Deprešn

Oooo šit , Monro cieta no depresijas un nogalinājās :D

Vai nu izraudi savu sāpi, vai nu pārslēdzies!

Vai arī labāk sākumā izraudi, pēc tam pārslēdzies!

Neapnīk vēl?

Uf, man arī bija deprešans, tad es sapratu, ka to vajag vienkārši izgulēt un tā arī darīju. Turies! ;)

ej dirst ,lose :D

ej dirst ,lose

miquela

Ance, ko tu dariji pa to laiku ?

Kā ārstēt?

Pie psihiatra.

Gulšņāju un pazudu no visiem un visurienes. Atpūtos un sakrāju spēkus un tagad jau viss ir ok puslīdz ;)

Kas tev trūkst dzīvē, ka ir tādas sajūtas? Vecāku mīlestība, vīrieša mīlestība, mīlestība pret sevi vai to, ko dari?

Maini kaut ko,piemēram,izskatā,pavisam radikāli. Koncentrējies uz labo,kas tev ir dzīvē,kā arī centies saskatīt tikai labo apkārt. Tas ir vairāk kā mēs spējam aptvert! :) Velti laiku sev,dari ko vēlies pati,esi mazliet egoiste.

Libra es nedomāju,ka monro ir īstā depresija,bet vienkārši grūts posms dzīvē,ko mēs tautā apzīmējam ar vārdu depresija!

Warrior, vecāku mīlestību nejūtu vairs nu jau kādus gadus 6 .
Vīrieša mīlestība arī izsīka. Palika tikai manējā, kad diemžēl vienpusēji nestrādāja.
Un tad viss pārējais, sūdi darbā, sūdi veselībā.
Liekas ,ka viss brūk.


Nazi, es domāju nogriezt matus, karēē!

Labā ziņa, ja tev tiešām būtu depresija, kuru jaārstē ar zālēm, tu to nemaz neapzinātos līdz mirkli, kad jau tabletes rij. :D
Tev vienkārši iestājies dzīves panīkums. Vajag no tā izrauties. Kā jau Nazīc minēja, pamaini kaut ko radikāli savā izskatā, piemēram, nomaini matu krāsu.

Varbūt sāc ar to, ka "paņem pauzi" no cosmo?! Skatos, ka te pavadi ļoti daudz sava laika :)

Monro, tev galva jāārstē, un jāiet vēlreiz skolā apgūt leksika ( tas par "lose" )

Uj, karē, nez, ja tev ir iepriekš bijis, tad moš jā, bet pagājušoreiz, kad es deprešan iespaidā nogriezu karē, es biju vēl nelaimīgāka :D

Nu vispār jau ieildzis melnais posms dzīvē var tomēr palēnām saukties par depresiju, ja, protams, tas nav svārstīgi, ka vienu dienu ir labi, otru atkal slikti. Ja cilvēks neredz prieku dzīvē un nevar no tās bedres izrāpties, tad Libras komentārs par iešanu pie psihiatra (drīzāk jau pie psihoterapeita) nav ilgi jāgaida.

nomaini niku un avataru! varbūt no īstās Monro tev arī kaut kā pielipa :D

Vienai paziņai bija tāds dzīves panīkums, droši vien līdzīgi kā Tev. Bet viņa iet pie ārstiem, jo saprot, ka nespēs tikt no tā vaļā pašas spēkiem.

Tas, ko viņai ieteica, bija norobežoties no visa apkārtējā. Viņa reizi dienā tikai pārbaudīja epastu, viņa neskatījās ziņu raidījumus, nesēdēja soc.tīklos, kur nu vēl par cosmo. :D Pat man, visādi veselai, reizēm uznāk lielās dzīves pārdomas, kad sāku rakties kādās diskusijās. Tiešām, paņem atpūtu no šī visa :)

Ja Tev nav hobiju, atrodi jaunus vai arī atceries, kas Tev patika kādreiz, kas Tevi darīja laimīgu.