Meitenes, man Jums jautājums, kurš mani nomāc, iespējams nepamatoti, bet tāpat uztrauc. Tā jau ir-bieži mūs, sievietes, uztrauc absolūti sīkumi:D
Pirms pāris nedēļām noliku tiesības. Tas nu bija mans lielais sapnis un ilgi lolotais prieks. Mašīnu biju par simboliskām naudiņām jau atpirkusi no vecākiem:) Būtībā, sakarā ar manu darba specifiku, tā bija arī liela vajadzība.
Nolikt tiesības man gāja grūti, tiešām. Braukšanas bija ap 30, eksāmenu gan ar pirmo noliku, bet uzskatu to drīzāk par veiksmi, ņemot vērā, kādā satiksmē trāpījos. Instruktors teica, ka man tiešām mērķtiecība ir ļoti izteikta, jo negāja viegli.
Tagad, protams, braucu jau pirmo nedēļu ar mašīnu. Darbu un ikdienu tas ļoti atvieglo no laika viedokļa, protams, arī sabiedriskos transportus nu ĻOOTI nemīlu:D, saprotu arī, ka pieredze nāk ar laiku utml. Par to nav ne runas. Esmu uzmanīga uz ceļa, neesmu to skuķu vidū, kuras dabū tiesības un mūzika uz visskaļāko, ātrums, kādu vien var izspiest un ullalā, kamēr avārijā iekļūst:( (es tādas tiešām pazīstu:D)
Bet man joprojām ir bail. Kad braucu, lai arī zinu visus noteikumus, esmu sakoncentrējusies, mierīga, bet ir tāda sajūta, ka esmu potenciālais avārijas izraisītājs, ka bīstamā situācijā nespētu rīkoties pareizi utml... Ceru, ka vismaz kāda mani sapratīs.. Draugs saka, ka tas ir normāli- paies laiks, kamēr pieradīsi pie mašīnas, vairāk pieredzes būs...
Mani gan nomāc doma, ka varbūt esmu to cilvēku vidū, kuriem varbūt nevajag braukt:D Pārāk nervozi, satraukti... nedroši..
Kā Jums bija, kad nolikāt tiesības? Vai ātri jutāties pilnībā droši vai arī Jums bija iesākums, kad ir nedrošība?
2870
