Mazpilsēta

Atgriežoties laukos, kur izaugu, ar katru reizi vairāk saprotu, cik ļoti man patīk pilsētas dzīve. Visas tās veceņu klačas veikalā aiz muguras, tas, kā pārdevēja skatās, ej un dzirdi, kā par tevi runā, ko nu katrs vecais pencis padzirdējis, reizēm liekas, ka nav pretīgākas vietas uz pasaules, jo tur ir pilnīga atpalicība, to tik vien dzirdi - nu jums jau pilsētā tas un šitas, kas tad mums nabagiem ko dos, varētu padomāt, ka ierodoties pilsētā kāds zelta kalnu pie kājām nober.

Par draugiem, daži tikai palikuši no tā laika, nemēdzu braukt uz salidojumiem, jo sev mīļos cilvēkus, draudzenes satieku tā pat. Reizēm tiešām kauns, kad miestā satieku kādu cilvēku, ar kuru kopā tika tusēts, meitenes, kuras saucu par draudzenēm, nu tiešām - cilvēki degradējušies un nodzeršanos 24/7 sauc par dzīves baudīšanu, jo viņi tak ir vēl jauni, kad tad vēl, ja ne tagad. Nu nez, es savu esmu notusējusi, jā, kādreiz labā kompānijā kādu glāzi, bet ne katru vakaru lētos šņabjus un divlitrīgos, ja tādēļ esmu iedomīga un vēl nez kāda - lai jau.

Un man sava mazpilsēta patīk ;) Bet dzīvot es tur vairs nevēlos, kaut vai darba dēļ, jo nu nav tur iespēja atrast labi apmaksātu darbu manā profesijā un ne jau 4 gadus mācījos, lai strādātu kādu citu darbu. Un netaisos nekāda baigā pilsētniece, vienkārši man patīk dzīvot Rīgā un aizbraukt atpūsties uz savu pilsētu.

Kotibe - aizbrauc uz manu dzimto miestu, 100% sapratīsi, par ko es runāju.

She* bija mīļi, sēdēt un skatīties pa logu, kad no skolēnu busa izkāps klases biedri. Mēs zinājām ļoti daudz viens par otru.
Bet tas bija pirms gadiem 15 vismaz. Sen nevienu neesmu satikusi, pirms vairākiem gadiem biju ciemoties. Sakarīgākā daļa ir Rīgā vai ārzemēs. Nezinu, mana bērnības draudzenīte jau izskatās kā 40, bērni, lopi....bet, ja cilvēks neko citu nav pieredzējis?

Mēs esam dažādi...un alkohols, tas ir vides, draugu un finansiālo iespēju jautājums.

Zili rudzi, bet vai tad tā nav?! Es nezinu, bet vienīgie cilvēki, kas no manas klases ir palikuši manā mazpilsētā, ir tie, kam nekas cits kā alkohols, tusiņi, bērni, neinteresē! Man ar tādiem nav pa ceļam, man vajag, lai ir kopīgas intereses, lai IR par ko parunāt. Lai es varu parunāt par to pašu politiku, kino, kaut vai psiholoģiju.. nevis - tusiņi, kurš ar kuru, kas jauns noticis Dom 2 un tā tālāk... Nezinu, bet tā ir. Cilvēki, kas turpina savu attīstību, visi studē Rīgā.

Cilvēki, kas turpina savu attīstību, visi studē Rīgā.

:d :d Es atvainojos, bet Latvijaa pastaav veel daudzas augstskolas, iznjemot taas, kas atrodas Riigaa. Vai arii tur cilveeki neattiista sevi?

man ir draugi gan pilsētā, gan laukos.. un ar visiem ir viss kārtībā. domāju, ka šeit jāatceras, ka tie, kas palikuši laukos, nekad nebūs tādi, kā tie, ar kuriem esmu sapazinusies Rīgā. ar abām frontēm man ir forši un interesanti.

