kašķis sabiedriskā transporta pieturā

pimkārt, lv liela daļa vecu cilvēku ir smagi slimi (slikts uzturs, nepietiekama medicīniskā aprūpe, slikti dzīves apstākļi) un, protams, ka slimības atstāj iespaidu uz psihi, tādējādi arī ir tas kašķīgums, grūtības uztver apkārt notiekošo.
mūsu, rietumu kultūra, ir vairāk individuālisma kultūra, bet austrumu kultūra kolektīvisma, tāpēc austrumu kultūrā ir lielāka cieņa pret veciem cilvēkiem, bet pie mums sāncensība - veci cilvēki aizņem tās vietas, kuras varētu ieņemt jaunie, jaunie uzskata, ka viņiem nepamatoti jāgaida uz to veco, kas aizies pensijā. arī tas, kas pie mums ir "viņi jau no padomju laikiem, viņiem krievu laiku domāšana, ko viņš vispār saprot no mūsdienu dzīves".
bet labi, nekas. ar laiku, kad pašas sasniegsiet 40 gadus vecajos saskatīsiet arvien vairāk un vairāk pozitīvu iezīmju.

Zviedrijā dzīvojot tā kultūra gan ir stipri augstāka, cilvēki ir daudz brīvāki un pieklājīgāki, nevis kā pie mums - kompleksu un aizspriedumu pilni.

to jau var saprast. ja cilvēkam ir jācīnās par savu izdzīvošanu un eksistences vilkšanu, tad nafig domāt par citiem? tas ir pilnīgi loģiski. arī tie pieklājīgie zviedri mūsu dzīves apstākļos būtu gluži tādi paši ;)

ja cilvēka personīgās un fizioloģiskās vajadzības nav apmierinātas, tad attiecībās ar citiem cilvēkiem būsim egoisti. tas ir neiedomājami vispār salīdzināt zviedrus ar latviešiem.

man taa bija vasara,ar lielu punci tramvaja apsedos pie loga,un vienai vecenei peksni sagribejas ari tur sedet.. :D

Studiju gados ir gadījušies tādi unikāli gadījumi arī starppilsētu autobusos. Ok Rīgā man nav nekādu problēmu palaist apsēsties. Bet ja es braucu maršrutā Rīga - Līvāni, tad gan es netaisos nevienu laist. Turklāt domājot par sevi vienmēr ja pastāv iespēja netikt pie sēdvietas biļeti nopērku vai nu internetā vai iepriekšējā dienā. Tomēr ir tadas tantes vai onkuļi, kas pie šofera nopērk biļetes, kaut arī tiek brīdinātas ka būs jāstāv kājās, jo sēdvietu vairs nav, nozvēr ka varēs nostāvēt utt, bet jau Ogrē sāk čīkstēt pa pus autobusu un prasīt lai laiž apsēsties. Manuprāt, tas ir pilnīgs apsurds, ja jau tev tik histēriski ir jābrauc ar to autobusu un nevari to darīt stundu vēlāk nu tad nopērc biļeti kasē laicīgi......

ne pa tēmu, bet šajā diskusijā krasi mainījās domas par becky. biju domājusi, ka tiešām ir nosvērta sieviete ar savu raksturu un mērķiem. bet pēc šīs diskusijas, radās priekšstats, ka vienkārši izmanto savu vīru, un pati lepojas, ka krāpj viņu utt. pēc diskusijām biju novērojusi, ka becky nāk no mazturīgas ģimenes, pagaidām izskatās, ka vnk tikusi uz zaļa zara, vīrs pērk visu, šī tik fukājas ar mīļākajiem, dod pa seju mīļākā sievai un vēl kko cenšas pierādīt attiecībā par pensionāriem. hm, redz kā var maldīties, bet kas tad man.

par vecajiem ļaudīm jā vispār ārpus Rīgas tas nav novērots, tad jau tikai Rīgā tā sliktā dzīve un mazās pensijas? mana omīte ir krievu tautības, bet nekad mūžā nebļautu kādam lai laiž viņu sēdēt utt. cik daudz sabiedrība atļauj kāpt uz "galvas" tik daudz arī kāps.

