Mazpilsēta

Nez. Es arī esmu no mzpilsētas un mani vecie klasesbiedri man šķiet ļoi sakarīgi, forši un iet dzīvē uz priekšu. Arī viņus satiekot vnm ir par ko runāt un ir interesanti. Bet vsp, tādi citi paziņas no mana ciema ir hmm. Te tā dzīve 6 kvadrātkilometru aplokā tā arī kuļās, viens ar otru, viens par otru. Dažrez šķiet, ka viņi par savu sētu tālāk nav bijuši un joprojām domā, ka zeme ir plakana. Ko esmu ievērojusi tomēr - mazpilsētas cilvēki, kuru tur tā arī visu mūžu paliek, ir diezgan stereotipiski un šaurdomājoši.

Demoiselle, un kaapeec mees kakjus nesaucam par sunjiem? Viirieshus par cuukaam? Sievietes par kuceem? Es pieeju no shaada skatu punkta - ja vietai ir dots pilseetas statuss, tad taa IR pilseeta neatkariigi no kaada cita cilveeka subjektiivaa viedoklja. Kaapeec pilseetu jaasauc par laukiem, ja taa pilniigi oficiaali ir pilseeta? No mana viedoklja skatoties cilveeks, kursh pilseetu nosauc par laukiem ir neizgliitots, jo nezina, ka taa Latvijas teritorijaa ir uzskataama par pilseetu un nezina faktorus, kas raksturo pilseetu.

+ Pievakare par pēdējo komentāru.

Nu nav visas mazo apmēru pilsētiņas lauki, tikai tāpēc, ka tās vietas ir mazas. Tas, ka pilsētā var nebūt klubs vai teātris, nebūt nenozīmē, ka tas uzreiz ir kaut kāds mazais lauku miestiņš.

Mācos pierīgā ,bet dzīvoju mazpilsētā (tā to pēc maniem uzskatiem var saukt), tur es pavadu savas brīvdienas, pilnībā apmierina. ilgtermiņā, kad šeit biju, man tiešām bija garlaicīgi un nomācoši, gribējās ātrāk tikt prom, bet tagad, kad jau laiciņš ir pavadīts tā, ka lielākoties es esmu prom, man tomēr ir prieks brīvdienās šeit atbraukt. Rīga man patīk, nemaz nešaubos, ka tur arī varētu palikt nākotnē, jo darba iespēju vairāk un tā, bet mana mazpilsēta manī vienmēr radīs tās mājīguma sajūtas, man vienmēr šeit būs prieks atbraukt, jo pretēji Rīgai, te nav tas ritms, tas ātrums, tā lielā dzīvība, te no tā visa var atpūsties.

Visu mūžu esmu dzīvojusi piepilsētās, nav ne lauki ne pilsēta, tas ir arī mans ideālais variants. Rīga blakus, bet gaiss svaigs :) Un nodzerās gan Rīgā, gan laukos, tas jau atkarīgs no cilvēka un ģimenes, no kuras nācis.

Cukurbante dzivo Rigas gulamrajona, kas ir ieguvis apdzivotas vietas statusu un ar to lepojas Nevareju notureties iekomentet.

Jā, lepojos un mīlu savu pilsētu. Kas tur slikts? Patīk vieta kur dzīvoju- svaigs gaiss, pļavas, Daugava, ezeri, meži, cilvēki utt.. Kāda starpība, guļamrajons ārpus Rīgas vai Pļavnieki? Nemūžam nevarētu izturēt dzīvot starp betona mūriem, elpojot automašīnu izplūdes gāzes un uz zaļu zāli skatīties caur tv. Ja kādu tas dara laimīgu, lūdzu! Man par to liels vienalga, tikai nevajag domāt tik šauri, ka tikai rīdzinieki ir izglītoti, veiksmīgi un saprātīgi!

