, ja tā būtu. :D
man riebjas visa tā svīšanas padarīšana ar izrietošajām sekām, varbūt daļēji arī tāpēc mans mīļākais sporta veids ir peldēšana, niršana.

pēdējos 6us 7us gadus nodarbojos ar dejošanu - apvienoju patīkamo ar lietderīgo, tas arī ir labākais veids, kā piedabūt mani sportot.

bet jāsaka, ka pēc Shaun T programmas man ir iepatikusies arī brutāla sevis iznīcināšana. vai nu visu vai neko! citādi, lūk, sanāk tāda bakstīšanās vien.. :D

Uz Jūs. Ļooooti nepatīk sportot, man nav nekāda izturība, bet aerobiku gan dievinu! Tas vienīgais...

Vajag vienreiz saņemties un sākt sportot.

Esmu saņēmusies vairākkārt, bet man parasti ir grūti pārdzīvot "nākošās dienas sindromu", kad sāp visas maliņas un tā arī manas apņemšanās gaist. :D

Mums visu dzīvi ir bijušas nopietnas attiecības, pēdējos 6 mēnešus esam uz 'Tu' pašķīrušies, bet no nākamās nedēļas atkal būsim kopā. :)

Skolas laikā ienīdu sportu, jo mums bija tik riebīga skolotāja. Viņa nepievērsa uzmanību pašam cilvēkam un viņa spējām- galvenais augsti rezultāti. Ja tev kaut kas nesanāk, tad tevi norās kā pēdējo suni un plusā visam ar tik naida pilnu skatienu. Pretīgi atcerēties.

Tagad man ir gan vēlme, gan prieks pasportot kopā ar savu vīrieti un arī vienai.

Mana dzīve nav iedomājama bez sporta .. līdz ko ceļi nav apledojuši - pārvietojos ar ričuku un brīvajā laikā vienkārši patīk iekrāmēt to vilcienā un aizbraukt izvizināties pa kādu mazpilsētu, vismaz reizi nedēļā spēlēju squash, deju nodarbības 2-3 reizes nedēļā (salsa ir pietiekoši aktīvs deju veids, lai to varētu nosaukt par sportu), vismaz 1 vakaru nedēļā eju uz klubu padejot, vingroju mājās pa 15-20 minūtēm pirms dušas (specifiski vingrinājumi, bet ķermeni nostiprina) .. visu mūžu esmu ar kaut ko nodarbojies attiecīgajā laikā un sporta veidi ļoti dažādi .. no cīņas sporta veidiem līdz dejošanai :D Arī komandas sporta veidos ir pabūts, bet individuālajiem dodu priekšroku.