Vakarnakt aizdomājos par gulētiešanas rituāliem. Tad nu par vienu no tiem... ko jums bērnībā vecāki pirms miega vēlēja (arlabunakti, neko, vai kaut ko pavisam citādāku)? Un, ja kādai no jums tagad jau ir pašai savs bērns, ko vēlat viņam?
Mamma lasīja pasakas un dziedāja. Un vēl mammai bija teiciens - Uz poda un gultā! :D
Savam dēliņam dziedu šūpuļdziesmiņas līdz ir palicis pilnīgi nekustīgs. Citādi, ja par ātru pārtraucu uzreiz ir pretenzijas un acis kā pogas.
Es bērnībā vecākiem teicu - saldu dusu, neķer blusu! man tas likās tik forši!
Haha, es to pašu bērnībā skaitīju :D
Bet pa lielam bija tā, ka ar brāli atlūzām lejasstāvā skatoties TV un tad mūs vecāki nesa augšā uz guļamistabām :D
Nekādi uķi puķi bučuki un pasaciņas man nebija :D pateica ar labu nakti vai izmeta kādu prikoliņu, saritināja segā un izslēdza gaismu!
Neatceros, ko pirms miega teica, bet kad modos - "labrīt, zvirbulēn!"(tikai angliski) kad maza biju, tad jau neko neteicu, bet kad lielāka paliku, šausmīgi kaitināja, mamma centās neteikt, bet ik pa laikam tāpat izspruka. lielākais kauns jau bija tad, kad pie manis draugs pa nakti palika un mamma "labrīt zvirbulēni":D
Mamma ietina segā un pateica ar labu nakti, citreiz izdīcu arī kādu pasaku!
Ar savu meitiņu vienmēr samīļojamies un miega buča ir obligāta, un noteikti ir jāpasaka: ar labu nakti, lai miega pele Tev atnes saldu miedziņu!
Ar draugu mums ar ir miega buča un novēlam saldu miedziņu, man tas liekas tā mīļi.
Man it kā neko, jo, cik atceros, bieži gāju gulēt pēdējā. Nu tas no tiem laikiem, kurus atceros. Bet citreiz vienkārši noteica pa jokam - labu nakti blusu takti.... opis jokdaris.
1051
