Vai nav par vēlu?

Man ir 24. Studēt sanāks aiziet tikai 25 gados un reāli pabeigšu 30 gados.
Bet man jau ir ģimene un bērns.

es uz reiz pēc vidusskolas reizē gan studēju, gan strādāju. Tagad vienu gadu pēc grāda iegūšanas esmu atpūtusies, atkal gribas studēt. Studēšana ir dzīvesveids. Ir cilveki, kas studē, strādā un vēl pa studiju gadiem sadzemdē mazuļus un visi laimīgi. Ja veselība nenošķobas, tad var ļoooti daudz. Ja nu kas, tad vienmēr var paņemt studiju partraukumu - akademisko gadu un pēc atpūtas brīža turpināt studēt. Un 22 gadi nav tas vecums, kad diskutēt par jaut. vai nav par vēlu, dzīve tikko tik sakusies.

Ella

Manuprāt, ir nedaudz stulbi mācīties 6 gadus, lai pēc tam rakstītu grāmatas. Un ne vienmēr rezidentūrā pietiek vietu - mēs pagajušgad rakstījam iesniegumu valdībai, ka trūkst kādas 50 vietas. Pagajušgad deva, bet vai dos nākamos gados?
Un pagajušgad arī par ģimenes ārstiem ne visi tika, jo bija konkurss. Palika neaizpildītas psihiatra un NMP ārsta vietas.


Autorei:
Pie mums mācījas cilvēki, kuriem bija jau 40 gadi. Un nekas, izmācījas. Un piestrādāt varēsi, alga, protams, nebūs diez ko liela. Uzskatu, ka tas ir labs ieguldījums nākotnē.

Es tiešām nesaprotu, par ko domā meitenes, kas saka - visu var apvienot ar darbu?! ūs vispār tos apjomos nojaušat, kuri ir jāiemācās mediķiem?(Nu ok, es gan zinu tikai kā ir RSU, varbūt citās mācību iestādēs ir citādi) Strādāt var, ja vēlies trīs gadus studēt 1.majā kursā. ;) Nu no trešā kursa var šakt domāt par darbu, bet ne ātrāk. Par rezidentūru, Ella, kur izrāvi, ka visiem vietas pietiek? Muļķības, ir tādi, kuri paši maksā, lai varētu rezidentūrā būt! Nē nu, ja tev ir vienlaga, kur specializēties, tad varbūt arī pietiek. Brālim vajadzēja atsauksmes un ko vēl ne, lai tiktu infektologos, jo vietu nav visiem, pat nerunājot par to, lai pietiktu visiem to, ko viņi grib specializēt.

par ārstu mācīsies?:)
Protams, ka nav par vēlu. Jāmācās, ja ir līdzekļi un iespējas. Pirmie gadi būs grūtāki. pēc tam ies vieglāk un noteikti, ka varēsi ar kādu papildarbiņu savienot.
Vienīgi par to sēdēšanu uz vīra rēķinu, nezinu. Pati jau pusgadu sēžu un jūtos dīvaini :)
Veiksmi.

Varu padalīties par to kā ar finansēm bija manam brālim, studējot medicīnu. Tēva viņam nav, mamma naudu nedeva, principā viņš pārtika no kādiem 30ls mēnesī, ēdis, protams, nebija, tikai tad kad atnāca mājās. Diezgan nožēlojami trīs gadi, bet nu tagad viss ir laimīgi beidzies :)

Marta! Kad es ieguvu savu pirmo augstako izglitibu - shaubijos, vainiet maacities to, kas ir mana sirdslieta vai nee - neaizgaaju, tagad loti nozeloju! Ej! Megini!

Es pelnu naudu šeit - http://www.moneystrategy.info/zavrani/, iesaku arī Tev, tas nav grūti un ir diezgan ienesīgi ;)