Jūs kādreiz par to aizdomājieties?

Jā, aizdomājos.

Ne īpaši.

Protams,katrs vairāk vai mazāk domā par nākotni

Jā, aizdomājos, bet ne ļoti konkrēti. Kā būs, tā būs labi :)

kādreiz aizdomājos,cerams,ka tas,ko es vēlos būs piepildījies. :)

Jā, apdomāju gan šad tad, bet man nav viens konkrēts mērķis uz ko tiektos. Kā Ebe raksta: "Kā būs, tā būs labi". :)

Domāju būšu nelaimīgi precējusies ar kādu vīrieti pret kuru man būs zudušas jūtas.Bērnu nebūs,darbs cerams labs,daudz ceļošu ar māsām vai draudzenēm,bet ne ar vīru.
Viss būss labi,tikai dziļi sirdī nejutīšu piepildījumu, jo ar puisi ar kuru vēlētos būt kopā NAV iespējams.Attāluma dēļ....

Meiteniitezelteniite , klau, bet tu pamēģini būt laimīgi precējusies! Ja nu izdodas? ;)

MeiteneZelteniite - ja nu uzrodas cits,ko arī ļoti iemīlēsi? :)

Labāk ir koncentrēties tagadnei, nevis slīgt apcerībā par nākotni, bet, jā gadās to pārdomāt. Īpaši ap Jauno gadu, dzimšanas dienām un tamlīdzīgiem datumiem.

Dažreiz iedomājos, bet nav tā, ka baigi bieži domāju un fantazēju par to. Ir dažas idejas, ko gribētos, bet nu...tad jau laiks rādīs kā viss izvērsīsies.

Domāju, ka noteikti nebūšu karjeriste - tas nav manā raksturā. Gribētu strādat darbu, uz kuru ietu ar prieku. Par bērniem nezinu, pagaidam nevēlos, bet pēc 10 gadiem - kas zina.

Nē, es pat nezinu, ko īsti vēlos darīt nākamgad. Kur nu vēl pēc 10 gadiem?!?

Elbe un Viltīgā Lapsa.Esmu šobrīd kopā ar puisi no citas valsts un būtu laimīga,ja varētu veidot ģimeni ar viņu.Bet esmu reāliste un saprotu,ka nekad tas nenotiks.Jo katrs mācāmies un strādāsim savā valstī.
Eh,ja viņam nebūs ģimene būs man mīļākais ar kuru braukt kopā atpūsties :D :D :D

saaapiiiiga teema negribu par to pat domat... buusu baigi novecojusi un nogurusi

es biju iedomājusies nākotni, bet pēc tā ko es uzzināju, nākotne sabruka.. nolēmu vairs neko neplānot un neiedomāties, dzīvot tikai šodienai un kā būs, tā būs.. :)

Jā, protams, aizdomājos... bet ne tik bieži kā iepriekš..vairāk ļaujos pašplūsmai, mazliet piekoriģējot to tā, lai sasniegtu sev nozīmīgos mērķus

Mēdzu iztēloties dažādus scenārijus, kur dzīvošu, ko darīšu, cik bērnu būs, kāda izskatīšos, bet, kā būs, to zināšu pēc tiem 10 gadiem ;)

Protams, ka es par to domāju. Ne jau ļoti konkrēti - pēc gada šo, pēc 5 gadiem to, bet pēc 10 gadiem vēl ko citu, bet gan tā vispārīgi mērķi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir zināmi. Man tas liekas tikai normāli, jo dzīvot "kā būs, tā būs"...Tad jau nebrīnos, kāpēc tik daudzas meitenes diskusijā par to, kāds ir bijis gads teica, ka "nekas īpašs". Lai būtu attīstība, mērķi ir nepieciešami :)

Sīkumos par saviem plāniem neizplūdīšu, bet mājsaimniece noteikti nebūšu, lai gan 1 bērnam vajadzētu tad būt.

Esmu aizdomājusies, bet īpaši uz nākotni neiespringstu.
Labāk ir neko necerēt, jo tad nebūs iemeslu vilties.