Liktenis

domāju,ka jā.
vismaz es pati ticu liktenim,kā tādam.

Ticu tam, jo visu dzīvi veido sagadīšanās, kuras tik un tā bija lemtas.

Zinu divus cilvēkus, kuri ir kopā un tad šķiras un tā diezgan daudz reizes, bet viņus vienu pie otra pievelk kā ar tādu magnētu.

Es ticu tikai tam, ka cilvēks pats daļēji veido savu likteni.

Ticu, ka liktenis saved kopā cilvēkus, pat, ja viņi nav kopā līdz mūža galam, bet tikai kādu laika posmu, tātad viņiem vajadzēja satikt vienam otru.

Neticu. Shito

Zinu divus cilvēkus, kuri ir kopā un tad šķiras un tā diezgan daudz reizes, bet viņus vienu pie otra pievelk kā ar tādu magnētu.

manaas aciis sauc par mazohismu :D

:D :D nea, nopietni.

Musdienas visaa pasaulee, pat attistitakajas valstis ir tik daudz nelaimigu un vientulu cilveku, kur tad tas liktenis apmaldijies, savedot tos izredzetos kopa?

Es sākšu ticēt tikai tad, kad kāds parādīs kaut vienu gadījumu, kad

Ja diviem cilvēkiem ir lemts būt kopā, nav svarīgi cik šķiršanās, asaras un bēdas tie pārdzīvos, liktenis tos vienalga savedīs kopā

šie divi cilvēki, piemēram, būs divi labākie draugi, kuri strīdas, bet atgriežas viens pie otra. Jo parasti kad runā par šādu "nešķiramo" gadījumu, tad obligāti iztēlojas uzreiz vīrieti un sievieti, kuri ir attiecībās, un kuri nevar viens no otra aiziet. Un tad savās nelaimēs tik piesauc likteni. Tā jau ir klasika, nodrāzta klasika, no kuras man personīgi slikti paliek.

Nu, neticu. Ir sakritības un ir cilvēku lēmumu sekas. Viss.

Ticu liktenim tāpat, kā konncaticu tikai tam, ka cilvēks pats daļēji veido savu likteni.
grecia - es to izskaidroju tā, ka liktenis saveda, bet viņi nezin kāpēc to nesaprata, nerīkojās un tagad ir vieni. Vai arī liktenis viņus vēl nav savedis kopā.

Godīgi sakot, neticu. Kad kāds par kaut tamlīdzīgu sāk runāt, man tas ļoti izklausās pēc sevis mierināšanas - ai, mūsu attiecības šobrīd ir beigušās, bet gan jau liktenis mūs atkal savedīs kopā.

Ticu, ka liktenis piedāvā dažādus variantus, bet pats cilvēks izvēlas ko ar tiem variantiem iesākt. :) Nav tā, ka ar varu sabīda kopā un liek bučoties un ņemties. :D Maģiskais liktenis diez vai ir ar fizisku spēku aprīkots. :D Bet dažādas dzīves situācijas piespēlē gan. :)

nē, tā ir atkarība ne liktenis

Ja cilvēki šķiras,bet vienalga saiet kopā,tas tad ir saistīts ar karmu nevis likteni,iespējams kāds nepabeigts darbs iepriekšējā dzīvē vai kā tā ;)

Par cilvēkiem,kuri satiekas uz noteiktu dzīves posmu vai visu atlikušo dzīvi,es uzskatu par likteni.

Es ticu man tas ir am nū kā lai saka..tgd tas ar mani notiek! :)

Ticu. Ar savu tagadējo iepazinos kādā pasākumā jau ļoti sen. Patusējām kādas dienas 5 laikam un aizgājām katrs savu ceļu. Pēc vairāk nekā gada nejauši satikāmies kopīgas paziņas vārda dienas svinībās. Kopš tā laika arī esam kopā. Tajā vakarā sarunu gaitā atklājās, ka iepriekšējā naktī esam bijuši vienā klubā vienā laikā, tikai nesatikāmies. Tā nebija vienīgā reize, kas atklājās, kad bijām gandrīz blakus, bet neieraudzījām viens otru. Es uzskatu, ka tas bija liktenis.

Es ticu, ka pastav liktenis, kuru mes varam vadit pec saviem ieskatiem. :)

Drīzāk ticu liktenim, bet arī ticu, ka to var mainīt! Drīzāk ticu, ka ir tādi cilvēki, kas ienāk Tavā dzīvē, ne tāpat vien, un ir tādi gadījumi, kas ir jāpiedzīvo!

Pati esmu saskārusies ar ļoti dīvainu situāciju!

Iepazinos ar vienu puisi ļoti dīvainā veidā, izveidojās neparasta saikne mūsu starpā, kad pārtraucu kontaktēties ar viņu, nejauši satiku, un tā tas turpinās vēl joprojām.. pazūd kontakts, tad atkal netīšām satieku.. lai gan nekad tā īsti neesam bijuši kopā, pievilkšanās spēks vienmēr ir bijis, lai gan negribētu ar viņu veidot attiecības!

Kā tādam likenim varbūt nedaudz ticu, bet ne līdz galam. Ir daži notikumi kuri man ir kaut kādā nezināmā veidā izdzēsušies no atmiņas. Bet sāk likties ka tomēr ir liktenis. Viens man pazīstamais puisis nejauši ietusēja ar manu bijušo klasesbiedreni, kaut kā nejauši bija iepazinies, vai vēl kādu manu paziņu. Vēl joprojām nesaprotu kāpēc viņam tas bija vajadzīgs. Varbūt tā tomēr bija nejaušība.
Vēl vienā svešā kompānijā skūpstījos ar vienu puisi, tā bija tāda kā jaungada buča, izrādās ka to ir redzējis viens nu jau no man bijušiem puišiem, ar kuru nesen pārtraucu sakarus. Dīvainas sajūtas cerams, ka viņš mani un es viņu nesatikšu nejauši uz ielas.