Vīrieši un alkohols

Pa stūriem, zem vannas, skapjos atradu tukšas pudeles

Kad biju kopā ar ex, tad arī atradu pudeles, un es tajā brīdī neko nenodomāju, jo iedomājos, ka esmu bijusi pārāk neuzmanīga un nesavākusi iepriekšējo saimnieku pudeles, jo viņiem patika tā smuki iedzert , bet tagad lasu un saprotu, ka mans ex bija atkarīgs, un es biju tik pārņemta, ka pat neredzēju to attiecību sākumā, beigās jau,protams, bet tā ne.

Bijušais katru vakaru 4 aliņi kā minimums.. ja nākošajā dienā nebija uz darbu, tad varēja viens pats piedzerties mājās aiz neko darīt. Fu.. šermuļi skrien to atceroties :( smagi gāja.. un tā visa iespaidā dusmās (arī skaidrā) agresīvs kļuva, laikam nervu sistēmu sačakarēja un vienu dienu palaida rokas pret mani..

Tagadējais man šķiet, ka dzer mazāk nekā es :D un es reti un vieglos dzērienus (vīnus) vai vājus kokteiļus. Viņš stipros dzērienus nepanes. Vēl viens iemesls viņu mīlēt :D

attiecību sākumā mums bija visu laiku tie brīvdienu tusiņi, bet tagad varbūt reizi mēnesī vai kaut vai reizi 3 mēnešos vairāk iedzeram. bet neuzskatu to par alkoholismu. labi, vasarā mēs abi 2 vakarā izdzeram pa kādam vēsam aliņam, bet neuzskatu to par dzeršanu, un tas nav sistemātiski. bet, jā, esmu redzējusi, kur ģimenēs alus dzeršanas rituāli gan vīriešiem gan sievietēm ir svēta lieta un tas šķiet normāli.

Draugs iedzer šad tad pēc darba kādu aliņu/vīna glāzi/kokčiku. Līdz klinķim ar sanāk šad tad- reizi 3 mēnešos varbūt. Mani laikam tas baigi neuztrauc, viņiem ģimenē ir normāli lietot šad tad pa glāzei, nav arī nekāda alkoholiķu ģimene. Turpretī man ģimenē alkohols vispār bija tikai pa svētkiem un nekādu pudeļu krājumu ar nebija, tāpēc es laikam iedzeru labi ja pāris reizes mēnesī pa kādai glāzei.

Nu es tak saku, ka tās ir tikai manas domas. Es jau nerunāju par regulāru pieliešanos, bet par to, ka vismaz pieklājības pēc ar visiem kopā kaut vai šampanieša glāzi pacelt kādā oficiālā pasākumā.
Zinu, man ir tāda kolēģīte, kura ne pilītes nedzer, pareiza līdz trakumam, bet izrādās ka visiem "lielajiem" večiem apakšā guļās!:) Un par visiem pilnīgiem alko noliedzējim, kurus zinu, man būtu ko pateikt, tāp[ēc arī neuzticos viņiem!

Šampanieša glāzes pacelšanu neuzskatu par dzeršanu. Pieliec pie lūpām, varbūt vienu malciņu iemalko un noliec. Nu negaršīgs, tie, kuriem garšo, to nesaprast.

Kā piespiedu alkohola iedzeršanu var uzskatīt par pieklāību??? iedzer sulu!
un es nezinu nevienu cilvēku, kurš pats gandrīz nedzer, bet uz spiež arī citiem nedzert vai skatās šķibu aci.

Anne- gan jau ir kāds alkolisks dzēriens, kas tev labāk iet pie sirds, vai negaršīgu šampi esi dzērusi..nē nu katrā zinā atvaino, ja es maldos, jo tiešām personīgi nepazīstu nevienu cilvēku, kuram vsp nekāds alkohols negaršotu.

Sany, neiešu jau tagad garšot visus alkoholiskos dzērienus, lai atrastu, kurš nu man garšos. Man nav tas vajadzīgs. Interesanta domāšana te dažiem - ja dzer daudz, nosoda, ja vispār nedzer - tas arī ir slikti. Varbūt jāsaprot, ka katram savs. Jo es nesaku tiem cilvēkiem, kas šad tad iemalko alkoholu, ka tas ir nepareizi.

Arī trauma no bērnības, tāpēc nekad nebūšu kopā ar vīrieti-alkoholiķi. Pat potenciālos alkoholiķus (pa aliņam vai kokčikam katru vakaru) es negribu redzēt savā tuvumā.

Par normu uzskatu: alko uz svētkiem, pa retam nedēļas nogalēs aliņš, kokčiks.

Es arī agrak nesapratu, ko tās muļķes uzreiz neiet prom no dzerošajiem... Tagad saprotu :( Esmu kopā ar savu puisi vairākus gadus, viss bija jauki, viņš diezan nopietni nodarbojās ar basketbolu, bija treniņi daudzreiz nedēļaā , tad nācās pamest sportu un slūžas vaļā... Kopš tā laika pagājis kāds pusgads, kā piektdiena, ta jāiet pie draugiem iedzert. Nu mēs abi iedzeram šad tad, es neiebilstu, bet jābūt mēram. Vasarā bija periods, kad nevis iedzert, piedzerties, bet gan līdz lupatas kondījcijai.. Bija kauns uz viņu skatīties, žēlums un pretīgums vienlaikus :( Es pat nezinu smieties vai raudāt, ka viņš šotos var izdzet 0.5 viskiju un kad citi jau krīt no kājām, viņš vēl diezgan skaidrā ir!
Kāpēc meitenes ir ar tādiem? Jo mes satiekam šos cilvēciņus citādus, iemīlam, pieķeramies! Otrs ir daliņa no mums, tik daudz kas ir kopīgs, siltums, jūtas. Un kad otram uzrodas problēma, negribas pie pirmajām grūtībām bēgt prom. Es ceru, ka viņš ''pieaugs'', nomierināsies. Stulbā sieviešu cerība! Būtu ļoti žēl, ja tik jauks puisis pazudinātu savu dzīvi!

