Nu, es nezinu...
1. gadījums: Ja puisis ir aizņemts, proti, ja es zinu, ka ir meitene, un ja man pret viņu nav izveidojušās jūtas, tad aizņemts=aizliegts(lai gan šeit sev neko neaizliedzu - vienkārši manās acīs viņš zaudē statusu "vīrietis" un kļūst par bez-dzimuma radījumu - skarbi izklausās, bet ko darīt, ja tā ir?)
2. gadījums: Ja es nezinu, ka puisis ir aizņemts, sadraudzējos ar viņu un pat varbūt galvā apsveru, ka varbūt varētu ar viņu izveidot attiecības, bet nopietnu simpātiju nav, un tad uzzinu, ka viņš ir aizņemts(laimīgi/nelaimīgi - vienalga) - atkal nostrādā aizņemts=aizliegts (šoreiz vairāk parādās tāda vainas apziņa par to, ka vispār esmu kaut ko tādu apsvērusi, jo rīcības nav bijis, sāku justies neērti viņa priekšā un līdz ar to attiecību progress nav iespējams)
3. gadījums: Nezinu vai puisis ir aizņemts vai nē, bet iemīlos(saprotu, ka viņš ir mans sapņu puisis (un līdzīga tipa domas, kā jau kad esi iemīlējusies un vēl ar tām rozā brillēm)) un nevis vienkārši, bet tā nopietni apzinos, ka citu man nevajag utt. , tad gan --> ir meitene viņam vai nav : tas mani vairs neietekmē, jo sirdij nepavēlēsi. Jā, es neeju un brutāli nerauju viņu prom no tās meitenes :D , bet nav arī tā, ka es pārtrauktu uzturēties šī puiša sabiedrībā, jo cerība, ka kādu dienu viņi pašķirsies, ja nebūs viens otram lemti, ir, tāpēc uz to arī ceru... (bet te nav to meksikāņu ziepeņu intrigu :D ) Un tādos brīžos, kad sirds pēc kaut kā alkst, valda tikai viens princips "aizņemts nav precējies".
Njā, sēdēt un visu mūžu gaidīt es neesmu gatava un pagaidām nav vēl gadījies iekrist tik pamatīgi, ka neizrāptos ārā no tās bedres :D , jo cik jau ilgi tu sēdēsi un gaidīsi? Pavērosi - ir laimīgs vai nav; mīl vai nemīl... ja mīl un ir laimīgs, tad, ko tur vairs? Paraudi, paciet sāpi un aizmirsti, jo lai arī aizņemts nav precējies, tomēr, ja viņa sirds jau ir atdota kādai citai, tad tur vairs cerību nav...