No mantojuma var atstumt tikai civillikumā minētajos gadījumos.
427. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.
Neatraidāmos mantiniekus var atstumt no neatņemamās mantojuma daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem.
428. Augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais:
1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
2) ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
3) atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
4) dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
5) nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
6) mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
7) mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
Tātad, ja nav bijis kāds no šiem pārkāpumiem par atstumšanu varam aizmirst, vienīgi, varat provocēt uz ko tādu. :D
Arī mantojumā mainot mantojuma saņēmēju, būs jāsamierinās, ka patiesajiem lejupējiem mantiniekiem ir neatņemamās daļas, kuras viņi saņems neatkarīgi no mantinieka.
Par dāvinājumu ir pavisam vienkārši, dāvinājumu līgumu var taisīt, bet viņš tāds būs tikai par mantu, kas pašlaik ir omes īpašumā, tas nozīmē, ka viss labums(mantiskais), ko tante iegūs pēc tam, vairs nebūs daļa no dāvinājuma. Tā teikt, es Tev dāvinu torti, bet svecītes, kuras es pēc tam ielikšu viņā, Tu labāk atdod, jo tās nav Tavas.
Dāvinājumam, protams, var uzlikt "uzlikumu", kas nozīmē, ka ome var noteikt kādam mērķim dāvana jāizlieto.
To plašāk varat izlasīt civillikuma 11. nodaļā "Dāvinājums"
http://www.likumi.lv/doc.php?id=225418
Ceru, ka tas ieviesīs kādu skaidrību.
95
