Maaciishanaas

Te atkal pieder teiciens, Kas der vienam, neder citam.
Man ir izteikta vizuālā redze un atmiņa, vēl izteiktāka, ja pati ar savu roku radu to, kas jāatcerās. Audiāli es uztveru ļoti vāji.
Tādēļ, kādreiz, kad man bija jāmācās, man nekas cits neatlika, kā konspektēt vai lasīt vairākkārtīgi, lai teksts iesēstos atmiņā vizuāli.

Bet jā - konspektēšana un pārrakstīšana ar roku bija visefektīvākais veids.

kkaa maacos un censhos koncentreeties bet peedeejaa laikaa nesanak jo parak daudz darbi sakrauti uz pleciem,tadelj taa maaciishanas tada-nekāda un gala atzīme ar nemaz tik spīdoša sagaidāma....

Man sesijas laikā pārsvarā ir eksāmeni, kuros jāvelk biļetes kuras pirms tam ir +/- zināmas! Tad nu mājās veltu katrai laiku, sameklēju nepieciešamo informāciju, uzrakstu visu glīti uz papīra lapas ar roku, pasvītroju svarīgāko un pārlasu vairākkārt .. tieši tā, kā rakstītu eksāmenā, visu, kas, manuprāt, svarīgs! Un tad dienas vairākas pirms eksāmena vēlreiz visu pārlasu, tad nolieku lapas un atprasu sev domās visu, ko atceros par katru! Laikietilpīgi, bet diezgan efektīvi - man arī ir izteikta redzes atmiņa! :)

Man ir ļoti īss koncentrēšanās laiks, domas jau pēc 15 min kaut kur ir aizlidojušas nepareizā virzienā, tāpēc es uz ļoti nopietniem kd mēdzu rakstīt konspektus, bet būtībā, ko pa saviem koncentrēšanās brīžiem paspēju iegaumēt, tas arī iesēžas atmiņā, visu pārējo neiegaumēju.

Pārsvarā konspektēju materiālus un ja bija pieejamas eksāmenu biļetes/jautājumi, tad sagatvoju katru atsevišķi, pārrakstot no grāmatām/pierakstiem/interneta avotiem. Un pēc tam sagatavoto vienmēr pārlasīju skaļi jebšu balsī pie sevis. :) Ļoti palīdz špikeru gatavošana, kas principā tā pati konspektēšana vien ir, bet tas palīdz arī saprast saiknes starp dažādām tēmām/materiāliem. Ideālā gadījumā visu var noreducēt līdz pāris atslēgas vārdiem un tad arī ir lielāka drošība, jo zini, ka eksāmena laikā var iemest aci un piekļūt slēptajām atmiņas rezervēm! :D Man palīdzēja arī tēmu pārrunāšana/paskaidrošana ar kursa biedriem.
Pirms eksāmeniem mācījos diez gan daudz, bet pārsvarā gan pēdējās naktīs, jo bija ļoti apjomīgs apgūstamais materiāls un eksāmeni tuvu viens otram (laika ziņā).
Pēdējos kursos jau skils bija tā uzkačāts, ka vispār negāju uz lekcijām un pirms eksāmena vienkārši iebliezu galvā visu gada vielu un nokārtoju visu uz 9-10. Bet tas, protams, atkarīgs no mācību priekšmetiem un individuālām spējām. Galvenais nemācīties ar mūziku/TV vai internetu fonā - tas ļoooti pasliktina uztveres spējas.

Man arī vizuālā atmiņa. Iekrāsot svarīgāko, lekcijās un grāmatās salīmēt līmlapiņas ar visādiem uzrakstiem. Visur, kur iespējams - veidot shēmu, sistēmu, kā viss eksistē, strādā, korelē utt.. Visu sistematizējot vieglāk atcerēties.
Tāpat kā womankind - ar roku rakstītais vislabāk paliek atmiņā, tāpēc reizēm arī izkonspektēju, un arī shēmas visas zīmēju ar roku - datorā rakstīto tā neatceros.

Es no pierakstiem izkonspektēju svarīgāko, pāris reizes pārlasu un teksts iesēžās galvā, vārds vardā, perfekti.Par atmiņu nekad neesmu sūdzējusies.
Labi atceros arī filmās/raidījumos faktus, kurā gadā, datumā norisinājušies. Tas kaut kā vienkārši aizķeras un paliek galvā.

Nekad neiespringstu, pārlasu, mēdzu uzrakstīt špikeri (pat ja netiek pielietots, paliek atmiņā), parasti mācos vien vakarā pirms eksāmena, un teiksim tā - iznākums tik pat labs, cik citiem mācoties jau nedēļu iepriekš, kas man neliekas nepieciešams. Bet jāsaka, ka vienmēr domas klejo drīzāk apkārt, retāk pa tēmu :)

Es nezinu, kaa tas naakas, bet joprojaam nezinu, kaa es vislabaak atceros lietas, pilniigi nav nojausmas par to, vai labaak atceros rakstiito vai to, ko redzu, vai ko klausos. Man vispaar vislielaakaa likumsakariiba ir taada - ja es nemaacos un neiespringstu un dienu pirms vai tai pashaa dienaa nezubros, tad atziime sanaak labaaka nekaa tad, ja tieshaam maacos. Patieshaam - shogad studeejot vislabaakaas atziimes ir nopelniitas tieshi shaadi. Saakumaa domaaju, ka tas ir Meerfija likums, bet tagad saak likties, ka varbuut visa saals ir neiespringshana.

