LATVIJAS LEPNUMS

Es arī skatos šo raidījumu un nevienā brīdī neliekas nekas gaudulīgs un drūms tajā...

Ļoti patiess un labestību izstarojošs :)

Es neminēju ''stulbs'', bet gan tikai ''glups''.
Un, kas man ir jāiepazīst?
Nu nevajag iedomāties,ka ātrā palīdzība izdarīs visu un laikā.Pret savas pilsētas ārstiem man vispār ir īpaša atieksme,bet ne par to tagad sākšu runāt.

Manuprāt, ļoti aizkustinoši.

Un, kā meitene, kurai ir 19 gadi, strādā gaterī un uzņemas aizbildniecību pār brāļiem/māsām NAV lepnums? Nu tak padomājat, ko runājat. Viena te čīkst, ka draugs gludekli uzdāvina, cita pīkst, ka egle par mazu, vēl kāda raud, ka kleita jau 1x vilkta, tagad vajag jaunu. Vājprāts! Tak paņemat acis rokās un paskataties sev apkārt notiek!

Patin filmu atpakaļ.
Cilvēks, pirms tik skaļi apvaino.
Tam ir domāti viņi, bez viņiem neiztikt.

konnca +++++++++

Tam viņi ir domāti, bet līmenis ir briesmīgs.Par attieksmi pret pacientiem pat nerunājot.Kas tur Rīgā darās,nezinu, runāju par savu pilsētu.

konnca+++
parakstos zem katra vārda! Esmu nopuņķojusies aiz aizkustinājuma. :D

Pretīgi lasīt - gaudulīgs pasākums un kas vēl nē, kāds nemaz neesot pelnījis... Nokaunos šo tuvredzīgo žultslējēju vietā.
Līdz pēdējam skatos šo raidījumu ar smaidu un prieku par to, ka ir cilvēki, no kuriem staro labestība un nesavtība.
Es noteikti nevarētu būt Latvijas lepnums, bet gribas domāt, ka arī slikta neesmu. Esmu glābusi gan slīkstošus bērnus dažādās dzīves situācijās, gan palīdzējusi piecelties kritušajiem uz ielas, gan regulāri ziedoju naudu dzīvniekiem, bērniem un veciem cilvēkiem...
Šāds raidījums iedvesmo labiem darbiem un aizkustina līdz sirds dziļumiem. Visus gribas samīļot :)

Mani visvairāk tieši aizkustināja tā meitene- un ziniet es uzskatu, ka viņa ir Latvijas lepnums, uzņemdamās atbildību par saviem brāļiem un māsām.

Un arī tā sieviete, kas izglāba slīkstošo puisi bija pelnījusi šo titulu- nu sitiet mani nost, bet es zinu, ka es nespētu ielekt dziļā dīķī un glābt čali, kas ir lielāks pa mani, jo zinu, ka pati varu aiziet pa burbuli. Cik ir bijuši tādi gadījumi, ka glābēji paši noslīkt glābjot slīcēju, bet slīcējs beigās izķepurojas, bet nogremdē to otru cilvēku? arī ugunī es nespētu ieiet.

Manuprāt, ļoti aizkustinoši.

Un, kā meitene, kurai ir 19 gadi, strādā gaterī un uzņemas aizbildniecību pār brāļiem/māsām NAV lepnums? Nu tak padomājat, ko runājat. Viena te čīkst, ka draugs gludekli uzdāvina, cita pīkst, ka egle par mazu, vēl kāda raud, ka kleita jau 1x vilkta, tagad vajag jaunu. Vājprāts! Tak paņemat acis rokās un paskataties sev apkārt notiek!

Ehh, normāli pabimbāju, jo tie cilvēki ir TIK labi, nezinu, vai es spētu tāda būt.. Manuprāt, ļoti jauks un aizkustinošs pasākums, nebija drūms it nemaz. Kgan bieži ir ienākusi prātā līdzīga doma kā vīrietim, kas skolniekiem pirka apģērbu. Ja vien līdzekļi ļautu, noteikti palīdzētu.

Dellicious ++

Kaut būtu vairāk tādu cilvēku kā tie,kas nominēti (ne tikai apbalvoti!) Latvijas Lepnumam. Ik gadu nobirst pa kādai asarai,skatoties šo raidījumu - tāds prieks un lepnums,ka dzīvoju vienā valstī ar šādiem cilvēkiem. Ja vien būtu manos spēkos,tad katram Latvijas Lepnuma nominētajam cilvēkam pasniegtu balvu par savu nesavtīgo rīcību- ar domu,ka varbūt, ja ne pasaule,tad vismaz Latvija kļūtu labāka :)

Libra, tā biji tu, kuru pāris reizes rādīja? Ar baltu blūzīti un žābo?

Vispār šis ir tas pasākums, kuru skatos tiešām katru gadu. Visa ģimene skatāmies. Nenāk par ļaunu lieku reizi atcerēties, ka Latvijā ir daudz sirsnīgu, cēlu cilvēku, kuri dara labas lietas nemeklējot ieguvumu sev.

Mani tiešām pārsteidz te dažu labu komentāri. Kauns.