Jau vakar šo diskusiju lasīju un gribējās iekomentēt.. Ļoti piekrītu zili_rudzi rakstītajam. Vēl un vēlreiz pārliecinos, ka ar daudzām man te vienkārši nebūtu pa ceļam, jo esmu lauķe. :)

Izrādās, ka cilveka līmeni nosaka tas, kur tu dzīvo. Jauki, tad jau rīdzinieces noteikti var likt galvu ķīlā, ka visi rīdzinieki ir intelektuāli bagāti un mērķtiecīgi (mana tieksme pārspīlēt, protams).
Ja šo tēmu globāli ņemam, tad, mīļās, uz pasaules lielpilsētu fona mēs visas esam no laukiem.

Ar manu draudzeni reiz bija gluži tāpat - pārcēlās uz Rīgu un pēc laika es vaiga sviedros centos viņu izklaidēt, kad viņa atbrauca, bet nekur nekas nebija labi, jo, redz, "šeit nav, ko darīt". Nakts viducī mēs viena uz otru krustojumā kliedzām, jo man sāpēja tas, ka jutos kā pāķis, kas nevar princesi izklaidēt. Ar laiku viņa piezemējās un tagad nav problēmu ar ciemošanos, jo ne jau vieta nosaka to, vai tev būs, ko darīt, bet vispirms jau tava attieksme. Ko gan labu var ieraudzīt, ja jau attiecies uz vidi kā uz laukiem..?

Šo 24 gadu laikā esmu kļuvusi par savas pilsētas patrioti, jo es zinu, ko es runāju - es redzu cilvēkus un redzu kultūrvidi, redzu pašvaldības pūliņus uzlabot pilsētu (kas arī izdodas). Un man ir prieks, ka nāku no latviskas (tieši tā!), skaistas, sakoptas (baiga ekstra) un kulturālas pilsētas.

es mācījos mazpilsētas (ok, laikam mazāk kā mazpilsētas :D) skolā - nebija anormālais kontakts ar klasesbiedriem ne tad, ne arī tagad. no tā laika man ir viena un labākā draudzene un es nealkstu pēc komunikācijas ar pārējiem, jo, ja jau tad nebija īsti kopīgu interešu, tad kur nu vēl tagad. un es nevienā vietā neteicu, ka kāds ir slikts cilvēks vai es baigi labā - ja nav pa ceļam, tad nav un nav nepieciešamības sevi apgrūtināt.

man daudz labāk patīk dzīvot Rīgā, jo vismaz pašreiz man laukos būtu boooring.

un tas par to, ka vieta, kur tu dzīvo nosaka tavu "krutumu", ir vispār WTF :D pilsētā ir tieši tik pat (nē, drīzāk vairāk - jo iedzīvotāju skaits lielāks) "lauķu" nekā laukos.

Cilvēks no laukiem uzreiz nav lauķis.
Lauki nav vārds ar nievājošu vai negatīvu pieskaņu. ( Komentārārā par vīriešiem cūkām, utt. pilnībā nav izpratnes par šo! )

Lauki ir kā mājas, tā īsti pat uzzīmēt nevar, bet ja var, katrs uzzīmēs ko citu.

Ar savu komentāru esmu izprovocējusi nepamatotu aizvainojumu, kas noteikti nebija mērķis.

Kā jau rakstīju, ģeogrāfiju macījos, zinu, ka ir pilsētu, mazpilsētu, apriņķu, utt. statusi apdzīvotām teritorijām, ka ne tikai Rīgā ir dzīvība, izglītība, sabiedriskas aktivitātes, utt.

Ja jūs pacenstots kaut nedaudz to saprast, ka šeit domāju šo abstrakto lauki nevis ellē mežā, lauķi, nekurienē, pagājušajā gadsimtā, stagnācijā vai vēl ko citu, nebūtu problēmu saprast, ka tas ir tikai mans viedoklis, ar kuru neskrienu mazpilsētās nevienam virsū, cilvēkiem no mazpilsētām vārdu 'lauki' nepieminu, jo lielākajai daļai ir šī ačgārnā doma, ka ņirgājos par viņu dzīvesvietu.