Regulāri izmantoju sab. transportu un ir visādi gadījies.Gan tā, ka veca tante mīļi palūdz apsēsties, ko es protams, arī izdaru, gan tāda, kas karstā vasaras dienā ieliek man klēpī pilošu zivju maisu. Biju tik dusmīga, ka piecēlos kājās un pa visu tramvaju noblāvos- ja jūs gribējāt sēdēt, varējāt palūgt nevis uzmākties man ar savām zivīm. Protams, viss tramvajs skatījās uz mani kā uz ķerto, jo nesaprata kāpēc uzklūpu nabaga tantei, kas nemaz neizskatījās tik nevarīga. Bā, vēljoprojām dusmojos :D

Man vienreiz gadījās mikriņā, ka braucu no treniņa, savulaik spēlēju florbolu, man bija nūja, liela sporta soma un vēl skolas soma, sēdēju, līdz iekāpa viena tante, viņa pat nebija tajos gados, lai sūdzētos un tā sāka bubināt, ka nelaižu sēdēt. Pateicu visu ko domāju, jo mantas man tiešām bija daudz, biju pārgurusi, ieliku austiņas un sēdēju tālāk:)

Bet jaunajām māmiņām vienmēr palīdzu, izceļu ratus no autobusa, atveru durvis, grūtnieces laižu apsēsties. Esmu uzburta uz bērniem un visus saudzēju kā savējos. He :)

Izlasīju līdz 12.lpp un palika slikti no tās domas, ka atkal runa ir par to, ka somas un maisiņus vajag turēt uz soliņiem. Kad kāds beidzot iemācīsies savus maisus turēt zemē? Ja tādi krutie iepakojumi, ko bail likt zemē, tad varbūt vajag no mājām paņemt līdzi kādu parastu, ko nav žēl nolikt zemē? Nu piemēram, Rimi maisiņu ;)
Mani pat netracina pensionāri un grūtnieces, bet mani tracina tās zelta mantas, ko kāds pārvadā. Tas, ka Tev ir 5 maisi, nedod Tev privilēģijas. Noliec uz zemes un stāvi. Un vēl tās MILZU mugursomas bērniem. Mani māte vienmēr mācīja, lai es paturu rokā vai nolieku pie zemes, ja nav slapjš. Mūsdienās jau tas laikam vairs neskaitās normāli. Maiss vai mugursoma nedod nekādas privilēģijas sēžot.

Diskusiju izlasīju ar lielu smaidu.
Cik liels tomēr pluss,ka nedzīvoju Rīgā.
Liekot roku uz sirds, varu teikt tikai to,ka nekad man nav bijusi saskarsme ar īgnu pensionāru,kas pukstētu sabiedriskajā transportā,tas pats arī ar grūtniecēm.Arī stāvot rindās nekas tāds nav novērots
:)

Ja jau omcenēm tā velk uz kašķi, tad jau nemaz tik slimas un nevarīgas nav, ja ir spējīgas visu autobusu piebļaut.
Un, manuprāt, mūsdienās tas jaunais cilvēks ir daudz slimāks un nevarīgāks nekā tā babuļa. Pensijas lielums nenosaka vai tu vari savu neapmierinātību izgāzt uz citiem. Man nav grūti palaist apsēsties, bet reizēm dusmas uznāk.
Labi, vecs cilvēks ir vecs cilvēks, ar savām vainām, dzīves smagumu u.t.t., bet arī viņam ir jābūt pieklājīgam un jāciena apkārtējie cilvēki, tas, ka viņam ir pensionāru apliecība nedod tiesības kādu lamāt. Un es esmu novērojusi, ka ir pensionāri, kas arī pastāvēs mierīgi kājās, un kad dod vietu, nemaz negrib sēdēt.

āāa bija viens gadījums pie zobārsta, jaunā māmiņa atskrien un saka, lai palaiž rindā pa priekšu, jo, redziet, viņai 3 mēnešus vecs bēbis mājas, tas nekas, ka pārējie sēdējuši stundu un gaidījuši savu rindu, ar sāpošiem zobiem. Man nemaz prātā nenāca palaist pa priekšu, un neviens viņu arī nepalaida, iegāja pie cita zobārsta un problēma bija atrisināta, lielāka bļaušana nekā darīšana.

āāa bija viens gadījums pie zobārsta, jaunā māmiņa atskrien un saka, lai palaiž rindā pa priekšu, jo, redziet, viņai 3 mēnešus vecs bēbis mājas, tas nekas, ka pārējie sēdējuši stundu un gaidījuši savu rindu, ar sāpošiem zobiem. Man nemaz prātā nenāca palaist pa priekšu, un neviens viņu arī nepalaida, iegāja pie cita zobārsta un problēma bija atrisināta, lielāka bļaušana nekā darīšana.

tev ir bērni?

