Bakalaura jēga

Man mans akadēmiskais bakalaurs dod tālākizglītības iespējas ārzemēs (Latvijā, protams, arī), prakses iespējas ārzemēs man interesējošā jomā, plašas zināšanas dažādās, viena ar otru saistītās sfērās, interesantu pētījumu iespējas, kvalitatīvas valodu, komunikācijas un analīzes prasmes, tāda darba iespējas, kas sniedz dzīves komfortu (gan darbā, gan ārpus tā, tērējot nopelnīto naudu). Šķiet, pietiekami daudz lietu, ko dod mans akadēmiskais bakalaurs, nesūdzos.

Vidusskolai jau arī tā īsti nav jēgas, nu kurš ikdienā izmanto logaritmus, nevar iztikt bez kodolfizikas zināšanām utt. Bullshit tas viss, vai ne?

Ja nav apņemšanās un prāta to visu iemācīties (vidusskolu, bakalauru utt.), tad darbā neviens tevi neņems. Diploms jau parāda, ka tev ir smadzene un spēja apgūt kaut ko vairāk par 2+2, tāpat darbā būs nemitīgi jāmācās un sevi jāuzlabo, un darba devējs ir ieinteresēts, lai darbiniekam ir vairāk par vienu rievu smadzenēs.

Augstskolā arī māca daudz noderīgus priekšmetus, kaut vai angļu valoda, Excel (ko manā skolā diezgan pamatīgi dzina iekšā) un citas praktiskas lietas.

Ja nav apņemšanās un prāta to visu iemācīties (vidusskolu, bakalauru utt.), tad darbā neviens tevi neņems.

:D:D:D:D:D:D:D:D

Kas Winterrai par smiekliņu?

Diploms jau parāda, ka tev ir smadzene un spēja apgūt kaut ko vairāk par 2+2

Par šo vēl lielāks smiekliņš. Sekla domāšana, tas arī viss. :D Laikam ar cilvēkiem, kuriem nav doktora grāds, runā kā ar bērniem. :D

Es vēl studēju, pēc diviem gadiem būs profesionālais bakalaurs, ne jau diploms ir tas, kura dēļ es mācos, bet vismaz man vairums studiju kursu ir tiešām noderīgi, nav ielikti tikai ķeksīša pēc, par praksi nemaz nerunājot! Mācos to, kas man patīk un tas ir pats galvenais! :)

Winterra,
fuuuu, vismaz labi, ka tev ir dziļa domāšana. Strādājot čilli picā, tas noteikti noderēs. :D

Man tas bija pašapziņas jautājums. Tā kā mācījos ļoti preztižā vidusskolā, un augstskolā turpināju iesākto profilu, tad man arī nebija sajūtas, ka man te kāds kaut ko jaunu iemācījis, bet visus gadus biju budžetā, ātri sāku strādāt savā specialitātē, un sapratu, ka pat tās it kā zināmās lietas, pieaugot saprašanā, nobriestot personībai, tiek uztvertas citādāk.

Ir bezjēdzīgi diplomi, kuri iegūti pabeidzot, kaut kādu - pa ātro, na "haļavu" uzštellēto, mācību programmu, pēc kuras nav nekādu zināšanu vai prasmju, kas palīdzēs nākotnē, bet ir arī noderīgi diplomi bez kuriem nekur tālu netiks.

Daudzās programmās ir problēma, ka tās eksistē uz plikas teorijas, pilnībā atrautas no realitātes. Pie vainas ir gan slinkums programmu uzlabot, lai tā atbilstu prasībām konkrētajā nozarē, gan arī pasniedzēji, kas 80% gadījumu nemaz nav speciālisti ar darba pieredzi, bet teorētiķi, kas visu mūžu pasniedz universitātē. Daudzās jomās neredzu nekādu jēgu no tādiem pasniedzējiem, jo gramatu jebkurš no mums var izlasīt, bet ielīst iekšā uzņemumā gan nevar.

To īpaši var redzet manās studijās - medicīnā, kā atšķiras pasniedzēji teorētiskajās disciplīnās, kuri pārsvarā neko citu nedara kā pasniedz vai strādā teorētiski un pasniedzēji - praktizējošie ārsti. Otrie spēj sniegt piemērus, sasaistīt teoriju ar praktisko pieredzi, un nāk gaismā interesantas lietas nevis tas, kas grāmatā.

Tāpēc pilnībā atbalstu Ķīļa piedāvātās augstākās izglītības reformas. Bet daži iesīkstējuši, savos krēslos aizsēdējušies indivīdi par visām vārēm pretojas, jo negrib zaudet viegli nākošo naudu no studentiem, kas bieži vien tieši grib mācīties kaut kādu "haļavu", jo doma, ka galvenais ir tikai papīrs nevis prasmes.

Tieši šodien redzeju Krievijas raidījumu, kur aptaujāja labākos ekonomikas programmu absolventus no labākajām Krievijas universitātēm un tur meitenes ar zelta diplomiem nav varējušas atbildēt: kas ir deflācija, kas ir dempings, kas ir birža, kāds skaitlis ir ar 5 nullēm. Vislabākais cietais riekst bija: Kas ir sarakstījis MARKSA "Kapitālu"? Meitene nezināja! Nu tur vnk nestrādā kaut kas ar loģiku, ja jau jautājumā iekļauta atbilde. Domāju ka Latvijā arī ir pietiekoši daudz tādu kadru.

