Man nāk prātā viena reize, kad kāds man pastāstīja par izdarītu noziegumu, un mani rāva gabalos tas, ka nevar ne nodot draugu, ne mierīgi turpināt savu dzīvi, ne arī kādam ko stāstīt. Man bija taisni tāda pati reakcija, vienā forumā nedaudz izlādējos.
Manu situāciju atrisināja tas, ka tas esot bijis joks. Lai gan pat šodien tam līdz galam neticu, tas otrs cilvēks man piedāvāja kādu nebūt "atrisinājumu". Jo bez tā man joprojām rokas trīcētu.