Nu par visiem nevaru pateikt, bet pastāstīšu par sevi .. 90% gadījumu man to ir pateikusi sieviete pirmā .. es tikai vienai pateicu pirmais, bet viņa tā arī neatbildēja .. bet ne tāpēc, ka nemīlēja, bet tāpēc, ka vienkārši ir cilvēki, kas šos vārdus šķiet nekad dzīvē nav teikuši un diez vai teiks. Man šīs jūtas nerodas ātri .. ja vidēji parēķina, tad tas varētu būt gads vai vairāk, kad tiešām un no sirds sievietei ko tādu varētu pateikt. Es to varu pateikt tikai un vienīgi tad, kad tiešām tā jūtos un man mīlestība saistās ar to, ka lieku mīļotās intereses pirms savām, varētu dzīvību atdot, lai glābtu viņu, esmu gatavs zvaigznes nocelt no debesīm un nolikt pie viņas kājām .. nu, citiem vārdiem, pilnīgi jumts pamet mani un saproti, kad nu šī sieviete ir tā, ko no sirds vēlos. Un tā ir gadījies tikai dažas reizes manā mūžā .. Lielākoties tas nav bijis abpusēji tik dziļi ..
Kas notiek manā prātā? Tas, protams, ir glaimojoši un patīkami, bet nav tā sanācis, ka atbildu tai pat momentā, jo sievietēm šķiet šīs jūtas izveidojas ievērojami ātrāk kā man. Šie vārdi manā uztverē ir novalkāti un zaudējuši vērtību mūsdienās. Es to pasaku caur darbiem un romantiskiem brīžiem. Jā, bet lielākoties man šos vārdus vienkārši piespiedu kārtā izvelk .. un tas man ļoti nepatīk, liek justies nožēlojami, kad tas tiek izvilkts tikai vārdu pēc ..
Kaut gan ir brīži, kad tiešām jūtos attiecību sākumā tā, kā aprakstīju sākumā, tomēr apzinos, ka tā ir spēcīga aizraušanās un nevis patiesa mīlestība.
Nu kaut kā tā .. bet nu es esmu dīvainis .. diez vai mani var attiecināt uz vairākumu ..