Man patīk prom braucēju domāšanas veids :) Latvijā gribu dzīvot kā karalis, dzīvot skaistā mājā, braukt ar smalku mašīnu, pirkt labas drēbes, bet kad runa par došanos peļņā uz ārzemēm, tad ir gatavi dzīvot īrētā istabiņā, ēst nocenotu pārtiku, nekur ārpus maršruta mājas-darbs neiet, gatavi strādāt virsstundas, utt. Ārzemēs knapināties laikam skaitās stilīgāk vai arī labāk no tāda viedokļa, ka neviens tuvinieks nezin, kā josta jāsavelk, lai pēc tam atgriežoties Latvijā varētu paplātīties ar iekrātajām kapeikām. Nesaprotu, kāda jēga kaut kur braukt prom?
Latvijā vienkāršu darbu ar algu ~300Ls var diezgan viegli atrast. Ja dzīvo īrētā istabā, tad Rīgā pa ~50Ls var tādu atrast. Pārtika Latvijā ir relatīvi lēta+ir iespēja sarunāt ar omēm vai kādiem lauciniekiem nopirkt lētāk (apejot veikalu uzcenojumus). Tad ar kādiem ~50Ls mēnesī var izdzīvot. Piemetot vēl 50Ls visādiem neparedzētiem tēriņiem, cilvēks var normāli iekrāt 150Ls mēnesī. Gadā tie ir 1800Ls.
Jā, pirmajā brīdī liekas, ka kas gan ir tie Latvijas 300Ls pret Anglijas gandrīz 900Ls, bet jāņem vērā, ka uz Angliju ir jāaizlido (ne tikai lidmašīnas biļetes, bet arī no lidostas jātiek uz dzīvesvietu) un pēc tam jāatlido atpakaļ + pārtika ir divreiz dārgāka. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir lētāka izklaide un ir draugi, radi, kā arī veicamais darbs nav melnstrādnieku darbs, tāpēc ir iespējama karjeras izaugsme.
Saliekot visu kopā- ja Latvijā žmiedzas tāpat kā plāno žmiegties ārzemēs, iekrāt var apmēram vienādi, bet justies labāk, jo nav jāšķiras no sev dārgiem cilvēkiem, lai dzīvotu vientulībā.