Mana galvenā taupības un labas (nosacīts jēdziens, bet, kamēr nepelnu pati, cenšos dikti nečiepstēt) dzīves stratēģija - neiedzīvoties parādos. Ne jau lielas tās aizņemtās summas, bet bija periods, kad katru mēnesi pārdesmit latu sanāca. Kāds nenomaksāts interneta rēķins, mēneša pēdējo dienu maltītes uz parāda skolas bufetē u.tml. Un, ja ienākumi nav lieli, tie daždesmit lati itin labi liek sevi manīt.
Otra lieta, protams, pārtika. Nevajadzīgi dārgi produkti un našķi. Zinu, ja iepirktos, teiksim, Supernetto, šāda problēma būtu krietni mazāk aktuāla. Ber Rimčiks vienmēr kārdina ar savām konfektītēm, kūciņām, grauzdiņiem, salātiņiem. Tā kā neesmu ar priekšautiņu ap vidu piedzimusi, virtuves procesi man nav tie tuvākie. Līdz ar to bieži vien paslīd kāja un gadās nopirkt ko gatavu/ veikli pagatavojamu.
Bet cenšos, cenšos, cenšos laboties.
Lielas summas tur nesanāk, bet forši, ja uz kartes silti glabājas kaut daži desmiti latu. Tad, ja tiek izziņots kāds must see pasākums vai uznāk kārtējais šo es nevaru nenopirkt dullums grāmatnīcā, ir patīkami sev neatteikt.