kašķis sabiedriskā transporta pieturā

_paris

Nu bet protams ka tāpēc... kamēr nebiju tam izgājusi cauri, tikmēr biju diezgan riebīga... nu tik daudz kā vecus cilvēkus palaist vai sievietes ar lieliem vēderiem gan vecāki man bija ieaudzinājuši, BET tāpat kā te daudzas nezināju, ka grūtniecei var arī būt grūti un slikti arī kamēr vēl nav vēders, ka atstājot mazu bērnu mājās pat uz 30 minūtēm, veikalā var sākt gāzties piens tā ka nezin kur likties un kā ātrāk mājās tikt... Nezināju, ka tos bļaujošos bērnus transportā tiešām nevar apklusināt tā uz burvja mājiena ( esmu ģimenē vienīgais bērns un nav bijis sakars ar maziem bērniem līdz savējam), man nekad nešķita, ka māmiņām ar maziem bērniem jādod vieta tāpat kā pensionāriemun grūtniecēm, jo domāju sīcīts jau jauns, tad jau ir spēks stāvēt :( Vismaz priecājos, ka mani vecāki man iemācīja pašus pamatus ( pensionārus un grūtnieces cienīt), žēl ka neizskaidroja uzreiz arī par pārējiem, un uzzināju to tikai tad kad pati saskāros... man, piemērma tagad ir ļoti kauns, ka esmu bijusi tik neiecietīga, bet jebkurā gadījumā nekad neesmu atbildējusi ar bravūtu un noignorējusi, ja man kāds ko lūdz... ja jau lūdz tad 99% ka pamatoti ( nu gadās jau visādi eksemplāri).

Reizēm man šķiet, ka sociāli neaizsargātākās grupas ļoti labprāt spekulē ar tiem apstākļiem, kas viņiem varētu piešķirt priekšrocības. Zinu sievieti, kura atvaļinājumu ņem vasarā, uz visu jūliju, nesaskaņojot to ar kolēģiem (kuri viņas atvaļinājuma laikā atvaļinājumu nevar dabūt), jo viņai esot bērns un vasaru jāpavada ar bērnu. Jā, no vienas puses viņas vēlmi var saprast, es arī droši vien tā gribētu. Bet no otras - bērns ir viņas izvēle un atbildība, kolēģiem ar savu atvaļinājumu nav "jāmaksā" par to, ka viņai viņš ir. Kurš gan negrib atvaļinājumu vasaras labākajā mēnesī? Bet viņai ir iemesls pie tāda tikt. Manuprāt, būtu tikai cilvēcīgi, ja viņa izrunātu to ar kolēģiem, piedāvātu, piemēram, jūlijā pati paņemt 2 nedēļas un pārējās 2 atstātu kolēģiem, atlikušās 2 paņemot jūnijā vai augustā. Lai visiem tiek tas prieciņš.

Lasu šo diskusiju kārtējo reizi pārliecinos, ka esmu no citas "pasaules". Es atceros tos laikus, kad iekāpjot sabiedriskajā transportā bērns būdams varēju apsēsties, bet ja pienāca klāt vecāks cilvēks, neatkarīgi 20 vai 60 gadus vecāks, es cēlos kājās, jo tāda bija audzināšana no bērnības. Man liekas, ka problēma ir audzināšanā. Visos laikos ir bijuši neapmierināti cilvēki sabiedriskajās vietās, bet ir tikai viena sabiedriskā vieta, kur es tiešām nekad vēl neesmu devusi kādam priekšroku un tā ir WC telpa.

Es neesmu nevienā no pusēm, jo visa situācija man liekas pavisam vienkārša, slikts noskaņojums abām pusēm, kas vainagojās ar šādu noskaņojumu kāds nu viņš tagad ir.

Libra

Man šķiet ja nemaldos ir likums kas paredz to ka vecāki var ņemt pinu mēnesi vasarā, JO valsts bērnudārzi gandrīz visi verās ciet uz vienu mēnesi vasarā... tā ka...

Žēl, ka agrāk to neiznāju, jo mani vecajā darbā nelaida ilgāk pa 2 ned. noteikti būtu izmantojusi nevis maksājusi auklēm.

Roxy, es nerunāju par to, ka var vai nevar. Jebkurš var savas 4 pienākošās nedēļas ņemt, kad grib (vai var, kā šajā gadījumā).