Man vēl palikusi bakalaura darba rakstīšana, taču es sevī redzu lielas izmaiņas, salīdzinot ar to, kāda bija mana domāšana un prasmes pirms studiju uzsākšanas. Ir gan grūti nošķirt, kas tiešā veidā ir nācis no studijām.
Īsumā - mana domāšana ir sakārtotāka, viedokļi nobriedušāki. Es spēju nošķirt savas emocijas no faktiem (un to nevajag novērtēt par zemu, jo tik daudziem neizdodas!). Un nemaz nevar salīdzināt, kāds bija mans priekšstats par žurnālistikas praktisko pusi tad, bet kāds tagad.

Jāatzīst, ka tieši manā jomā noderīgas lietas esmu iemācījusies tikai programmas profesionālajā daļā. Tomēr arī akadēmisko (man bija pusi uz pusi) nevērtēju zemu, jo tā man iemācījusi sistemātisku un abstraktu domāšanu, kas noder pilnīgi visās dzīves jomās, arī ikdienā.

Man tīri personīgā jēga arī ir tāda, ka esmu dabūjusi labu darbu. Bez izglītības konkrētajā jomā savu pašreizējo darbu nedabūtu. Un es uzskatu, ka tas ir pietiekams labums! :)

PS. Lai gan pati studēju profesionālā bakalaura programmā, nebūt nenolieku tos, kas studē akadēmiskajās programmās. Kāda jēga no prakses, ja tur lielākoties jānodarbojas ar kopēšanas, printēšanas un arhivēšanas darbiem? Šādas prakses bija 90% maniem kursabiedru 2.kursā (prakse 16 nedēļas). Jēga gandrīz nulles vērtībā! Tagad, 4.kursā atkal prakse ķeksīša pēc ir cita iemesla dēļ - gandrīz visi strādā, un izies "prakses" savās darba vietās. Rezultātā - papildus studiju gads un papildus nauda samaksāta augstskolai par khmm...neko īpašu.

Man ir divas nepabeigtas augstākās izglītības.
Vienu varbūt kaut kad pabeigšu, bet šaubos...
Patiešām neredzu jēgu tam visam.

man riebjas, ka neredzu jēgu vairs savam diplomam (kas man vēl nav rokā), tāpēc sāk krāties parādi. pilnīgi nav motivācijas mācīties, jo universitāte nav tas, kas man ļauj attīstīties. protams, es augu un attīstos, bet rtu tajā pilnīgi nekādu lomu nespēlē...

Neesmu vēl pabeigusi, vēl palikusi prakse un diplomdarbs.
Jēgu redzu, tas tomēr ir liels pacietības treniņš, cik cilvēku ir izturējuši līdz galam un cik aiziet jau pirmajos kursos, tas kaut ko arī liecina par cilvēka raksturu. Nav viegli katru vakaru doties uz augstskolu, veltīt tam laiku, rakstīt darbus, čakarēt nervus ka kaut kas nav izdarīts vai kaut ko nesaproti.
Man arī patika tas ko mācījos, tas bija noderīgi, īpaši tāpēc, ka ar lielu daļu jau dzīvē saskāros un bija iepriekšēja izpratne.

bet man tieši ļoti daudz ko deva koledža pēc pamatskolas. Lūk, tas bija tas, ka iemācīja būt patstāvīgai un parādījā, cik liela nozīme ir pašizaugsmei. tā kā tas jau radīja visu priekšstatu par manis izvēlēto jomu + prakses deva pieredzi. tāpēc universitāte man liekas tiiiik garlaicīga un nevajadzīga. bet būs vien jāpabeidz, jo 3,5 gadi jau aiz muguras

Like-A-Boss

Diploms jau parāda, ka tev ir smadzene.

Kādā veidā?


Sapratu, ka diplomam jēga var būt vienīgi tad, ja tiešām esi uz pareizā ceļa. Ej savā specialitātē, aicinājumā. Es personīgi sevi uz šī bakalaura kārtošanas ceļa neredzu. Moš kaut kad ieraudzīšu.
Ja mani vērtē kaut kur pēc diploma tad manis tur nemaz nav.
Bet ir arī diplomiem savi plusi protams.

man metas nelaba dūša no tā, ka vienmēr tiek noniecinātas vienkāršās profesijas. nesaprotu kāpēc?!
varbūt Latvija pārvēršas par snobisma zemi.

be_delicious

kāda tev situācija? Interesē kaut kas cits? Vai nezini ko īsti vēlies?

Jasmīns,
Tu meklē attaisnojumu,lai nepabeigtu augstskolu. Es maļu tieši to pašu, jo zinu,ka otro reizi,tāpat kā be_delicous ,nepabeigšu,tikai šoreiz es nesaku " kāda jēga" , bet atzīstu,ka smadzeņu nav gana.

Kas Tev liedz pabeigt? Pabeidz un nevienam nesaki ka pabeidzi.Ja kāds prasa,saki,ka tik vidusskolu esi pabeigusi un skaties,kā pārējie degunu rauc.