Piekrītu, ka bučošanās nav nekas traks. Kāpēc daudzas skatās no tāda skatupunkta, ka attiecību sākumā jau piekrāpa? Piemēram, es skatos no tāda skatupunkta, ka attiecību sākums tieši ir tas pats slidenākais, kad tu vēl īsti nejūties, it kā būtu attiecībās, vēl nezini, kā rīkoties, un tad visādi pē čē var sanākt. Tavā vietā pilnīgi neko neteiktu, nezinu, vai man grauztu sirdsapziņa, visticamāk, ka nē, jo Tu apstājies īstajā brīdi. Ne jau jūs visu nakti rociņās staigājāt un bučojāties.
Nesaki neko, ja zini, ka nožēlo, tad tās ir tavas zāles pret sirdsapziņu.