Vai pastāv iespēja (atskatoties uz jūsu pieredzi), ka iemīlēšos puisī, būs "taureņi vēderā" utt., ja pagaidām es viņam ļoti, ļoti patīku, bet viņš man tikai mazliet simpatizē? Nav tā, ka nepatīk, bet nav arī tā, kā bija ar pēdējo, kad tiešām sajutu tos taureņus.
Man visu laiku šķita, ka jābūt uzreiz abpusēji bez maz vai rozā brillēm, lielai interesei, patikšanai, bet varbūt būs, ja vairāk ar viņu pavadīšu laiku, iepazīšu...? Ko sakāt? :)
Man ir tiiiiiiiieši tāda pati situācija kā tev.
Pagaidām it kā tikai satiekamies dažreiz, bet kaut kā nav nu TĀ patikšana.
Man pašai ir žēl sevis, jo beidzot man kāds tiešām tā riktīgi pievērš uzmanību, nu riktīgi saķēries, bet man pret viņu nav tādu jūtu. Stulbums kaut kāds. Iespējams tāpēc, ka vēl pirmajā vietā un pāri visam stāv mana pirmā mīlestība, kaut gan kopš viņa esmu satikusi tādus, kuri man ļoti iepatīkas un ar kuriem gribu kaut ko vairāk.
Bet protams tas, kuram es tik nenormāli patīku, nevar man iepatikties kā tie isi parējie.
Es sākumā raudzījos tā ļoti skeptiski, tad sapratu, ka ir pa īstam, ļāvos tam visam un taureņu pilns vēders bija lieliskākā sajūta manā mūžā. :) Protams, man tas nebija ne pēc nedēļas, ne pēc divām, pagāja kāds laiciņš. ;)
Man reiz tā bija. Izturēju pāris mēnešus, jo ar laiku man viņš kļuva pat nepatīkams. Neskatoties uz to, ka bija labs cilvēks, mani uz rokām nēsāja un izturējās lieliski. Visu laiku centos sevi noskaņot uz to, lai man viņš patiktu, bet neizdevās. Jo labāk viņš pret mani izturējās, jo nepatīkamāks man kļuva. Uz beigām jau bija tik traki, ka izvairījos no viņa pieskārieniem, no sarunām ar viņu, un attiecības pārtraucu pa telefonu.
Es jūs ļoti saprotu! Man bija tādas attiecības nedaudz vairāk kā 5 mēnešus. Puisis ļoti jauks un tāpēc man likās, ka nu nevajag katru reizi tos taureņus, ka visas mīlestības nav vienādas, ka varbūt vajag vairāk laika un ko tik es vēl neizdomāju, bet tā arī neiemīlējos un sapratu, ka šādas attiecības nav vērts turpināt. Man šķiet ja pēc mēneša aizvien neesi drusku virs zemes, tad nez vai kādreiz būsi.
Vispār ļoti interesanti lasīt katras pieredzi.
Man ir pats, pats sākumiņš. Puisim ir liela interese un es par viņu arī domāju, taču nevaru teikt, ka esmu iemīlējusies. Un, pie tam, ļoti traucē tā cerība, ka iespējams sanāks vēl kaut kas ar puisi, ar kuru man gan taureņi bija, gan lielā iemīlēšanās. Tur mums sarežģīta situācija, bet tomēr...
Tas atkarīgs no situācijas, neviens tev nevar pateikt šo iemīlēsi,bet ar to nav jēgas pat mēģināt...
No savas pieredzes varu padalīties,ka ir bijis abejādi ,kad puisis cenšoties iegūt manas simpātijas mani ir tā nokaitinājis,ka es pat ar viņu kā draugu īsti negribu kontaktēties, un otrs,kad puisis kurš nebūt nebija ne manā gaumē, ne ideāls, ne tāds vai šitāds,bet centās un panāca,ka domas par viņu, lika "taureņiem" vēderā parādīties
CariDee nepiekrītu, sirdij nepavēlēsi kādu iemīlēt tādēļ vien, ka viņš būtu pareizā vai labā izvēle. Uz papīra viss ir vienkārši, bet dzīvē tā nav jo mīlestība tomēr ir vairāk sirds kā prāta lieta.
Es līdzīgā situācijā tā arī nespēju to cilvēku iemīlēt, beigās pat viņa pieskārieni kļuva nepatīkami un klātbūtne kaitinoša. Bet nu - jāskatās no situācijas.
nu man bija nedaudz savādāk tagad. mēs ar puisi bijām tikai draugi, bet pēkšņi abiem atvērās acis un ieraudzījām viens otru citā gaismā.
ir bijuši daudzi puiši, kuri simpatizē, bet tu nejūti tos tauriņus vēderā. un arī vēlāk tas nemainās. esmu gaidījusi, kad es sevī sajutīšu ko vairāk , bet tā nenotika. nesteidzies un reizē nemet arī plinti krūmos. ieturi nelielu distanci. ja saproti, ka tomēr nekas nebūs, tad attālinies pavisam un izšķirties vai arī vnk uzreiz pasaki, kāda situācija un viss.
Mums bij tā ka bijām vnk labi virtuālie draugi, tikāmies tāpat pāris reizes, nemaz nedomāju ka tur var kas nopietns sanākt. Mēģināju nelaist sev klāt, beigās mani peradināja tiešā nozīmē. NEzinu kā viņam tas izdevas, ka pat vairs uz citiem lurēt negribas :D
Es arī neko nespiedu, vnk nezināju ko īsti gribu n tad nonacām līdz nu jau tā 'šķiet nopietnām attiecībām.
Man bija tieši tā. Sākumā man bija tikai simpātijas pret vīrieti,kad viņš jau manī iemīlējās. Pēc laika parādījās lielā love arī manās acīs un ir vēljoprojām. Jāmēģina.
Jums meitenes vienkārši jācenšas novērtēt to, kas dots. Es nedomāju, ka ''jāķer'' ciet katrs, kurām patīkat, bet bomēr - starp tiem noteikti ir kāds jums īpašs.
Man patīk iemīlēšanos salīdzināt ar ziedu - tas taču neizaug uzreiz, vai ne? Bet, kad izaug, ir skaists! Jānovertē vienkāršais!
Lai veicas! :)
Tā kā man laikam pati svarīgākā lieta attiecībās ir sekss(protams, vajadzīgs arī viss pārējais), enerģija starp mums, tad to ne ar kādu novērtēšanu nevar dabūt. Un es to jūtu momentā. Ja mani vīrietis uzrunā seksuāli, tad tas ir ļooooooooti daudz un visticamak viņš arī ir priekš manis absoulūti lielisks. Jo man der tikai tādas attiecības, kur es viņu visu laiku gribu - lai ko mēs darītu, lai kur būtu, es ilgojos pēc viņa pieskārieniem.
49