Ar prieku ik gadu skatos šo raidījumu. Es nezinu par citiem lepnuma stāstiem, bet personīgi pazīstot vienu no šī gada balvas ieguvējām varu teikt,ka dzīvē tas nav tik skaisti kā to parādīja šajā raidījumā. Bet man prieks par cilvēkiem,kas iet, dara, cīnās un nedomā tikai par sevi. Ir vēl daudz šādu cilvēku Latvijā un tas jau ir pats svarīgākais. Šis raidījums jau parāda mums kas patiesībā notiek apkārt, uzzinām par lietām ko pat nenojautām, redzam kā cīnās citi un rodas iedvesma arī pašiem kļūt labākiem.

Es noteikti nebūtu LV lepnuma cienīga. Es gan arī uzskatu, ka cilvēkiem ir jāķepurojas pašiem, nevis jāgaida visādu labvēļu palīdzība. Man šogad vispār diezgan uzsita dusmas, redzot lietu sarakstu, kādas maznodrošināto ģimeņu bērni lūdz uzdāvināt.
Bet mani priecē, ka ir cilvēki, kuri nesavtīgi palīdz. Es noteikti tāda neesmu, man pretī kko vajag. Piemēram, redzēt, ka cilvēks pats ir izdarījis visu, lai viņam būtu labāk, centību, apņēmību. Un, ja nesanāk, tad es būtu ar mieru palīdzēt, iedot to vienu salmiņu, lai cilvēks var atsperties. Tikai tādu cilvēku ir patiešām maz, kuriem pietrūkst tikai mazliet, lai būtu labi un kuri patiešām cenšas kko darīt. Man vispār labāk patīk palīdzēt kādam konkrētam cilvēkam, nevis tā vispārīgi. Es labprātāk kādai ģimenei atdodu maisus ar drēbēm un produktiem, nevis metu naudu ziedojumu kastītēs un zvanu uz ziedojumu tālruņiem.
Bet tie, kuri ir kādu izglābuši- tiešām cepuri nost! Es domāju, ka jebkurš palīdzētu, ja redzētu, ka cilvēks ir nelaimē. Nezinu, kādam bezsirdim ir jābūt, lai paietu garām.
Es, protams, nevaru apgalvot, ka mestos ledainā ūdenī kādu glābt (jo pat -20° nekāpju uz ledus, jo man vienkārši ir bail), bet noteikti izsauktu palīdzību. Bet tfu, tfu, tfu- neesmu nonākusi tādā situācijā un, cerams, ka nenonākšu, tādēļ grūti spriest, ko es darītu.

Neuzskatu, ka tādas ceremonijas ir bezjēdzīgas. Kaut vai bērniem tas kko māca- nepamest cilvēkus nelaimē (ja vecāki to nav iemācījuši). Pati gan neskatos, nav mans lauciņš.

Šis pasākums tiešām ir ļoti aizkustinošs. Un liek arī padomāt par to kādi mēs reizēm esam čīkstētāji par sīkumiem.

Back, jā.

Arī es pazīstu un zinu cilvēkus, ar kuru darbiem var lepoties visa valsts,un es arī lepojos, taču pats pasākums 'Latvijas lepnums' liek pārslēgt kanālu. Pārāk daudz asaru un nelaimju, man nevajag klausīties par daudzbērnu ģimenēm, izglābšanos no nāves, utt., tā ir un būs, nevienam dzīve nav viegla, ne grūtāka kā citiem.

Katru gadu skatos šo raidījumu un apraudos. Dziesmas gan, kopš es skatos internetā, patinu uz priekšu, jo tikai bojā to cēlumu, ko radījuši visi balvu saņēmēji.
Ļoti aizkustināta biju par meiteni, kas audzina savus brāļus un māsas un vīrieti, kas pērk skolēniem drēbes. Sabimbājos kārtīgi.
Sirdi aizkustināja arī pilnīgi visi pārējie stāsti. Ļoti patika zeķu adītāja un dambretes skolotājs - cilvēki viņu vecumā tik sirsnīgi un darbīgi. Cepuri nost!

Katru gadu skatos šo raidījumu. Aizkustinoši un pozitīvi. Vienīgais, man izvēlētā mūzika ļoti reti patīk, taču tā jau nav galvenais.
Varu tikai noliekt to cilvēku priekšā galvu. Visi stāsti aizkustināja, taču jo īpaši aklā vīrieša stāsts un meitenes, kura atteicās no savām nākotnes iecerēm un paņēma pie sevis brāļus un māsas.
Riktīgs pozitīvais smaids bija par 90gadīgo opīti - dambretes skolotāju un to omīti, kura zeķes adīja. Vairāk gribētos tādus darbīgus un pozitīvus opīšus un omītes :)
Prieks, ka katru gadu ir tādi cilvēki, kuriem šo balvu piešķirt.

Vakar lasīju šo tēmu, bet raidījumu neskatījos, jo arī es piederu pie tām, kurām nav vajadzīgi puņķdzenoši raidījumi, lai lepotos ar cilvēkiem Latvijā. Kad izslēdzu datoru un devos apskatīties, par ko tad tik daudzi jūsmo, redzēju cilvēku, kurš nu sevi varēs saukt par Latvijas lepnumu, lai gan nav nekas vairāk par labu aktieri. Var jau celt gaismā labo, bet kāpēc nevienu neinteresē, ko tas cilvēks dara tad, kad nedara to, par ko dabū balvu? Tiešām pretīgi palika no tā, cik ļoti visi ir izslāpuši pēc kaut kā gaiša, nominējot kuru katru nelieti šai balvai.