ai, nu tāda ir Latvija, te nav laimīgu starojošu cilvēku, kam viss ir, kurus valsts ''lutina'' un visi pārējie ģiemenes locekļi ''lutina'' .. Es arī palieku īgna ja man katru dienu jāpārvietojas ar Rīgas Satiksmes autobusiem it sevišķi 21 vai 40, kuri ir nu nepieklājīgi pārbāzti... Bet paldies Dievam tas ir reti :D un ceru, ka driz vispar to nevajadzēs darīt :D
Padomājat pasas, kāpēc vispār grūtniecei ar lielu vederu kaut kur jadodas ar sabiedrisko transportu - acimredzot nav otras pusītes, kam mašīna vai kurs nav varējis savai sievai/draudzenei ar punci izbrīvēt laiku, lai aizvestu vai sarunatu kādu citu, kas aizved... es arī būtu īgna stāvot ar lielu vēderu sabiedriskajā transportā. Un vel trakak ir tam mammam , esmu redzejusi, kas iekāpj ar ratiem, vēl otru bērnu pie rokas un tur micas, spiežās... šausmas, es nesaprotu, kādiem jābūt nerviem un dzīves mīlestībai, lai pēc tam izkāptu laimīga! Un tās babulienes, viņas tak arī ir visas dusmīgas, tāpēc iet bļaustās, grūstās... Citās valstīs piemēram norvēģijā zviedrijā utt., pensionāriem ir daudz savādāka dzīve, viņiem pieteik naudas ceļot, braukt ar auto, labi ģērbties utt., tapēc arī nekur tādas parādības kā muusu trakās omes tur nav! Bet jā, arī es esmu ieplūdusi tajā īgno pulkā, kad atrodos centrā un man kkur jābrauc :D jo nav man tik daudz laimes ieksa laies starotu pa spīti visam :D nu staroju gan es bridi, kad izkaapju no sabiedriskā :D

Man ir vēl tikai vien lieta bilstama - jau sen esmu sapratusi - bērns un sabiedriskais LV,tā ir katastrofa. Ja tev nav mašīnas, tad lai dzīvē veicas - jo iekāpt vilcienā vien ir izaicinājums.

Lakšmi, tā jau tās liekās stundas savācas, jo viens izdomā, ka viņam vajag ātrāk, vēl kāds izdomā, ka viņam vajag ātrāk. Kāpēc man būtu jāsēž vēl ilgāk? Neesmu jau sava prieka pēc tur aizgājusi. Turklāt, cik man ir bijis jābūt pie ārstiem - visbiežāk vismaz pusstundu pavada iekšā. Esmu sēdējusi arī ar temperatūru un gaidījusi savu kārtu. Man tajā brīdī ir svarīga tikai mana veselība.
Piekrītu arī Librai par spekulēšanu ar apstākļiem.

Tīri cilvēcīgi var saprast abas puses. Nav mums Latvijā tik spoži dzīves apstākļi, lai cilvēki būtu apmierināti un pozitīvi. Bet no otras puses - svešinieks pieturā, sabiedriskajā transportā vai rindā pie zobārsta, nav vainīgs pie kāda pensionāra vai jaunās māmiņas personīgajām problēmām. Visi mēs esam cilvēki un iecietībai jābūt no abām pusēm, nevis tikai no vienas.

Vēl par pieklājību minot, cik daudzas no jums sabiedriskajās vietās, kāpņu telpās sveicinās un atvadās, pasaka paldies, veikalos stāvot rindās ar lielajiem iepirkumiem ja manāt stāvam kādu aiz jums ar vienu preces vienību palaiž to cilvēku pa priekšu? Pēc šīs diskusijas man rodas priekštats, ka nemaz tik daudz šādu sieviešu nav, varbūt pašām jāmainās mazliet uz labāko pusi, lai arī pasaule sāktu rādīties gaišākās krāsās? :)

Nu tas cilvēks neko nejautāja, mēs vienojāmies par un piedāvājām, jo neviens nejutās un neizskatījās tik dranķīgi kā viņš.

DIO

LV tā notiek ļooti reti...

Turklāt pie tēmas... cik daudzi cilvēki sasveicinās tai pašā Rimi ar kasieriem? viņiem ir obligāti jāsveicinās, bet daudzi pat nepasveicina pretīm, kas man šķiet abolūti nekulturāli ja notiek komunikācija starp diviem cilvēkiem tā uzvesties...

Arī tad ja, klientam vajag kādu konsultāciju no pārdevēja par precēm... visbiežāk tie te nenāk ar tekstu "Labdien, atvainojiet, vai jūs lūdzu nevarētu nedaudz izpalīdzēt un bla blaa lba..." bet nāk ar, " Pastāstiet kas tas tāds" bez sasveicināšanās, bez pieklājības frāzēm bez nekā... fui...

Par sasveicināšanos - gandrīz vienmēr. Paldies arī pasaku gandrīz vienmēr. Protams, gadās dažreiz, ka esmu pārāk aizņemta ar savām problēmām un domas klīst citur, taču citādi - sasveicinos, paldies pasaku. Ja vajag palīdzību, tad sāku tieši kā Roxy minēja: ''Labdien, atvainojiet, vai jūs varētu palīdzēt....''. Man tas šķiet pilnīgi normāli. Biežāk es pati pretī saņemu rupjību - piemēram, kad staigāju pa Čaka ielas veikaliem meklējot sev kleitu. Tur mani un manu ''labdien'' visur sagaidīja pārpūsts ģīmis(jo mana ienākšana iztraucēja lasīt žurnālu), krievu valoda un vēl vienā vietā komentārs, ka es te varu arī neko nemeklēt un iet prom, jo manam izmēram nekas te nebūs.

