Pievakare, ok! Varbūt es ne tā izteicos. Es runāju tieši par savu klasi. Neviens, es atvainojos, neviens no tiem, kas ir palicis turpat uz vietas, nav neko tālāk par vidusskolas līmeni arī ticis. Jā, ir augstskolas arī Jelgavā, piemēram, ok. Bet Daugavpilī? Nu, nezinu. Tas pats vien ir. Un atkal - es nerunāju par visiem, bet par tiem, ko zinu es.
Bet savai pilsētai es nekad, nekad arī neesmu jutusies piederīga. Man nepatīk un es par to nekaunos. Esmu latviete un man nepatīk, ja veikalā ar mani sāk runāt krieviski, ja cilvēki, kas ir krievi un ar kuriem es runāju latviski, par to apvainojas un sāk mani par to aprunāt, ka es esot neaudzināta un nepieklājīga, jo nerunāju ar viņiem krieviski. Man nepatīk, ja, aizejot uz kādu pasākumu, pēc tam vari klausīties par sevi dažādus stāstiņus par to, ka jau esi apprecējusies, par to, ka nedzer, tātad stāvoklī, un vēl sazin ko.