Ok, loģiski, ka ir ļoti atkarīgs, par kādām mazpilsētām (vai ciemiem) mēs runājam. Manējā ir trsī skolas, vairāku bērnnudārzi, augstskolas filiāle utt, vārdu sakot - cilvēku daudz, darba vietas ir, viss ok.
Man vienkārši uzsita cemmi šitas "VISI ir nodzērušies un apbērnojušies".
Vai tiešām? Un vai tas, ka kādam ir prioritāte veidot ģimeni, nevis karjeru, viņu padara sliktāku?

Es nezinu, neuztveru to kā snobismu vai iedomību, vai uzskatīšanu par lūzeriem, ja ir bērns. Bet, paskatoties, piemēram, salidojumos-es īsti nevaru atrast kopīgas tēmas sarunām, jo meitenes runā par bērniem vai apklačo klāt neesošos, puiši lielās ar pēdējo ballīšu razborkām. Un tas mani garlaiko, jo, ja es pasaku kko par filmām, izklaidēm, teātriem, tad visiem acis grīdā, jo nav, ko papildināt sarunu un es nokaunos, jo sajūtos no baigās lielpilsētas.
Un dzīvot es tiešām te negribētu, jo dzīves ritms ir stingri par lēnu. Man pietiek ar vecākiem, pirti un dīķi :D

sallija, nē, tā nav ;) katrs redz to, ko grib redzēt. viss ir atkarīgs no tavas attieksmes. :)

Nda, un man likās, ka runa ir personu salīdzinājumu pirms x-gadiem un tagad, nevis Rīgas salīdzināšana ar Pušmucovu :D :D

Kotibe, ne jau par ģimenes veidošanu iet runa, bet, ja tiešām cilvēkiem (ne jau visiem, bet runāju par to, ko redzu) galvenais dzīvē ir visu nopelnīto naudu nodzert, tad neuzskatu, ka tas ir normāli. Protams, arī lielpilsētās mēdz notikt tāpat.

Man laikam paveicies, jo es nāku no mazpilsētas, kura ir salīdzinoši attīstīta, sakārtota, kulturāla un arī tās iedzīvotāji, tostarp mani draugi un bijušie klasesbiedri, ir pārsvarā tādi, kas kaut ko sasnieguši dzīvē un par kuriem varu teikt, ka esmu lepna, ka viņus pazīstu. Daudzi ir tādi, kas ieguvuši augstāko izglītību un atgriezušies atpakaļ un viņiem tur ir ko darīt.
Un principā piekrītu tam, ko saka zili_rudzi. Tas, manuprāt, kaut ko liecina par cilvēku, un ne to labāko, ja viņš aizmirsis no kurienes nācis...

"jo meitenes runā par bērniem vai apklačo klāt neesošos, puiši lielās ar pēdējo ballīšu razborkām. "
vai tiešām tas ir nedalāmi?
vai tiešām nepazīstat normālas jaunās ģimenes, kurās aug bērni, un kur nav blakus sarunu temati par razborkām?

Vai nu man ir ļoti paveicies, vai arī Jūs negribas redzēt tālāk par savu degungalu.
Protams, ir tusiņi un razborkas. Bet ne tikai. Un lai pasaka kāda, ka Rīgā nav...

Man laikam paveicies, ka zinu daudz jaunu pāru, kas dzīvo mazpilsētā, veido ģimeni un nerunā vienā vakarā par pamperiem un to, kā Jānis piekāva Andreju.
Un, ziniet, mums te arī ir teātris, kultūra, luksafori un internets :D

turklāt, nezināju, ka rīga ir vienīgā pilsēta, kurā ir augstskolas ;) varbūt vienkārši vajag censties saskatīt kaut ko vairāk par tiem taviem, kā tu agrāk esi dēvējusi "draugiem", painteresēties, kas notiek mazpilsētā - gan jau ir kādi kultūras pasākumi. protams, ka mazpilsēta ies pa grunti, ja visi no tās bēgs kā žīds pa miķeļiem. man ir liels prieks par jauniešiem, kuri darbojas savas pilsētas labā... ;)

