Svētki vai dāvana?

Jā,esi gan!Man svarīgāk būtu,ka mīļotais ir blakus!

Nu, tas jau mūsdienu matreiālās domāšanas iespaidā.

Bet man jau nevajag dārgu dāvanu. Es jau ar viņam nedāvināju naudas ziņā dārgu dāvanu, bet tomēr domāju, meklēju pareizos veikalus, plānoju savu laiku, lai nemanīta aizbrauktu, iepakotu, glabātu utt. Nu tā apziņa, ka kāds arī manis dēļ tāpat cenšas... tas būtu fantastiski

Es arī bēdātos,tev nauda atradās un viņam nē. Lai ņem ātro aizdevumu,bet dāvanu draudzenei jāpasniedz,citādi visu dzīvi attaisnosies ar naudas trūkumu.

viens otram neko nedāvinām materiāli, nekādu problēmu un nekāda vaina :)

man arī tas ļoti nepatiktu

Nē, neesi materiāliste. Ja es būtu centusies, piedomajusi, sarūpējusi dāvanu, tad arī gaidītu ko pretī. Ja nesagaidītu, tad justos stulbi un pajautātu, vai pat manis pēc nav iespējams mainīt savus uzskatus un kaut konfektes nopirkt. Un stereotipiskā domāšana, ka galvenais ir būt kopā, man neko nenozīmē un mūsdienās ir pārāk banāla. Kāda jēga no būšanas blakus, ja tas ir pašsaprotami?

Nu, es jau arī nebūtu starā, bet šajos svētkos laikam pirmoreiz esmu aizdomājusies par to, ka dāvana tomēr nav tas, kas norāda uz attiecību kvalitāti vai mīlestības kvantitāti. :)

pieņem to, ka viņš ir tava dāvana, kuru nevar izteikt nekādā naudiskā lielumā :)

Taisnība,viņš ir dāvana-reti kurš vecis brauktu visu dienu pie savas draudzenes ;)

Man laikam iesāpētos tieši tas paziņojums, ka viss šis riebjas un neko nenozīmē. Īpaši, ja es būtu centusies, sarūpējusi kaut ko, jo tad sanāk, ka arī manas pūles viņam neko nenozīmē.
Cita lieta ir, ja uzreiz kkad novembrī jau paziņo par šādiem uzskatiem - tad nekas netiek gatavots un viss ir skaidrs...

Nedomāju gan, ka vīrietis ir kā dāvana. Viņi jau tā sevi uzskata par retiem eksemplāriem, kurus sievietēm ir jāsargā un jāucina.
Man ar šogad neko neuzdāvināja un nejūtos kā egoiste un materiāliste. Jo pati biju centusies, piedomājusi par šo cilvēku. Škrobe, ka otrs gan par to nedomā. Nav jābūt Ferrari vai ceļojumam uz nez kādu kūrortu, bet kkam tādam, ka jūti, otram esi svarīgs.

Es neuzskatu, ka esi materiāliste tādēļ. Man arī bija līdzīga situācija, kur man bija pirmajai vārdadiena un viņam aptuveni pēc mēneša. Es viņa dāvau biju rūpīgi atradusi un skaisti iesaiņojusi, jau pirms savas vārda dienas, bet galu galā viņš man neko nezdāvināju. Jutos tā skumji, ka viņš par to nemaz nav padomājis un kā vēlāk sapratu, tad viņš tā principā ir pieradis, ka par sievieti nerūpējas. Jo kā jau tu pati teici nav jau svarīgi cik tā dāvana maksā, bet ka cilvēks ir domājis un centies. Un var jau teikt, ka jums ir tikai svarīgi, ka vīrietis ir blakus, bet tādi mazi uzmanības apliecinājumi, kā kāds zieds, broastis gultā un rūpīgi atrasta dāvana, manuprāt, tomēr liecina par vīrieša rūpēm un uzmanību. Vai tad pašas neko tādu nedarat?

Dāvanu vienīgais mērķis un funkcija ir otru iepriecināt. Un ir normāli skumt, ja vistuvākais cilvēks negrib/ neuzskata par vajadzīgu iepriecināt īpašā dienā.

Saprotu,ka vīrietim ir princips - neko nedāvināt nevienam uz svētkiem un punkts. Bet tomēr, ja redz, ka mīļotais cilveks cenšas un arī kaut ko vēlas, tad, protams, var paspert solīti pretī un pārkāpt principiem pāri.

Nu kaut sīkumiņu būtu sagādājis. Neesi mantkārīga.

Varēja vismaz konču kasti sarūpēt. Es esmu pareizticīgā un šie Ziemassvētki nav mani svētki, bet tā kā vīra ģimenē notiek apdāvināšana tieši Ziemassvētkos, nevis kā es pieradu uz Jauno gadu, man, nudien tas grūtības nesagādā. Sarūpēju dāvanas viņiem uz Ziemassvētkiem, jo tā ir pieņemts un viss.

manuprát, esi gan mantkáríga! Zsvétki tomér nav tikai dávanu sanjemsanas diena, ká vairumam te liekas :D daavanai jaanaak no sirds, nevis japiespiezh cilveku tev ko pirkt, jo tev taa gribaas :D

Es nedomāju, ka tu esi mantkārīga. Man liekas, ka dāvanai nav jābūt reālam materiālajam labumam, bet dāvana simbolizē to, ka otrs ir par tevi padomājis vairāk nekā ikdienā, gribējis sagādāt pārsteigumu, palutināt. Īpaši, ja vīrietis zina, cik tev svarīga ir šī apdāvināšanās, ka ģimenē tāda tradīcija. Manā ģimenē ir līdzīgi un es būtu apvainojusies, ja mans vīrietis nebūtu par mani padomājis kaut vai ar kādu nieku (un, jā, ir bijuši gadi, kad švaki ar naudu un esmu no vīrieša saņēmusi ievārījuma burciņu, bet biju priecīga tāpat).
Es gan nedomāju, ka tāpēc tev tagad jātaisa skandālu vai tikai šī iemesla dēļ jāapsver šķiršanos! Vienkārši izstāsti draugam savu nostāju, kas zina - varbūt uz nākamajiem svētkiem kas mainās?

Mis Take, tieši tā, BET... Jēga ir tāda, ka cilvēki ir kopā, rūpējas viens par otru un padomā. Kāda jēga būt kopā (vienā telpā), bet emocionāli tālu viens no otra, jo dāvana vai apliecinājums rūpēm, ko cilvēks dāvanā ir ielicis, satuvina. Nevar teikt - Es tevi mīlu, un neko nedarīt, lai to parādītu. Ne jau vārdiem ir spēks, bet darbībām. Labāk izdarīt, nekā 10x klaigāt par to, ka redz, esi man dārgā. Galu galā dāvanas nav tikai Samsung Galaxy Note viedtālrunis vai planšetdators, bet arī skaisti vārdi/brokastis gultā īstajā brīdī