he he man jau arī gribās dalīties ar visiem laimē, smaids vēl no vakar vakara nav nogājis!
Tātad, visas dāvanas jau bija sadalītas un zem eglītes vēl bija palicies mazs dāvanu maisiņš. Mans mīļotais saka, ka tā ir man. Nu es arī noskaitīju pantiņu un tik taisīju vaļā, šis bija maisiņu salīmējis tā, ka netiku klāt, beigās atplēsu! Skatos, tur iekšā sarkana kārbiņa (nu tā kur liek gredzenus iekšā) man jau 100 domas izskrēja cauri galvai, vai tiešām tas brīdis ir pienācis. Es atveru kārbiņu visiem redzot (bija sanākuši mūsu tuvākie radi) un acīs jau saskrēja asaras, mīļotais pienāca klāt, notupās uz viena ceļa un lūdza manu roku! Un raudiens no laimes tik nāca un nāca, protams teicu Jā! Vecāki arī apraudājās un applaudēja! Ai viss tik skaisti un emocionāli :)