Man pat mazliet žēl, ka esmu aizgājusi dzīvē tik tālu no savas dzimtās puses, reti aizbraucu uz turieni, protams, ja kādu pazīstamo satieku, parunājamies un man pat interesē kas viņiem tur notiek. Nav tā, ka skatos uz viņiem it kā no augšas vai ar iedomību. Viena laba draudzene palika tur, tagad esam atsvešinājušās, bet ne tāpēc, ka vinai bērns piedzima un viņa it kā neturpināja savu attīstību. Domāju, ka mums būtu par ko parunāt arī tagad, neticu, ka mainījusies, jo gudra, feina meitene bija. Tikai diemžēl vienīgais, ko tur izdaru, kad aizbraucu, ir paciemojos pie mammas un domas tālāk neaizsniedzas. Salidojumu gan gaidu, šovasar būs :)

+1 WaRRior, ļoti patika Tavs pēdējais komentārs.

Excite - es nāku no vienas vietas, kuru Tu nosauc par nekurieni ;) es šaubos, ka ne reizi neesot šajās visās nekurienes vietās, kā tu tās dēvē, tu varētu pateikt - ir vai nav pilsēta.
Te ir veikali, te ir iedzīvotāju skaists, te ir izglītības iestādes - pat valsts ģimnāzija.
Te varbūt nav transportu mezgli, bet pustukši autobusi te nebraukā - tas ir varbūt retu reizi no ļoti dziļiem laukiem. rajonā ir daudz mazu ciematiņu, kuri patiešām ir lauki un cilvēki braukā - uz darbu, uz skolu, uz bērnudārzu, uz veikaliem, jebkur, jo tuvākie lielveikali ir šeit, skolas un viss pārējais arī ir šeit ;)
Tam, ka šeit nav dižo izaugsmes iespēju un darba vietu pāri pārēm - varu piekrist, bet ļoti daudz kritēriju atbilst, lai šo vietu sauktu par mazpilsētu vismaz, jo platības ziņā nav liela.

Shoreiz gan atljaushos nepiekrist.. :P Jau gadus 10mit man ir bijis tas prieks braukaat pa visdazhaadaakajiem Latvijas nostuuriem. Retaak esmu bijis vieniigi Latgalee, ar iznjeemumiem D-pili un Aglonu. Regulaari apmekleeju taadu lietu kaa gadatirgus. Un gadatirgus Latvijas pilseetaas- VISAAS, iznjemot Riigu, ir notikums No1. Tas ir pasaakums, kuru apmeklee VISI pilseetu un arii "pilseetu" iedziivotaaji. Un shajaa pasaakumaa var iepaziit visu pilseetas dziivi. Cik cilveeki bagaati, cik skaudiigi, kaa gjeerbjaas, vai daudz krievi, latvieshi, vai tur cilveeki sevi kopj, ar kaadiem auto brauc.. Visu..

Ir, protams, paaris iznjeemumi- piemeeram, Jelgavaa un Valmieraa uz gadatirgiem neiet jaunaa paaudze. Nezinu, kaapeec, bet tas ir saistiits ar to, ka shajaas pilseetaas ir Universitaates un taa kaa gadatirgi parasti ir briivdienaas, tad taas ir dienas, kad jaunaa paaudze izveelas dariit ko citu..

Interesanti- kura "mazpilseeta" ir Taveejaa? Es patieshaam neesmu nekaads mazpilseetu niideejs- man patieshaam patiik taada vieta kaa Sabile, Kabile piemeeram- savas iipashaas auras deelj, tomeer 96% no visaam "mazpilseetaam" ir BEZ pievienotaas veertiibas. Un valsts politika ir taada kaada ir. Tur nav iespeeju attiistiities. Vienkaarshi nav. Bet resursus taada vieta pateeree.. Uz citu cilveeku reekjina.

dzivoju mazpilseta,bet ne visiem ,nav naudas lai brauktu uz Rīgu un mācītos ,,,,,nav mammu un tetu kas mani stutetu.....

