Ko Jūs darītu ja uzzinātu, ka...

Mazliet nokļūdījos par maz pozitīvu ierakstīju.Šādi biju domājis:D

priecātos, bērns ir Dieva dāvana..un Dievs šo dāvanu dod tikai tad , kad cilveks tam ir gatavs Viņaprāt

Tās, kuras runā par Dieva dāvanām - bet jūs taču saprotiet, ka cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību, seksuālo dzīvi un izsargāšanos vai neizsargāšanos? Vienmēr domāju, nu kāds gan sakars, kad saka - man būs tik bērnu, cik Dievs lēmis! Kāds Dievs? Sanāk, ka paši nelemjam par savu dzīvi? Tas ir mans lēmums iezert kontracepciju vai nē.

Vienmēr uzjautrina negatīvie troļli,kuri te cenšās apgāzt pozitīvu diskusiju,kuri kategoriski nepanes citu laimi:D

un kāpēc tad citiem ar visu kontracepciju piesakās berniņš? tāpēc, ka citiem vienkārši tas tajā brīdī ir lemts..
un cilveks tiek galā, tas jau ir pat šajā forumā pierādijies, ka lai cik grūti nebutu- tiek galā! jo Dievs neuzliek lielāku nastu- kā cilveks spēj panest.

_paris tevis teiktajam daļēji priekrītu....

Dievam kā tādam īpaši neticu, bet vairāk to uztveru kā likteni... un neesmu gan pārliecināta protams, bet man šķiet, ka ir tā, ka ja tam bērnam ir lemts būt tad viņš būs, nu teiksim prezervatīvs plīsīs, tabletes nenostrādās, vai kaut kas tāds... un tāpat ir tie, kas gadiem nodarbojas ar seksu bez izsargāšanās un netiek pie mazā, lai kā gribētu... es laikam ticu liktenim... :)

_paris, +++

Man mūždien liekas tāāāāds bulšits visas šīs runas par Dieva dāvanām, svētību, abortu noliedzējām un svētajām mātēm Terēzām. Kāpēc jūs uzspiežat savu viedokli? Es, piemēram, esmu pagāns :D
Kā vienam bērniņš šobrīd būtu liela laime un sen lolots sapnis, tā otra sajuktu prātā, ja uzzinātu, ka būtu stāvoklī, jo nav ne plānu, ne atbilstošas situācijas bērnam.
Manos dzīves plānos tas šobrīd neietilpst, kad būšu gatava, taisīšu augšā :D

_paris - ja Dievs būs lēmis, tad vari kaut AK dzert saujām vai vispār ar seksu nenodarboties, viņš atradīs veidu, kā apbērnot :D

Es ticu,negatīvo troļu asociācijai!:D Kuras vienīgais mēŗkis-atņemt jums prātu iesaistot jūs viņu negatīvās izraisītās diskusijās:D:D

Kāpēc tās, kuras ir mātes, nespēj saprast to, ka ne visas vēlas bērnus?! Nebrīnos, ja daļa no viņām, kad palika stāvoklī, pašas krita histērijā un vannas pieraudāja, bet tagad tik gudri spriedelē par "Dieva dāvanām".
Ja es uzzinātu, ka esmu stāvoklī, sajuktu prātā, ne no laimes, protams!Pirmā reakcija gan jau būtu trīcošas rokas, nelaba dūša un asaras..Draugs gan jau arī riktīgi atrautos, lai gan saprotu, ka viņš nav viens pie vainas!

A kas notiek,ja negatīvām trollēm atbild vienīgi ar pozitīvu?:D:D:D
Negatīvās trolles sajūkt prātā?:DWīiii :D:D

pēc viņu domām, gribēt bērnus ir amorāli

KĀ gribēt bērnus var būt amorāli?? :D

Man jau liekas, ka bērniņš vienmēr piesakās ar kādu domu - teiksim, lai izmainītu cilvēku, viņa uztveri un domāšanu, jo tam cilvēkam tieši tas šajā dzīves posmā ir nepieciešams - mainīties. Uzskatu, ka, ja bērns ir pieteicies ar visām ripām, plāksteriem, prezervatīviem un visu pārējo mega aizsardzību, tad tam tā jābūt. Ja man tā gadītos, tad es to noteikti uzskatītu par tādu kā zīmi, ka šis bērniņš ir tas, kas man šobrīd vajadzīgs, lai izmainītu savu dzīvi. Cik nav dzirdēti stāsti par to, ka sieviete, uzzinot, ka ir stāvoklī, nu nemaz nav laimīga par to, bet tomēr nolemj bērnu paturēt, bet pēc tam pati par sevi brīnās - kā gan vispār varēju iedomāties par abortu. Bet ko tad es.... Tas jau tik man viedoklis, jo biju laimīga, kad uzzināju šos jaunumus, lai gan dzīvoju mazā līdz galam neizremontētā pusotras istabas dzīvoklī mājas 5.stāvā un nevaru iedomāties, kā, atvainojos, dirsdama, stiepšu tos ratus lejā, augšā :D bet tas jau sīkums, zinu, ka tikšu galā. Visi sliktumi, dzemdības un pārējās grūtības ir sīkums uz tā fona, kas man būs pēc tam - maz\s, foršs bumbulītis, kuru centīšos izaudzināt par labu cilvēku :)

Ja es šobrīd uzzinātu, ka gaidu bērniņu, situācija būtu sarežģīta no dažādiem aspektiem un man noteikti sirds lēktu pa muti laukā, rokas drebētu un melns gar acīm rādītos, bet (neticu, ka to saku un tā domāju, jo visu laiku dzīvoju ar citu pārliecību) es pēc deviņiem mēnešiem būtu mamma. :)

Būtu šokā. Nepriecātos. Ja nu vienīgi kaut kur dziļi sirdī.
Paturētu vai nepaturētu... Atkarīgs no tā, vai spētu savas intereses atlikt malā un vai būtu atbalsts no ģimenes puses, jo attiecības šobrīd ir vairāk nekā sarežģītas.

Es arī neuzskatu bērnu par Dieva dāvanu,bet tas ir tāpēc,ka ar vārdu Dievs es saprotu pilnīgi ko citu nekā lielākā daļa. Tie,kuriem bērniņš piesakās pat kontracepcijas lietošanas laikā,vienkārši ir dikti auglīgi :D

Atšķirība jau tikai tā, ka meitenes, kuras negrib bērnus, nelien mātes&bērnu diskusijās "ievemt" un uzbraukt visām mātēm, jo, pēc viņu domām, gribēt bērnus ir amorāli.
Turpretī, mātes gan ielien visās abortu un "bērnu negribētāju" diskusijās, lai izteiktu savu viedokli par to, cik tas ir nepareizi- negribēt bērnus.

Par šo man tiešām jāpiekrīt.

Mans novēlējums mums visām Lai mammām bērni aug stipri un veseli,un tām,kuras bērnus negrib,lai nesanāk iekrist! :D

Salomē tur laikam bij domāts negribēt :D es arī tikko pamanīju :D (t)

priecātos, vēljovairāk tādēļ, ka arī mans draugs to vēlas :) nezinu, bet es vnk gribu izjust to procesu, kad manī aug bērniņš :)

Nesen uzzināju... Jūtos brinišķīgi un tajā pašā laikā apjukusi!

cilvēks plāno, dievs dara. un ar "dievs" var vienkārši uztvert kaut ko augstāku.