Roxy,

taisnība jau ir, bet tāpēc jau nevajag pašām tā teikt papildināt to % , kas nemāk, negrib sasveicināties, atsveicināties, pateikties. Kad pa svētkiem biju Latvijā, visur gan sveicinājos, gan atvadījos, gan paldies teicu, cilvēki burtiski manā acu priekšā mainījās par 180 grādiem, īpaši ja vēl pirms manis bija kāds neapmierināts klients. Nekas jau nenotiek tāpat vien, tā ir divpusēja komunikācija.

LV tā notiek ļooti reti...

Vot šis mani kaitina - vienmēr cilvēki pīkst, ka LV cilvēki īgni un vēl kādi, bet kādi paši? Es sveicinos, saku paldies u.t.t. un cilvēki man atbild ar to pašu, neuzskatu, ka LV tādas lietas reti notiek, viss atkarīgs no paša darbībām.

Nē, lai cik īgnas būtu pārdevējas/reģistratūras darbinieces/kaimiņu tantes, sveicinu. Reizēm pēc veikala apmeklējuma pašai liekas, ka esmu pārāk pieklājīga, jo visu laiku saku ''man lūdzu'' un ''paldies'', bet gabals man no tā nenokrīt, ka esmu laipna un klusībā ceru, ka vismaz tā spēju uzlabot omu, vismaz pēc dažiem eksemplāriem, kuri ar pieklājību neizceļas. Tas, kādu attieksmi pat ar savu pieklājību saņemu pretī ir cita lieta, cilvēciski jau cenšos saprast, ka tas pats darbs veikalā nav nekāda medusmaize, tā pat ir kašķīgi cilvēki, kuri sāk bļaut, ka čekā lielāka summa iesista, lai gan bija atlaide, bet izrādās, ka paši paņēmuši neīsto produktu. It īpaši uz iestādēm, kur sanāk regulāri iet, protams, ka atceras mani un ir patīkami, ja pasmaida vai aprunājas.

Ja jau jums tā besī sabiedriskie, tad pērciet auto! Pašas vainīgas, ka nevarat atļauties.

Un jums nav vienalga par to pieklājību? Tā ir tāda virspusējība.

disaster
Jā, dzīvosim kā mērkaķi būrī un nesveicināsimies, paldies un lūdzu neteiksim. Naids un dusmas vairo naidu un dumas, bet pieklājība un smaids vairo tikai labās emocijas tieši tā kā DIO minēja:

Kad pa svētkiem biju Latvijā, visur gan sveicinājos, gan atvadījos, gan paldies teicu, cilvēki burtiski manā acu priekšā mainījās par 180 grādiem, īpaši ja vēl pirms manis bija kāds neapmierināts klients.

_paris

Protams, tas ka tu , es DIO un vēl daudzi cilvēki IR pieklājīgi ir labi, bet tā kā pēc vidusskolas 5 gadus nostrādāju par pārdevēju benzīntankā, un musm tur bija spiesta lieta līst cilvēkiemuz vēdera un būt ultra pieklājīgiem un izpalīdzīgiem, tad nu man ir sava statistika.... tikai 30% cilvēki no visiem klientiem tiešām bija pieklājīgi, un tur klienti paŗsvarā ir tie kuriem IR nauda.

Pārējie 70% (pie apstākļierm , kad pār'devējs pasveicina pirmais un ir ļooti laipns un zipalīdzīgs nevis lasa avīzi)

* ienāk - nesasveicinās - noliek naudu - aiziet neatsveicinās ( saucu par mēmajiem)

* ienāk - runā pa telefonu - kaut kā spiežot telefonu ar plecu samaksā - neatsveicinās un nesasveicinās - aiziet...

* ja kaut ko vajag pajautāt, tad piemēram teksts ir tās "man vajag šitādu vai tādu lietu, jums ir vai nav te, a? " bez pieklājības frāzēm vai uzrunas vispār kā tādas...

Un šī diskusija pierādīja to ka pa to laiku kad tajā vietā jau vairs nestrādāju, nekas nav mainījies un esam tikpat nekulturāli un neiecietīgi kā agrāk...

Re kā diskusija no pensionāriem un grūtniecēm aizveda beigu beigās līdz problēmas saknei...

Vēl atmiņā atnāca piemērs mikriņā, kur bija latviešu tautības šoferis ( netipiski) un kad viens piecēlās un pateica, apstājaties TE, viņš atbildēja, palūgt ir tik grūti??? nu un tad arī statisktika... cik braucu mikriņā nu vismaz 70% nelieto pieklājības frāzes un iekāpjot un izkāpjot nesasveicinās ar šoferi...