Es esmu no LAUKIEM! Laukiem, kas tiešām ir lauki - viens veikals, ap 100 iedzīvotājiem , ne skola, ne bērnudārzs, tuvākā mazpilsēta kādi 15km, līdz Rīgai 200km. Nu un? Mācos augstskolā, strādāju, mani draugi un vietējie pārsvarā tāpat. Nezinu no kurienes vairums te nāk, ka jūsu mazpilsētās tik daudz "atpalikušo". Mācos Rīgā un varu teikt,ka man tur riebjas. Nekad negribētu tur dzīvot. Nu ko teiksiet - esmu pilnīga lauķe! :)

Nu, nevajag jau uzreiz domāt kategorijās melns/balts, slikts/labs. Vienīgā atšķirība ir tā, ka provinces cilvēku domāšanas veids ir salīdzinoši šaurs un provinciāls. Nav tā plašuma, pasaules tvēriena. Ir daudz aizspriedumu, dogmu. Tas arī viss. Ne jau tie cilvēki kāda ziņā sliktiāki, tikai atšķirīgi.
Vienīgais, ko nevaru saprast, ir tās nemitīgās intrigas, kuras uzbur ne no kā. Bet tas laikam aiz garlaicības.

Queen,

Lauki nav vārds ar nievājošu vai negatīvu pieskaņu. ( Komentārārā par vīriešiem cūkām, utt. pilnībā nav izpratnes par šo! )

Tu mani nesaprati - manā komentārā nebija runa par attieksmi, bet par nosaukumiem. Vīrieši - cūkas bija tikai kā viens no piemēriem, tikpat labi var nosaukt jebkuras citas lietas, piemēram, āboli un zemenes. Tieši tāpat kā viss iepriekšminētais šīs divas lietas - pilsēta un lauki - ir divas dažādas (!) lietas un es nesaprotu cilvēkus, kas to jauc. Pilsēta un lauki nav kaut kāds jūsu subjektīvs vērtējums, bet gan vietu nosaukumi.

Bet arī pievēršoties attieksmei - ar laukiem bieži saistās mazattīstīti cilvēki, šaurs dzīves skatījums, aprunāšanas (viss minēts šajā diskusijā). Tāpēc, manuprāt, vārdam "lauki" ir nedaudz negatīva noskaņa.
Lai gan visas šīs lietas izpaužas arī pilsētā, tikai laukos to biežāk novēro maza cilvēku skaita dēļ.

Excite, lai gan īsti nepieņemu tavas domas par nekurienēm, tomēr man patīk, kā tu izsakies. Patīkami lasīt tavus komentārus. :) Raksti forumā biežāk! :D

Ir, protams, paaris iznjeemumi- piemeeram, Jelgavaa un Valmieraa uz gadatirgiem neiet jaunaa paaudze. Nezinu, kaapeec, bet tas ir saistiits ar to, ka shajaas pilseetaas ir Universitaates un taa kaa gadatirgi parasti ir briivdienaas, tad taas ir dienas, kad jaunaa paaudze izveelas dariit ko citu..

Es domāju, tas ir saistīts ar to, ka jaunatnei tur gluži vienkārši nav ko darīt. Piemēram, par mani - ja runājam par pārtiku un kaut kādām saimniecībā vajadzīgām lietām, tad to iepērk mani vecāki (bet kuri arī neizplāno nedēļu iepriekš, ka būs gadatirgus un uz turieni noteikti jāaiziet - apmeklē tad, ja ir laiks, piemēroti apstākļi utt., viņiem tas noteikti nav nr.1 notikums). Ja runājam par kaut kādiem ražojumiem, tad man tādi nepatīk un neinteresē. Bet piekrītu, ka tauta sarodas daudz. Garāmejot arī reizēm es tur gados.

Tā kā Excite pieminēja un nopēla manu dzimto ciemu, tad nu man gribas iebilst.
Pirmkārt, Koknesei nav pilsētas tiesību.
Kā, nu neko Aizkrauklē neražo- un ko dara HES? :D tas pats Geldwin, vai kā nu to pareizi raksta! Ir daudz mazo ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, bioloģisko lauksaimniecību un citu zvēru.
Arī šobrīd nedzīvoju lielā pilsētā, un par to esmu ļoti priecīga. Man ir vairāk laika. Sev, tuvajiem. Svaigs gaiss, ne tik intensīva satiksme, nekādu tramvaja sliežu zem logiem, nekādu smakojošu un apčurājušos bomžu vai klaiņojošu mistkastes kaķu.