Gribēju piebilst,lai nerodas pārpratumi.
Tekstu neiecērtu galvā tehniski.Rakstot,bet galvenokārtot lasot, nosēžas izpratne par izkonspektēto.Nemācos,kā dzejoli bez jēgas un izpratnes.

Man bija eksāmeni, kuros bija zināmi visi jautājumi un vnk eksāmenā bija jāizvelk viens. Tad nu ņēmu pa jautājumam, sameklēju atbildes(no pierakstiem, grāmatām utt) un visu info, kas attiecās uz jautājumi, un sarakstīju uz lapām. Pēc tam arī tā mācījos - ņēmu pa vienai lapai, pa vienam jautājumam un lasīju. Ar laiku jau atbildes iegaumējās. Šis veids man likās ļoti ērts, jo uz lapām bija tikai info par katru jautājumu, nekas lieks nebija(kā piemēram, kladē, kur ir visāda informācija sarakstīta no lekcijām).Man bija grūtāk mācīties uz ieskaitēm, kur konkrēti jautājumi nebija zināmi. Tur - lasīju visas savas klades un pasvītroju, kas man likās svarīgākais.

Kad biju studējusi, tad mācījos pēc šādas shēmas:
1. nodalīju svarīgāko no pakārtotiem materiāliem;
2. svarīgāko lasīju vispirms, pakārtoto pēc tam;
3. lasot - es arī mācos, t.i. es nevis vienkārši izlasu, bet lasot arī iemācos to, ko būtu jāpatur galvā kā 2x2. Konspektēšanu gatavojoties eksāmeniem sev neuzskatīju vispār par lietderīgu, jo, manuprāt, tā ir lieka laika izšķiešana. Sākumā izlasi, tad pārraksti, tad atkal sāc lasīt un tikai tad mācīties...? Nelietderīgi tiek izšķiests laiks.
4. Lasot un mācoties no grāmatas mēdzu svarīgākajās lapās ielīmēt "līmlapiņu", lai varētu pēc laika atšķirt un atkārtot.

Parasti lasu un izrakstu svarīgāko (uz datora). Pēc tam pārlasu tikai svarīgāko.

Man gan jāsaka, ka manā profesijā nav jāiemācās tik liels informācijas daudzums kā citās, bet gan jāprot visu ko sarēķināt. Tā kā nav tā, ka es konspektēju veselas grāmatas.

Ak, jā - ja bija jāzin daudz gada skaitļi un datumi, tad tos sarakstīju uz līmlapiņām un salīmēju uz sienas, kuru sanāca daudz redzēt. Pārlasīju ik pa laikam un arī vizuāli iesēdās atmiņā tie datumi un skaitļi. :)

Bet jā - konspektēšana un pārrakstīšana ar roku bija visefektīvākais veids.

Man tas pats. Un vēl labi derēja izrakstītajā svarīgāko pasvītrot. Pēc tam eksāmenos atmiņā atlika tikai atšķirt attiecīgo lapu un kā no grāmatas nolasīt :)

Meitenes, kā Jūs varat dabūt to gatavu? KATRĀ priekšmetā ir VISMAZ 30 biļetes jautājumi (ir bijuši arī tādi, kur ir 130). Kur ņemt tik daudz laika, lai katru smalki apskatītu, izmeklētos atbildes netā, konspektos, grāmatā; pierakstītu un vēl pasvītrotu galveno? Paņēmiens jau labs un galvā noteikti paliktu vairāk, bet es to fiziski nevaru izdarīt... Bakalaurā mēs viss kurss dalījām jautājumus, katrs smalki izstrādāja 3-5. Vēlāk salikām kopā un lasījām. Gadījās cītīgi kompanjoni, bet bija arī tādi jautājumi, kur nācās padusmoties un meklēt atbildes vēlreiz pašai, bet nu tomēr sanāca mazāk.
Jāatzīst vēl arī, ka ar katru gadu satilpināt visu galvā ir arvien grūtāk. Laikam kļūstu veca :D

Kopētos vai grāmatas materiālus pārrakstu ar roku uz atsevišķām lapām. Tīri labi visu iegaumēju ar vienu reizi. Tā vienkārši lasīt un atcerēties man nepadodas tik labi kā pārrakstot.

patiesība ir tajā, ka špikeru rakstīšana savā ziņā ir mācīšanās, rakstīt špikeri ir gandrīz tas pats kā pārrakstīt pierakstus, tikai tas viss ir daudz mazākā veidā un tad tēma ļoti labi iesēžas atmiņā. man tas ir pierādījies praksē - neesmu špikeru karaliene, bet, ja tos rakstu, tad vairumā gadījumu tie vienkārši nav jāpielieto.
Ja man ir jāmācās pirms svarīgiem darbiem, tad es to , pirmkārt, daru klusumā. cenšos caurskatīt pierakstus un pārējos avotus, un ja ir lietas, kas, piemēram, jāzina tā tiešām 100 % no galvas, tad 1) kārtīgi arī iekaļu, kas notiek biežāk 2) špikeris :D

Vai juus tos shpikerus arii reaali pielietojat eksaamenos? Netikaat piekjertas?

Pienjemu, ka liela dalja manu kursabiedru shpikos eksaamenos, bet man laikam buus mieriigaak (neesmu no tiem, kam shpikeri rada miera sajuutu) un eertaak (jo tad jaakonspektee datoraa, mans rokraksts ir briesmiigs shpikeriem) to nedariit.