Interesanti kā tu justos, ja tev sāpētu gan zobs, gan krūtis( nebarojot bērnu laikā tās ļooti sāp ja neesi mājās pie bērna, bet piens ēdienreizei jau sakrājies... turklāt apziņa ka tev mājās brēc izsalcis bērns arī nav forša jo bērni 3 mēnešos neēd neko vairāk kā pienu.... un viņi ēd ik pa 2h.. varbūt tā māmiņa nedzīvoja gluži blakus zobārstniecībai...

Cik debīlam jābūt, lai domātu, ka tā ir šīs jaunās meitenes iegriba vai untums??? Izrādās jūs tur vesela rinda bijušas tādas...

Roxy - gan jau, ka māte bērnu neatstāja vienu 3 mēnešu vecumā un pienu var arī atslaukt(bet tad gan laikam bērns baigi pierod pie pudelītes un negrib krūti?) Es saprou abas puses. Katram sava sāpe - teiksim man arī ir bijis tā - darbā pasaka, ka jāstrādā Z-svētkos, ko kolēģe dīc, ka viņai mājās ir bērniņš, jābūt pie ģimenes u.t.t. It kā man nebūtu ģimenes :D Un tā katras brīvdienas. Bet nu tas tā, esmu prom no turienes jau.

Bet kā, piemēram, es varu zināt, ka viņai tiešām ir tas bērns mājās, cilvēki tak, lai panāktu savu, ir gatavi melot par visu?!
Turklāt, ja man ļoti sāpētu zobs, atvainojos, bet man būtu vienalga..No sāpēm nemaz nespētu līdzjūtīgi domāt.

_paris

nu jā protams nav jau tā, ka tie pārējie nav pelnījuši zobārstu un obligāti jālaiž pa priekšu, bet nu man šķiet muķļķīgi tas, ka dažām te šķiet, ka šīs jaunās māmiņas, grūtnieces un pensionāri izmanto savu statusu un nav pelnījuši saudzīgāku attieksmi... protams LV ir komunikācijas problēmas un tiek pajautāts pretīgā veidā, bet šajā piemērā, cik sapratu, jaunā māmiņa laipni paskaidroja situāciju un palūdza... a te pretim šitādi... nu nesmuka komunikācija un vēl te lepojās...

par vecajiem ļaudīm jā vispār ārpus Rīgas tas nav novērots, tad jau tikai Rīgā tā sliktā dzīve un mazās pensijas?

Piekrītu. Es bieži apciemoju savus vecvecākus un ārpus Rīgas man nav nācies sastapties ar tādiem mūždien neapmierinātiem purpinātājiem. Tiešām sanāk, ka tikai Rīgā visiem grūta dzīve.
Ja pieklājīgi palūdz vai arī vispār neuzbāžās un nelūdz, es palaižu. Kliedzējas un moralizētājas nelaižu. Ja pret mani izturas pretīgi, tad man nav nekāda iemesla būt labai.
Rindā pie ārsta gan nelaižu. Man ir pilnīgi vienalga, cik viņai bērnu vai cik viņai gadu. Ja es esmu atnākusi pie ārsta, tad noteikti ne jautrības pēc, bet arī man ir veselības problēmas un pēc stundu ilgas sēdēšanas rindā, nevienu pa priekšu nelaidīšu. Man nav nekāda pienākuma viņu laist pa priekšu - pie ārsta visi esam vienādi, visi slimi.

LV ir ceļā uz šo visu - arī komunikāciju. Mums vēl šķiet - kas pirmais aizskries, ka tik 5min ietaupīt(arī ceļu satiksmes kultūra). Bet nav savstarpējas cieņas, arī no sociāli neaizsargātām grupām, jo vienmēr jāatcerās, ka nevienam nekas nepienākās, viss ir sarunāšanas jautājums. Nu nav labs stils darba vidē dīkt brīvdienas, jo tev ir bērniņš. Kā arī klāt nestāvējām - ne zinām KĀ māte palūdza tikt pa priešu rindai, neko. Vārdsakot, dažādas mātes, dažādi cilvēki. Tu vienkārši uztver sāpīgāk, jo pati esi māte. :)

Melnā_aronija, nepiekrītu. Vienreiz gaidot rindā pie ģimenes ārstes visi kā viens, arī vecie cilvēki, palaist vienu kungu pirmo. Tas bija acīmredzami, ka viņam ir ļoti augsta temperatūra. Sēdēja un drebinājās ar slapju pieri. Man jau gan šķiet, 5-10min šur, tur neko nemainīs! Paši tak zinam, kāda sajūta pie 39-40 grādu temperatūras..

Nolēmām palaist :)