Mans Rīgas posms ir pagājis. Noteikti negribu savus bērnus uzaudzināt lielpilsētā. Gribu, lai viņi var skraidīt basām kājām un no dobes ēst pašaudzētas zemenes.
Man ir laba izglītība, tikai beidzamais posms bija Rīga. Viss pārējais- jā, provinces skolas. Pamatskolu pabeidzu dziļos Latgales laukos, bet vecākiem, vairāk gan mammai, bija svarīgi, lai bērniem būtu laba izglītība.

Tad, lūk, par Koknesi. Jā, mums nav kino vai teātra. Bet te ir iespējas izaudzināt vispusīgi attīstītus bērnus. Mani paziņas, ģimenes locekļi strādā - nevajag domāt, ka ārpus Rīgas dzīves nav. Arī aktīvas atpūtas iespēju ir daudz, nav jāvelkas uz piesmēķētiem klubiem, pārbāztiem iepirkšanās centriem, utt.
Es negrasos teikt, ka Rīga ir lielais ļaunums. Tās bija iespējas un dzīves skola. Mans uzsvars ir uz to, ka mēs paši veidojam vidi sev apkārt.
Man zināmie cilvēki (daļa) ar izglītību ir atgriezušies laukos. Un CILVĒKI ir tā pievienotā vērtība ;)

Cilvēki laukos ir vienkāršāki, bet pilsētnieki liekas snobiskāki. Un ne jau vieta, kur Tu dzīvo noteiks, kāds būs cilvēks, daudz kas ir atkarīgs no audzināšanas un paša EGO.
Man patīk dzīvot Rīgā, bet ir forši, ja ir dāča laukos, kur vari aizbraukt atpūsties no ikdienas burzmas un vnk parušināties :D
Runājot par draugiem .. mēs visi augam un mainamies, tāpat kā mūsu intereses un domubiedri, tādēļ man liekas normāli, ja kāds kurš agrāk likās tik tuvs, tagad liekas tik svešs.

Man patīk Rīga, bet es mīlu savu mazpilsētu.
Man patīk Rīgas cilvēki, jo jebkurā var atrast ko interesantu, bet es mīlu Latgales un savas mazpilsētas cilvēku sirsnību un vienkāršību.

Ļoti patika Madonnas ar ložmetēju komentārs. Arī es darīšu visu iespējamo, lai mani bērni varētu uzaugtu lauku/mazpilsētas privātmājā ar piemājas dārzu (varbūt tāpēc, ka pati esmu augusi dziļos laukos un mazpilsētā, saprotu, cik tas ir forši, visizteiktāk to apjautu, kad uzsāku studijas Rīgā, kāda tā ir vērtība un arī dzīves pieredze, lauku cilvēki ir citādāki, plašākām sirdīm! (un te es nedomāju lauku alkoholiķus, bet sakarīgus cilvēkus)). Manā mazpilsētiņā ir iespējas radoši izpausties, sportot, mācīties... Ko man var piedāvāt lielpilsēta? Es mierīgi varu iztikt bez lielveikaliem, kino un klubiem ikdienā. Varu vispār bez tā iztikt. :) Protams, augstākās izglītības iegūšana manā ģimenē ir ļoti svarīga un visdrīzāk saistāma ar Rīgu, bet sirds un sapņi vienmēr piederēs laukiem.

Mani laika biedri no mazpilsētas gan nodzeras (tikai daži indivīdi), gan būvē savu dzīvi Rīgā, ārzemēs, daži arī atgriežas mazpilsētā un iespēju robežās cīnās tur. Un pēdējie man ļoti patīk kā cilvēki. :)

Tāpat kā laukos ir cilvēki, kuri "neizsitas", arī Rīgā tādi ir. Bet mana dzīves pieredze rāda, ka "lauķi" ir daudz foršāki! :D