Labrītiņ, hoho.
Knapi izvēlos no gultas. Miegs bija caurs, protams. Klepus, klepus, klepus, klepus. Kakls sāp, paēst nevaru, nožāvāties nevaru, siekalas norīt nevaru. Labi, pietiks negatīvisma šai dienai.
Es vakarvakarā pārdomāju pēdējo dienu rīcību, un nu jā, pēkšņi parādījās tāda izjūta kā kauns.
Mēģinu kaut ko noorganizēt Jaunajam Gadam, žēl, ka visi draugi tādi - ja Tu kaut ko rīko, mēs būsim. Būtu nākuši palīgā.
Lija kā pa Ziemassvētki. Jā, pirmais, ko no rīta ieraudzīju, paskatoties ārā pa logu, bija zaļa zāle. Es tieši šajās dienās gribēju uz kalnu.
Kā lai tiek no tām nenormālajām kakla sāpēm vaļā? :(
Jauku dienu jums, dāmas! :)