Bet atbildot uz jaut - iedzeršana gandrīz katru nedēļas nogali, reti kad tiek izlaists!

Sany, priekš kam meklēt alkoholu,kurš garšo,ja var mierīgi iztikt bez tā? Manuprāt, diezgan muļķīgi uzskatīt nedzērājus par nez kādiem dīvaiņiem.

raccoon,

Es tieshi otraadi cienu un respekteeju tos, kuri nedzer. Manupraat, katrs pats izveelas dzert vai nedzert, nav nevienam pieklaajiibas peec kaadam jaaizdabaa. Es arii reti dzeru, jo vienkaarshi nav veelmes. Agraak balliishu vecumaa gan meedzu iedzert, bet tagad biezhi vien atsakos, jo negribu.
Ar atkariibnieku nekad negribeetu saistiit savu dziivi, jo zinu, cik tas ir tragjiski un gruuti. Pat ar taadu, kuram katraa ned. nogalee kaa pienaakums, skaitaas muulja aizlieshana, neveleetos buut kopaa.

P.S. atvainojos par garumziimju neesamiibu.

Agrāk vairāk, tagad galīgi maz. Jaunajā gadā izdzēra glāzi šampja, kamēr es 1,5 pudeles(esmu alkoholiķe, jā, zinu :D).
bet man nav iebildumu pret alus bundžu vakaros(protams, ne katru vakaru), jo tas viņam palīdz atslābināties. Nekad viņam neesmu neko aizrādījusi par alkohola lietošanu, viņš zina, ka es viņu nekad nevākšu un ūdeni klāt nenesīšu, tāpēc arī attiecīgi uzvedas.

Lietoju maz, reizi mēnesī nedēļas nogalē.
Pārsvarā labāk sēžu pie stūres :)

Nu es uzskatu, ka mans draugs lieto normas robežās, šad un tad pa vakariem vai nedēļas nogalēs kāds aliņš, ejot pie draugiem vai uz kādu klubu jau tiek lietots vairāk, bet tad abi lietojam, šad un tad vienam vai otram no mums ir slikti, jo ja gadus divus atpakaļ ballējāmies katru otro nedēļu, tad tagad uz klubu ejam labi, ja reizi pa 4 mēnešiem vai pusgadu un no lielas dzeršanas esam atraduši. Uzskatu, ka par alkoholiķiem nu galīgi nekļūstam, jo mūsu abu ģimenēs ir vai ir bijuši spilgti piemēri alkoholismam, tāpēc es nemaz nedzīvotu vairs kopā ar alkoholiķi.

Ārprāts :D raccoon- ir cilvēki kuri piekopj varbūt savādāku dzīvesveidu un kuri alkoholu vispar nelieto jo viņiem tas ne garšo ne ir vajadzīgs. Tapēc teikt, ka viņi nav normāli un viņiem ir izbijušas alkoliskas problēmas ir debīli :D

Es pat zinu vienu čali, kurš nekad īsti nav dzēris, pagaršojis ir, bet viņam alkohols vienkārši negaršo, un es uzskatu, ka tas ir tikai apsveicami, ja cilvēks māk izklaidēties un atslābināties bez alkohola. :)

Eh man arī diezgan pasmaga tēma ir alkohols, mans puisis dzer reti- reizi pusgadā, bet tad tā līdz kliņķim, taču viņa tēvs ir katastrofa var pat mēnešiem diendienā pielieties, un kad mans tētis ar mammu aizbrauc pie viņiem ciemos, tad viņa tēvs noliek manu tēti, ka viņš nedzer un tāpēc ir mīkstais. Mans tētis pirms gada uzvarēja cīņā ar alkoholismu, un man ir tik sāpīgi noraudzīties, ka drauga tēvs tā runā. Es jau tētim teicu, ka mums nav laipnības pēc uz turieni jābrauc. Vispār pilnīgs sviests, kas dažreiz cilvēkiem norisinās galvā :(

Ja runājam par personīgajām domām, tad man atkal īsti normāli neliekas tie, kas nespēj pieņemt, ka kāds nedzer un pa varītēm uzbāžas tiem cilvēkiem ar savu dzeršanu. Piemēram, aizeju uz paziņas ballīti, negribu dzert, bet vienalga atrodas kāds, kuram jāuzplijas un jāsāk kkas muldēt no sērijas ''ja tu nedzer, tātad necieni mani''.Nu,WTF? Es neredzu nekādu saistību starp dzertīšanos un cieņu. āāā, otrs uzreiz ir - ''tu slima vai stāvoklī, ka nedzer?visu jautrību palaidīsi garām''. It kā cilvēks nevarētu vnk vienkārši negribēt lietot alko. Tā vienkārši un bez zemūdens akmeņiem. Man neliekas īsti normāli, ja bez piedzeršanās nevar iedomāties jautrību.
Nekad neesmu bijusi ballītē, kurā kāds nedzērājs uzbāztos apkārtējiem dzērājiem ''davai, nedzeram visi'' utt. Taču, visās viemēr kāds dzērājs uzskatīs par savu pienākumu uzbāzties nedzērājam ar savu dzeršanu.