Pilnīgi piekrītu zili_rudzi

miss_mia, piekrītu, tas ir bēdīgi, ja cilvēki nodzeras. Pēc dažu meiteņu izteikumiem gan šķiet, ka tusēt Rīgā ir kruti, bet tusēt laukos - nožēlojami :D
Cilvēki ir dažādi. Intereses un vērtības arī. Likt vienādības zīmi starp laukiem un lūzerību ir diezgan aprobežoti, lai neteiktu vairāk. Un augstprātīgi.

Protams, prioritaates mainaas atkariibaa no dziivesvietas, darba un visvairaak ienaakumu liimenja. Tas ir saprotami un tas ir jaapienjem. Kas mani shokee ir dazhu pilseetniechu patiesi nievaajoshaa vaardu izveele attieciibaa uz gjimenes veidoshanu. Visas "tur" "apbeernojushaas" un tamliidziigi!
Nozheelojami. Ar taadu attieksmi Juus neesat ne tikai pensiju nopelniijushas, bet tas ir iemesls, kaapeec es neredzu Latviju peec gadiem desmit. :(

Es dzīvoju mazpilsētas lauku teritorijā. Konkrētajā pilsētā, kurā pabeidzu vidusskolu pēdējo 4 gadu laikā esmu bijusi tikai caurbraucot vai veikalos.
Vidusskolas klasē visi mācās augstskolās(daži jau pabeiguši), tiešām visi, vienai meitenei ir bērns, bijām 19 meitenes un 4 džeki. Neviens nav ne saderinājies, ne aprecējies.(4,5 gadi pēc vidusskolas pagājuši) visi mācās vai strādā vai apvieno abus. konkrēti par savu klasi neko sliktu nevaru pateikt, bet nu mums jau arī bija tāda "labo bērnu" klase :D (neblatojos, fakts :D) Satieku reti, bet ja satieku, tad parunājam un tā, garlaicīgi nav, bet es pati neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem vajag to kontaktu ar citiem. Ikdienā viņus nesatieku, līdz ar to mākslīgi kontaktu uzturēt neesmu ieinteresēta. uz savu pilsētu braucu satikt ģimeni, un atpūsties no Rīgas. Neuzskatu sevi ne par labāku, ne sliktāku, vienkārši dzīvē gribu redzēt vairāk par savu mazpilsētu.

Neesmu iedomīga, savā miestā labprāt aizeju uz skolu, aprunājos ar skolotājām, apkopējām, tur visi viens otru pazīst, bijušo kl. biedru vecākus satieku un tā, no pamatskolas visi ir devušies pa pasauli.

Protams, sakot, ka visi nodzērušies, tas ir skaļi teikts. Arī tie, kuri ieplānojuši lielo karjeru vai vnk. bija ne pārāk labās domās par kādu, stāstīs, ka viņa jau neko nedara, sīkos saražojusi, mājās sēž, kā tad tā, bez izglītības un vēl nez kā, ir cilvēki, kuri vnk. nesaprot, ka 20 gados var būt bērns, jā, ja viņas draudzenei tādā vecumā ir bērns, tas ir ok, bet tai tur bērns - ārprāts.

Apķērīgam sava vecuma puisim jautāju, kādēļ palicis laukos, atbilde bija vnk. - te ir draudzene, darbs gaterī, pilsētā jau dzīve dārga, ko tad viņš tur darīs. Lūk, to es nesaprotu, viņš atkal nesaprot vajadzību kkur dzīties un meklēt pasaulē laimi.

Cilvēki ir ļoti dažādi un nereti pat negrib saprast citādi domājošos, jo katrs ir par savu taisnību.