Laikam jau diezgan labi, ka esam norunājuši neapdāvināt viens otru - atkrīt domāšana ko dāvināt, ja nav nekādu ideju, un atkrīt vilšanās, ja nesaņem kāroto. Uzdāvināju draugam smieklīgu nieciņu, jo veikalā ieraugot uzreiz iedomājos, ka tas viņam jāuzdāvina (neatkarīgi no ziemassvētkiem).
Man šķiet diezgan stulbi dusmoties par to, kādu dāvanu uzdāvina, īpaši jau pamatojot to ar "man viņam tik forša dāvana, bet viņš man uzdāvināja šito..."